2. februārī varam atzīmēt 301. gadadienu, kopš Ļaudonas pagasta Tocē piedzima 18. gs. izcilais karavadonis Gideons Ernests fon Laudons (Gideon Ernst, Freiherr von Laudon).
Paradoksāli, taču joprojām par mūsu novada vienu no dižākajiem pārstāvjiem dzimtajā pusē dzirdējis tikai retais un nezinātājam nav viegli atrast viņa dzimto vietu.
G. E. fon Laudons pasaulē nāca Toces pusmuižā kā pirmais bērns atvaļinātas militārpersonas Otto Gerharda fon Laudona un viņa sievas Sofijas Eleonoras fon Bornemanes ģimenē. Kristīts kā Gideons Ernsts fon Laudons prāva pulka krustvecāku klātbūtnē. Jau agrā bērnībā izrādījis pastiprinātu interesi par armijas lietām, tādēļ nolemts viņu gatavot militārpersonas karjerai, taču, iespējams, šis ceļš dēlam tika izvēlēts arī vecāku ne pārāk lielās pārticības dēļ. Kopš 1732. gada, kad G. E. fon Laudons pievienojās Pleskavas infantērijas pulkam, viņš ar īsiem pārtraukumiem līdz pat savas dzīves noslēgumam 1790. gada 14. jūlijā bija dažādu armiju (Krievijas impērijas, Austrijas) militārpersona, pakāpeniski ieņemot arvien nozīmīgākus posteņus. Fon Laudons apsvēra iespēju pievienoties Zviedrijas armijai un ļoti gribēja dienēt Prūsijas armijā, taču tur pēc ilgas vilcināšanās saņēma atteikumu, un, likteņa ironija, vēlāk viņš vadīja Austrijas armiju cīņās pret to pašu Prūsijas armiju. Piedaloties Austrijas mantojuma karā (1740-1748), viņš 1744. gadā tika smagi ievainots. Austrijas armijas sastāvā aktīvi iesaistījies Septiņgadu karā (1756-1763), gūdams uzvaras pār Prūsijas armiju svarīgās kaujās – Kundersdorfas (1759), Lanshūtas (1760). 1757. gadā saņēma ģenerālmajora pakāpi. 1773. gadā atvaļinājās no aktīvā karadienesta, taču atgriezās un piedalījās Bavārijas mantojuma karā starp Austriju un Prūsiju (1778-1789). 1778. gadā G. E. fon Laudonam piešķirta feldmaršala pakāpe. 1789. gadā iecelts par Austrijas armijas virspavēlnieku karā pret Turciju (1787-1791). Pēc 1789. gada 8. oktobrī veiktās Belgradas iekarošanas viņš triumfāli atgriezās Vīnē un saņēma ģenerālisimusa titulu.
1746. gadā apprecējās ar 16 gadu veco Klāru fon Hāgenu, ar kuru nodzīvoja laimīgā laulībā līdz pat mūža galam. Daži autori norāda, ka tā bijusi bezbērnu laulība, citi, ka pārim bija bērni, kuri nomira agrā bērnībā. 1749. gadā G. E. fon Laudons konvertējās katoļticībā. Miris 1790. gada 14. jūlijā Morāvijā (mūsdienās – Novy Jičin Čehijā).
Tiek uzskatīts, ka dzīves laikā G. E. fon Laudons vismaz divas reizes (1738. un 1740. gadā) atgriezās Tocē, lai apciemotu māti, tomēr nekāda precīzāka informācija par šīm vizītēm Tocē nav saglabājusies. Lai gan viņš bija vecākais dēls ģimenē, Toces pusmuiža nonāca viņa brāļa Reinholda Johanna fon Laudona un viņa pēcnācēju īpašumā.
Pats G. E. fon Laudons bijis liela augums vīrs, godīgs, mierīgs, taču paštaisns, nav spējis paciest neizdarību un sliktu attieksmi pret padotajiem. Savu rakstura īpašību dēļ nonāca konfliktā ar citām augsta ranga militārpersonām gan Krievijas impērijas, gan Austrijas armijās. Ļoti labi izturējies pret sievu, brīvo laiku nemitīgi veltījis sevis pilnveidošanai, īpaši ģeogrāfijā un matemātikā.
Par veiksmīgo militāro karjeru G. E. fon Laudons lielā mērā varēja pateikties Austrijas imperatorei Marijai Terēzijai, kam ar labām, bet reizēm nepietiekami smalkām manierēm apveltītais karavadonis bija iepaticies. Piemēram, kā anekdote vēlāk galmā klejoja nostāsts par kādu G. E. fon Laudona sarunu ar imperatori, kurā viņš nevis atbilstoši savam stāvoklim ieteica Marijai Terēzijai, ko būtu vēlams darīt, bet lietoja pavēles formu – "Vajag!". Uz to imperatore esot pasmaidījusi un atbildējusi – "Nu, ja vajag, tad vajag!" un pavēlējusi fon Laudona neveikli un protokolu pārkāpjošā veidā izteikto ieteikumu īstenot.
Diemžēl mūsdienās Tocē nav nekādu norāžu par vietas saistību ar G. E. fon Laudonu. Varbūt ir laiks arī Madonas, īpaši Ļaudonas pagasta tūrisma piedāvājumā vairāk izmantot (apspēlēt) faktu par G. E. fon Laudonu kā vienu no dižākajiem mūsu novadniekiem?
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs ir uzsācis Toces pusmuižas un ar to saistīto dzimtu (personu, t. sk. G. E. fon Laudona) izpēti. Tāpēc, ja arī jūsu rīcībā ir kāda informācija (nostāsti, dokumenti, fotogrāfijas, mantas) par E. G. fon Laudonu, viņa dzimtu, Toces pusmuižu vai ar to saistītiem cilvēkiem (strādājuši, dzīvojuši Toces pusmuižā, piemēram, Reinholdu Lamsteru), to likteņiem, lūdzu sazināties ar muzeja galveno speciālisti Līgu Irbi (tālr. 29750811 vai [email protected]).
02.02.2018.