Kaut gan ārā aiz loga vēl valda ziema, straujiem soļiem tuvojas marts, tā dēvētais „kaķu mēnesis". Pavasaris jo izteikti ir tas laiks, kad dzīvnieki domā par pēcnācēju radīšanu, ne, kā ierasts romantizēt, mīlas jūtu vadīti, bet gan dabas balss saukti. Jo īpaši bezsaimnieka ielas kaķu saistībā šī joprojām ir aktuāla problēma, jo astaiņi neapzinās – bez cilvēka gādības viņu daudzajiem pēcnācējiem visbiežāk nepietiek pārtikas, patvēruma, viņi ir pakļauti slimībām un ielas briesmām. Kā arī dzīvnieku nekontrolētā vairošanās neiepriecina nevienu no apkārtējiem iedzīvotājiem.
Biedrība „Madonas dzīvnieku draugi" jau daudzus gadus sadarbībā ar Madonas pilsētas pārvaldnieku Gunti Ķeveri Madonas pilsētā īsteno programmu nesociālajiem ielas kaķiem „noķer-sterilizē-atlaiž". Tas nozīmē, ka klaiņojošs kaķis, kuram sava saimnieka nekad nav bijis, tiek noķerts ar speciālu ķerambūri, nogādāts pie veterinārārstiem, kur dzīvniekam tiek veikta sterilizācijas operācija. Pēc atkopšanās ielas kaķis tiek atbrīvots no parazītiem un atlaists viņa dabiskajā vidē, kur vairs nevairosies. Iespēju robežās un sadarbībā ar līdzcietīgiem Madonas iedzīvotājiem arī turpmāk par šiem ielas bomzīšiem tiek gādāts, nodrošinot ar barību, uzstādot kaķu mājiņas un tamlīdzīgi.
Diemžēl jau vairākkārt biedrības brīvprātīgie biedri ir saskārušies ar situācijām, kad iedzīvotāji par klaiņojošiem kaķiem ziņo tikai brīdī, kad jau ūdens smeļas mutē, respektīvi – kad viens pieklīdis ielas kaķis ir sadzemdējis pēcnācējus jau vairākās paaudzēs un kaķu pulka skaits mērāms desmitos. Ielas kaķēni, ja laicīgi nav iespējas tos noķert un socializēt, pieaugot kļūst par tādiem pašiem mežonīšiem, kas dzīvi kopā ar cilvēku neatzīst.
To paredz gan likumdošana, gan loģiski domājot būtu saprotams ikvienam, ka par pieklīdušu mājdzīvnieku nekavējoties jāziņo savā pašvaldībā. Madonas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 6 paredz, ka katras administratīvās teritorijas vadītājs ir atbildīgs par klaiņojošo dzīvnieku, tai skaitā kaķu, izķeršanas un izmitināšanas organizēšanu. Madonas pilsētā sadarbības līgums par klaiņojošo kaķu izķeršanu ir noslēgts biedrībai „Madonas dzīvnieku draugi", savukārt katra novada pagasta teritorijā par šīm darbībām ir atbildīgs attiecīgās pārvaldes vadītājs. Jāmin pozitīvi piemēri no Barkavas, Liezēres un Aronas pagasta, kur, savstarpēji sadarbojoties ar padomu un nepieciešamā aprīkojuma sagādāšanu, jau ir uzsākta klaiņojošo ielas kaķu izķeršanas programma „noķer-sterilizē-atlaiž"; tāpat pirmos soļus šī jautājuma sakārtošanā ir spēris Bērzaunes un Kalsnavas pagasts. Tomēr izdarīts vēl ne gluži nav viss – šim darbam ir jāturpinās, aktīvi iesaistoties gan pašiem iedzīvotājiem, gan pagastu atbildīgajiem darbiniekiem.
Uz ielas nereti mitinās ne vien nesociālie ielas kaķi, bet arī mēdz uzrasties saimnieku ļaunprātīgi pamesti vai nejauši no mājām noklīduši kaķi. Šādu gadījumu no iepriekš aprakstītajiem bezsaimnieka jeb nesociālajiem ielas kaķiem iespējams atšķirt pēc dzīvnieka uzvedības, jo saimnieka pamests mincis meklē kontaktu ar cilvēku, glaužas, nāk pie rokām. Arī par šādiem – bez saimnieka aprūpes palikušiem kaķiem (kas likuma priekšā tāpat skaitās „klaiņojoši kaķi") – jāziņo. Attiecīgi Madonas pilsētā – biedrībai „Madonas dzīvnieku draugi", savukārt pagastu teritorijās – sava pagasta pārvaldes vadītājam. Sociālajiem minčiem jānodrošina izmitināšana un esošo vai jaunu saimnieku meklēšana. Lai gan biedrībā „Madonas dzīvnieku draugi" ir ļoti ierobežots pagaidmāju vietu skaits (jo neesam patversme, bet gan brīvprātīgu iedzīvotāju organizācija), vienmēr centīsimies palīdzēt. Ja nav iespējas pamesto vai noklīdušo dzīvnieciņu uzņemt uzreiz, viņš tiek ierakstīts „rindā", paralēli jau ar sludinājumiem uzsākot meklēt mincim iespējamos saimniekus. Pagājušā gada nogalē tikām vērsušies arī pašvaldībā ar lūgumu pašvaldības patversmē izveidot vietas šādiem – pamestiem vai nejauši
noklīdušiem – kaķiem, ko ir solīts izdarīt. Jo tikai brīvprātīgo spēkiem vien nav iespējams nodrošināt pagaidmājas visiem šādiem klaiņojošajiem māju kaķiem.
Iedzīvotājiem varētu rasties jautājums – kā atpazīt klaiņojošu kaķi? Jebkurš nesterilizēts un neapzīmēts kaķis, kas uzturas dzīvojamo māju teritorijā, skaitās klaiņojošs. Programmas „noķer-sterilizē-atlaiž" ietvaros bezsaimnieka ielas kaķiem tiek kupēts kreisās auss galiņš, un šādi kaķi vairs neskaitās klaiņojoši, jo ir apzīmēti. Savukārt pamests vai noklīdis kaķis skaitās klaiņojošs, ja ir nesterilizēts, tā saimnieku nav iespējams identificēt pēc kaklasiksniņas (ieteicams pie tās piestiprināt kuloniņu vai ar roku uzrakstīt saimnieka kontaktinformāciju) vai mikročipa.
Diemžēl daudzi īpašnieki nepilda sev likumā uzlikto pienākumu nelaist ārpus sava valdījuma (dzīvokļa vai mājas) nesterilizētu, neapzīmētu kaķi, taču visbiežāk apkārtējie kaimiņi šādus minčus, kas vienkārši devušies „pastaigā", atpazīst. Par šādiem gadījumiem nav jāziņo biedrībai vai pašvaldībai, bet gan Pārtikas un veterinārajam dienestam vai pašvaldības kārtībniekiem, kas kontrolē dzīvnieku turēšanas noteikumu ievērošanu.
Aicinot iedzīvotājus neatstāt klaiņojošo kaķu problēmu „pašplūsmā",
BIEDRĪBAS „MADONAS DZĪVNIEKU DRAUGI"
valdes locekle LAURA KOVTUNA
Biedrības kontaktinformācija:
tālr. 22030531, e-pasts: [email protected];
facebook.com/madonasdzd un draugiem.lv/madonasdzd.
14.02.2018.