Iesākot sarunu par laikapstākļiem, enerģiskais pāris JOLANTA un JURIS PĀTAGAS atzīst, ka to dēļ arī devušies sagaidīt Jauno gadu Ēģiptē. Pēc pēdējām divām vasarām, kad saules gaismas un siltuma izteikti trūcis, gribējies uzlādēt baterijas siltajās zemēs.
Juris gan strādā uz kuģa, ir apceļojis teju vai visu pasauli, taču ikdienas darbā eksotiskās zemes sanāk redzēt tikai kā garāmbraucot. Gada nogalē atbraucis mājās, ar ģimeni spontāni, vien dažas dienas pirms Jaungada nolēmuši – braucam! Tad arī parasti izdodoties vislabākie ceļojumi, viņi secina. Šis bijis jau piektais brauciens uz Ēģipti, iepriekš pabūts vēl Grieķijā, Taizemē, kur arī ļoti gribētos atgriezties. Kā ierasts, arī šoreiz devušies uz Ēģipti visi kopā – ar bērniem Kristoferu un Alisi. Mamma Jolanta atminas, ka jaunākā meita Alisīte vecākiem ceļojumā līdzi devusies jau 9 mēnešu vecumā, taču bērni netraucē izbaudīt gan ekskursijas, gan aktīvo atpūtu – tieši otrādi, tas ir lieliski kopā pavadīts laiks. Tādēļ ģimene cenšas kaut reizi gadā tikt ceļojumā.
– Iecienītākas ir siltās zemes, jo tā tiešām Latvijā pietrūkst – saules un siltuma. Pirmās divas dienas pasēžam saulītē, tad dodamies ekskursijās un baudīt aktivitātes. Esam nokārtojuši niršanas sertifikātus, tieši tādēļ jau atkārtoti braucam uz Ēģipti, jo tur ir vienas no skaistākajām niršanas vietām. Zemūdens pasaule ir ļoti interesanta, piemēram, esam redzējuši astoņkāji metra attālumā. Arī Kristofers šoreiz uzsāka niršanas apmācības, savukārt Alise no 2 gadu vecuma snorkelē, – pastāsta Jolanta un Juris.
Ceļojumos aizrauj aktīvā atpūta, šoreiz izmēģināts paraseilings – lidošana ar izpletni aiz motorlaivas. Tāpat ir braukuši ar džipiem, kvadricikliem tuksnesī, kur piestāj beduīnu apmetnēs un iepazīst viņu kultūru. Lai nofotografētos ar beduīnu bērniņu, jāsamaksā „bakšis" – tā vietējie sauc dolāru. Neatkārtojamas izjūtas ir kamieļa mugurā, jo sevišķi, kad izjāde beidzas un tuksneša dzīvnieks sēžas, sākumā saliecot priekškājas.
Lai gan, pirmo reizi aizbraucot uz Ēģipti, domājuši, ka piramīdas un Sfinksas statuja atrodas tuksneša vidū, bijuši pārsteigti tās ieraudzīt Kairas centrā, kas gan ir ļoti nabadzīgs rajons. Kā jau tūristu iecienītās vietās, jārēķinās ar cilvēku masām, bet skats tiešām esot tā vērts. Piramīdu iespaidīgums liek justies mazam un necilam, savukārt prāts nespēj aptvert – kā bijis iespējams tās uzbūvēt? Pirmā ceļojuma laikā, vēl pirms nemieriem Ēģiptē, pabijuši Ēģiptes vēstures muzejā. Paguvuši to apskatīt vēl nesapostītu un redzēt Tutanhamona masku, mūmijas.
Pāris atklāj: – Tā kā braucam jau atkārtoti, paši mākam uzmeklēt, kur aizbraukt ekskursijās, kādas izklaides izvēlēties. Bet cilvēkiem, pirmo reizi braucot, gan nedaudz jāievēro piesardzība, jo, piemēram, var aizbraukt gan pie „labajiem", gan „sliktajiem" beduīniem, kuri tūristus mēdz arī nolaupīt. Kad braucām džipu safari, līdzi devās arī apsargs ar ieroci. Tādā ziņā ir pozitīvi uzlabojumi. Pēc nemieriem Ēģiptē tūristi tiek sargāti, ir salikti sardzes posteņi, tiek pārbaudītas gan mašīnas, gan cilvēki. Labāk, lai vairākas reizes pārbauda – tad arī paši jutāmies drošāk, ka viss tiek kontrolēts.
Būdami Ēģiptē, Jolanta un Juris vienmēr apmeklē vietējos tirdziņus, arī šī reize nav bijusi izņēmums. Jaunajā (kas vairāk domāts tūristiem, ir modernāks un civilizētāks) un vecajā tirgū var pastaigāties kā ekskursijā, gūstot jaunus iespaidus un iepazīstot vietējo kultūru. Vecais tirgus vairāk uzrunājot ar savu autentiskumu. Tajā gar acīm ņirb garšvielu un tēju kalni, augļi, dārzeņi, degunu vilina smaržas, dažādi suvenīri. Protams, pārdevēji pēc latviešu standartiem ir uzmācīgi, bet aiz rokas veikaliņā gluži nerauj. Pie pirkuma gan obligāta ir kaulēšanās – to nevis var, bet vajag darīt, citādi var sanākt pārmaksāt pat 10 reizes. Turklāt kaulēšanās ēģiptiešu tirgotājam šķiet pieklājības norma.
Jautāti par vietējo virtuvi, atzīst, ka tā lielā mērā pielāgota tūristiem, jo arī mitinājušies tūristu iecienītajā Šarm El Šeihā. Paši ēģiptieši pārsvarā ēdot pupas, rīsus, dārzeņus; gaļu – reti, jo īpaši grūti atrast cūkgaļu. Pārsvarā ģimenē pārtikuši no ķīniešu, itāļu virtuves ēdieniem un ASV raksturīgajiem frī. Vienīgi Jolantai labpatīk nomēģināt arī kādus nebijušākus ēdienus, ļoti paticis Ēģiptei raksturīgais baloža cepetis, pildīts ar dārzeņiem – hamam mahshi. – Brīnumus var nogaršot dažādus, tikai jāskatās līdzi, lai nākamajā dienā to nenožēlo – ir gadījies (smejas).
Vecie kungi dienas vada kafejnīcās, kur kafijas krūzes vietā stundām bauda ūdenspīpes un vēro notiekošo uz ielas. Savukārt apkalpojošajās iestādēs strādājošie pamatā ir tikai vīrieši un pārsvarā – sabraukuši šeit uz tūrisma sezonu, jo dzīvo citviet Ēģiptē. Kamēr viesnīcā ģērbšanās prasības ir liberālākas, sabiedriskās vietās ne vīrieši, ne sievietes nedrīkst nēsāt pārlieku atkailinātu apģērbu. Kā Jolanta vērtē – tas ir cieņas jautājums pret vietējo kultūru, ko paši, protams, vienmēr ievēro.
Vakaros priecējušas sieviešu dejotās vēderdejas un vīru izpildītā senā nacionālā deja – tanura. Tās dejotājam mugurā vairākās kārtās ir svārki, tērps kopā sver ap 10 kg. Dejotāji griežas ap savu asi, dejas laikā strādājot arī ar tamburīniem, saviem svārkiem un lakatiem. Pieredzējis dejotājs tā var griezties pat vairākas stundas, tāpēc to sauc arī par spēka un izturības deju, ko puiši mācās jau no mazotnes.
– Ļoti aizrauj tieši siltās un eksotiskās zemes, jo tur kultūra un ikdiena tik ļoti atšķiras no mūsējās. Tādēļ ir vērts izrauties, aizbraukt sasildīties un iesauļoties, gūt neatkārtojamus iespaidus, – pāris secina.
02.02.2018.