Kalsnavas pagasta z/s "Gulbiškas" jau sesto gadu saimnieko ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Vispirms saimniecībā turēja slaucamās govis, bet nu jau beidzamajos gados tur zīdītājgovis, kuru ganāmpulks ir ievērojams – pavisam gandrīz 80 lopu, tostarp 3 vaislas buļļi un 33 govis. Saimniecība izmanto ap 200 ha zemes.
Ganāmpulks nav tīršķirnes, bet tajā ir dažādu šķirņu krustojumi – ‘Herefordi', ‘Šarolē', ‘Limuzīni'.
– Zīdītājgovīm daļēji ir savvaļas un brīvais režīms – kad ir silts laiks, tās dzīvo laukā, kad paliek auksti, ir lietus vai putenis, dodas zem jumta, – raksturoja saimniece Baiba Tīdemane.
Viņa, kā arī vīrs Jānis Siliņš ir profesionāli agronomi, bet nu nākas praksē apgūt arī lopkopību. Baiba joko, ka viņa vairāk jūtas kā lopkopības pārraugs, jo lielu daļu uzmanības nākas veltīt bioloģiskās saimniekošanas jautājumiem. Viņa ir biedrības "Vides kvalitāte" inspektore, un vasarā visi inspektori ir nodarbināti bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību sertifikācijā. Kad Baibai Tīdemanei vaicāju, uz ko raugās "Vides kvalitātes" inspektori, apsekojot un sertificējot bioloģiskās saimniecības, viņa uzsvēra: – Pamatos tā ir grāmatvedība, kas atklāj visu ainu. Vairums cilvēku nešmaucas. Parasti jau lauku saimniecībās nepietiek līdzekļu, lai iegādātos ķīmiju, un "zaļajās" saimniecībās arī cenšas saimniekot godīgi. Svarīgi arī sev nesagādāt nepatikšanas, ja grib saņemt Eiropas naudu. Bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību kļūst arvien vairāk, jo tas nozīmē, ka var saņemt ES subsīdijas. Arī Kalsnavas pagastā bioloģisko saimniecību ir krietni vairāk, nekā bija vēl pirms trim gadiem.
Bioloģiski audzēti lopi – izklausās labi, bet kā ir īstenībā?
– Kopš pārgājām uz gaļas lopiem, kļuva vieglāk pašiem, jo, raugoties ar laika distanci, slaukšana tagad liekas kā murgs. Toties nauda, ko var nopelnīt par gaļu, gan nav tāda, kā par pienu. Kopš sākām turēt gaļas lopus, gaļai cena nav mainījusies, varbūt tikai nedaudz, bet, ja kādreiz latam bija vērtība, tagad, ņemot vērā inflāciju, tā vairs nav. Bioloģiski audzētu lopu gaļai būtu jāmaksā vairāk, jo tā ir vērtīgāka, taču tas ir audzētāju sapņos. Vispār, kad palasa presē, uzzina, kas notiek ar gaļas pārstrādes uzņēmumiem (piemēram, ka Rēzeknes gaļas kombināta kontrolpakete pieder čečenu mafijai, kas notiek ar citiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem), tad vairs nesaprotam, kāda nākotne sagaida, vai vispār gaļas tirgū būs vajadzīgs vietējais ražotājs, – bažījās Baiba Tīdemane.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 31.01.2008.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto