Iepriekšējā, 30. janvāra, „Stara" numurā iepazīstinājām ar bijušā Liezēres pagasta pārvaldes vadītāja Viktora Abramova viedokli attiecībā uz viņa lēmumu pamest pārvaldes vadītāja amatu, kā arī Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Agra Lungeviča komentāru.
Šajā numurā atspoguļojam domes priekšsēdētāja vietnieka Ivara Miķelsona, ar kuru pirms pieciem gadiem Viktors Abramovs piedalījās pašvaldību vēlēšanās ar kopīgi veidoto partijas „Vienoti Latvijai" sarakstu (pagājušajās pašvaldību vēlēšanās Viktors Abramovs nekandidēja, taču bija tas, kurš iesniedza partijas sarakstu), jo tieši Ivaram Miķelsonam Viktors Abramovs sarunā veltīja lielākos pārmetumus gan par atbalsta trūkumu Liezēres pagastam, gan par komunikācijas un vadības stilu.
„Pazemots neviens netika"
Ivars Miķelsons, komentējot Viktora Abramova izteikumus, minēja, ka tā lielākoties ir bijušā Liezēres pagasta pārvaldes vadītāja notikumu interpretācija.
– Tā ir nepatiesība, ka tika noniecināts liezēriešu, pārvaldes darbinieku un vadītāja darbs. Es nekad neesmu teicis, ka viņi būtu slikti strādājuši vai kaut kas nav izdarīts, kā nākas. Esot klāt pie štatu pārskatīšanas un īpašumu uzturēšanas nodaļu izveides, no vadības puses neviens noniecinājumu vai pretenzijas neizteica. Ja tas ir bijis sarunā ar kādu citu no pašvaldības administrācijas, man par to nav zināms. Man ir bijušas divas diskusijas ar Viktoru Abramovu, un vienā no tām klātesoši bija „Vienoti Latvijai" saraksta pārstāvji no Liezēres. Toreiz teicu, ka vai nu es nemāku izskaidrot situāciju, vai viņi nevēlas saklausīt to, ko stāstu, taču lūdzu sarunu turpināt jau kopā ar domes priekšsēdētāju Agri Lungeviču, lai viņš apstiprina to, ka biedriem nemeloju vai nestāstu savas iedomas. Uz to saņēmu atbildi, ka tas nav nepieciešams, jo viss tāpat ir skaidrs un Agris kādā brīdī esot nicīgi izturējies. Kad vaicāju domes priekšsēdētājam, vai tiešām tā ir bijis, viņš teica, ka neatminas tādu gadījumu. Attiecībā uz izteikumu par „uzpūstiem štatiem" ar to biju domājis, ka kopumā novadā nepieciešams pārskatīt štatu sarakstus, jo situācija katrā pārvaldē vēsturiski izveidojusies citādāka. Šobrīd sistēma ir vairāk centralizēta, kas daļēji ir pretrunā varas decentralizācijai, par kuru runā Viktors, taču diez vai labāks modelis būtu pārvaldēm dot pilnīgi brīvu vaļu štata vietu izveidē, – Viktora Abramova izteikumus komentēja Ivars Miķelsons.
To, ka pārmaiņas bija nepieciešamas, domes priekšsēdētāja vietnieks pamatoja ar to, ka šobrīd vairāk nekā 50% no aptuveni 20 miljonu eiro lielā pašvaldības budžeta tiek tērēti pašvaldības darbinieku algošanai. Un situāciju pasliktina gan minimālās algas paaugstināšana, gan pārējo algu pieaugums. Līdzšinējā modeļa pārskatīšana, saskaņā ar Ivara Miķelsona teikto, bija nepieciešama, lai pašvaldības budžetā varētu ieplānot finansējumu investīcijām un attīstībai, pretējā gadījumā aizvien lielāks budžeta īpatsvars tiktu tērēts, algojot darbiniekus.
Lobēšana vai draugu būšana?
To, kādēļ abiem partijas „Vienoti Latvijai" biedriem, kas jau trīs pašvaldību vēlēšanās kopīgi strādājuši, lai gūtu pārstāvniecību domē, vairs nav izdevies saprasties, Ivars Miķelsons saista ar problēmām savstarpējā komunikācijā.
– Manuprāt, Viktors šobrīd ir nepamatoti apvainojies gan uz mani, gan uz domes vadību kopumā. Mums bija saruna; visu, kas tās laikā tika teikts, neatreferēšu, taču viena no lietām, ko Viktors man vaicāja, bija – vai es esmu viņa lobijs domē vai neesmu? Uz ko es pajautāju pretim, ko viņš saprot ar vārdu „lobijs". Ja tās ir privilēģijas Liezēres pagastam tikai tādēļ, ka šobrīd ieņemu domes priekšsēdētāja vietnieka amatu un mūsu partijas sarakstā bija vairāki Liezēres pārstāvji, tad tas nav lobisms, bet gan draugu būšana. Manā uztverē lobisms ir iestāties par ideju, kas iepriekš kolektīvi apspriesta un virzīta. Varu lobēt to, kas bija ietverts mūsu partijas saraksta priekšvēlēšanu programmā, ko kopīgi veidojām. Un lobēt nevis viena konkrēta pagasta intereses, bet iestāties par visu novada pagastu vienlīdzīgu un līdzsvarotu attīstību, kas arī tika darīts. Jā, piekrītu Viktoram, ka situācijas pārvaldēs ir dažādas, taču tas tika ņemts vērā, skatot budžetu, veicot izmaiņas štatu sarakstos un veidojot īpašumu uzturēšanas nodaļas. Pārvalžu vadītāji šo procesu lielākoties uztvēra ar sapratni. Situācija ir ļoti vienkārša. Pārvalžu vadītājiem pašiem ir problemātiski veikt reformas, jo pārvaldes vadītājs dzīvo konkrētajā pagastā un diendienā tiekas ar vietējiem iedzīvotājiem. Viņam reformas, kas kādam ir sāpīgas, tikai uz savu galvu veikt ir grūti. Jāatgādina, ka izmaiņas netika iecerētas tikai pagājušajā gadā. Tās kā karsts kartupelis tika viļātas jau piecus gadus, taču toreizējā domes vadība šo procesu atstāja pārvalžu vadītāju ziņā, sakot, ka nodaļas jāveido, jāveic izmaiņas kadru sarakstos, vairs nepiesaistot sētniekus un remontstrādniekus konkrētai pagasta iestādei. Šāds modelis darbojas Madonas pilsētā, un pieredze rāda, ka, koncentrējot šos darbiniekus īpašumu uzturēšanas nodaļā, darbus iespējams veikt efektīvāk. Nav vairs dežurantu, kas gaida, kad kāds viņam iedos darbu. Piekrītu viedoklim, ka iepriekš varbūt par maz skaidrojām reformas saturu, taču jāsaprot, ka laika grafiks budžeta veidošanai un reformas veikšanai bija saspringts, tādēļ viss bija jādara ātrā tempā un, apjomīgu darbu darot ātri, bez kļūdām neiztiek. Taču tas nenozīmē, ka tādēļ jāizkar baltais karogs, jāuzmet lūpa un jādodas prom. Tā dara tikai mazi puišeļi, nevis nopietni vīri. Vajadzēja nākt un diskutēt, un viņš tiktu uzklausīts, taču Viktors izvēlas demisionēt, lai gan – būsim godīgi – savstarpējās sarunās viņš minēja, ka vasaras beigās šā vai tā būtu devies prom, līdz ar to reformas bija tikai katalizators, kas lika rīkoties ātrāk, – norādīja Ivars Miķelsons.
Atlūgumu skaits – sakritība
Vaicāts, vai domes vadība, uzsākot reformas, ir izjutusi sekas, par kurām izteicās Viktors Abramovs – sabojāts pašvaldības tēls un darbinieki meklē citu darbu, domes priekšsēdētāja vietnieks atzina, ka lielākoties pārmaiņas tika uztvertas pozitīvi un iebildumi neizskanēja.
– Brīdī, kad atlūgumu kļuva vairāk, domes priekšsēdētājs tikās ar pārējo vadību, lai izvērtētu situāciju. Vai tiešām atlūgumi norāda uz to, ka vadības un deputātu kopīgie lēmumi ir kļūdaini un kaut kas tiek darīts nepareizi? Taču šajā gadījumā vairāk jārunā par sakritību, jo vēlme pamest amatus lielākoties bija citu apsvērumu dēļ. No tā, ka notiek kadru izmaiņas, nav jābaidās, viss atkarīgs no tā, cik tās ir masveidīgas. Cilvēki jau vairākus gadus ir nostrādājuši pašvaldībā, un ir tikai normāli, ja darbinieks vēlas pārmaiņas, tostarp izvēloties strādāt labāk atalgotā darbā. Arī man pēc astoņiem Bērzaunes pagasta pārvaldes vadītāja amatā pavadītiem gadiem bija jāizdara izvēle, jo sevi pārvaldes vadītāja darbā biju jau izsmēlis un uzskatīju, ka vietā jānāk citam cilvēkam, kas darbotos tālāk, – to, ka no kadru pārmaiņām pašvaldībā ir dabisks process, uzsvēra domes priekšsēdētāja vietnieks.
31.01.2018.