No 22. marta visā Latvijā pirmizrādi piedzīvos latviešu dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka (82) dokumentālā filma „Turpinājums".
Filma top Nacionālā kino centra programmā „Latvijas filmas Latvijas simtgadei" un veidota divu gadu laikā – no 2015. gada septembra. Tobrīd, trīs gadus pirms Latvijas simtgades, mācības pirmajā klasē dažādos Latvijas novados uzsāka pieci bērni, un filma „Turpinājums" izseko viņu gaitām visa pirmā skolas gada laikā.
Starp bērnības bezrūpību un pieaugšanu
Ivars Seleckis filmu par bērniem uzņem pirmoreiz. – Paies laiks, bērni paaugsies, un pasaule būs tāda, kādu veidos un apdzīvos viņi. Taču kaut kāda daļa no šīs nākotnes bērnos mājo jau tagad. Mēģinot vērīgi ielūkoties, kas notiek bērnu prātos, mēs varam censties saskatīt paši savu nākotni, savu turpinājumu, – uzskata kinorežisors Ivars Seleckis.
Filmas varoņi ir pieci bērni dažādās Latvijas vietās. Kārlim, kas mācās Kusas pamatskolā, ir stipras ģimenes saknes Latvijas laukos, Gļeba vecvecāki iebraukuši Latvijā pēc 1940. gada, bet Zanes ģimene ir pirmās paaudzes pilsētnieki. Anastasijas ģimene no pilsētas pārcēlusies uz laukiem, bet Anetes mamma dzīvo Anglijā.
Radošās komandas ilgtermiņa iecere
Filma „Turpinājums" ir pirmā daļa no ieplānota ilgtermiņa kino vērojuma par pieciem Latvijā dzimušiem bērniem. Filmu cikla mērķis ir atgriezties pie pirmās filmas varoņiem ik pēc septiņiem gadiem un dokumentēt viņu dzīves gājumu līdzi laikam.
Filmas radošajā komandā šoreiz līdzās režisoram Ivaram Seleckim ietilpst operators Valdis Celmiņš, producenti Antra Gaile un Gints Grūbe, komponists Kārlis Auzāns, skaņu režisors Ernests Ansons, montāžas režisore Andra Dorša, montāžas un scenārija konsultante Krista Burāne, varoņu izpēti veica Dace Dzenovska un Antra Gaile. Filma top studijā „Mistrus Media". „Turpinājuma" turpinājums pēc apmēram septiņiem gadiem jau būs cita režisora izaicinājums.
Atskaņas pēc filmēšanas Kusas pamatskolā
Kusas pamatskolas skolēniem un viņu audzinātājai Vitai Frīdvaldei vairāki posmi iepriekšējos divos gados pagāja kopā ar kino ļaudīm. Filmētāji Kusā ieradās četras reizes un dažādos gadalaikos, te uzturoties un filmējot vairākas dienas pēc kārtas. Režisors Ivars Seleckis, operators Valdis Celmiņš un skaņu operators Klāvs Siliņš bija līdzās visām norisēm, kas šai laikā ar šīs klases audzēkņiem notiek.
Filmas reklāmas rullītī un arī „Stara" arhīvā var atrast liecību, ka mācību stundās tika runāts par putniem un to dažādajām balsīm, par kosmosu un citplanētiešiem, bērni iztēlojās, kas notiek izplatījumā. Skolotāja Vita Frīdvalde rosināja audzēkņus padomāt, kas ir aiz mākoņiem, aiz zvaigznēm, kāds varētu būt kosmoss.
Lai gan kameras un sveši ļaudis nav ikdienas situācija skolā, tomēr Kusas skolēni un skolotāja Frīdvalde centās neko mākslīgi nespēlēt, savu dzīvi neizkrāšņot, lai ciemiņi redz bērnu ikdienas darbu. Filmētājiem bija svarīgi dzirdēt, ko pirmklasnieki domā par vietu, no kurienes nāk, par ģimeni.
Filmas pirmizrāde Rīgā un Madonā
Šodien, 31. janvārī, filma „Turpinājums" tiks demonstrēta šaurākam lokam – plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Tā kā daži varoņu vecāki vēlējās filmu noskatīties pirms pirmizrādes, viņiem šāda iespēja tiks dota februārī.
22. martā uz filmas „Turpinājums" pirmizrādi Rīgā aicināti visi tajā iesaistītie cilvēki. Tad uz filmas skati brauks gan Kārlis un viņa ģimene, gan skolotāja Vita Frīdvalde. Pāris dienas vēlāk filmas pirmizrāde plānota Madonā.
Laiks ienes savas korekcijas
– Toreiz, kad filmētāji bija pie mums, Kārlis ar ģimeni dzīvoja „Lejas Šķūros", – atceras skolotāja Frīdvalde. – Tā ir Kārļa mammas Airas Pūces-Freijas dzimtas māja. Kārlis tad brauca ar traktoru, mamma šai mājā cepa maizi, netālu bija kalte, kurā tika kaltēti graudi. Tā bija īsti latviska vide, kas režisoram ļoti patika. Bet pagāja apmēram gads, un otrās klases sākumā Kārlis ar ģimeni pārcēlās uz citu vietu, 1,5 km tālāk. Viņa mamma tagad dodas strādāt algotu darbu uz Vecpiebalgas novadu, un mājās valda citas noskaņas, cita vide. To filmētāji nezina, jo tika dokumentēta Kārļa dzīve 1. klasē.
Te varu komentēt, ka tas, protams, nav nekas ārkārtējs, jo filmētāji pārmaiņas piedzīvo samērā bieži. Ar to komanda rēķinājās arī šīs filmas tapšanas iecerē, apzinoties, ka pirmā skolas gada laikā bērnu pasaule kļūs lielāka un šis plašums nesīs gan daudz patiesa prieka, gan reizēm arī pirmos sarūgtinājumus vai vilšanos. Galu galā mācību sākums pirmajā klasē iezīmē robežu starp bērnības bezrūpību un pieaugšanu, starp cilvēka veidošanos, pirmo nopietno pienākumu uzņemšanos, nepieciešamību veidot jaunas attiecības un arī pielāgoties.
Kāds joks un kuriozs
– Runājot ar skolēniem, viņi gaida, pārdzīvo, kā filmā izskatīsies, kā būs, – atklāj skolotāja Vita Frīdvalde. – Tad saku, ka bērni var būt lepni, jo režisors izvēlējās tikai piecas Latvijas vietas, un to vidū ir arī mūsu skola, kas tiks parādīta visai Latvijai. Ar savdabību, kas ir tikai pie mums, ar dabasskatiem un vienkāršo vidi, kāda ir tikai pie mums. Operators Valdis Celmiņš tā arī teica, ka Kusas pamatskola ir kā miera un sirsnības osta, salīdzinot ar Rīgas ātro ritmu un lielpilsētas izglītības iestādēm.
– Filmu ļoti gaidām, – turpina skolotāja. – Vienīgais sliktais, ko varu teikt par filmēšanu tīri personiski (kā sieviete to nevēlos saprast un pieņemt), ka man simtgades filmā bija jābūt vienā un tai pašā tērpā. Tāds bija filmētāju lūgums, un, lai gan viņi uz mūsu skolu brauca vairākkārt, lai nesarežģītu montāžas procesu, man bija jāģērbjas vienādi. Kura normāla sieviete ko tādu spēj izturēt?! – smej Vita Frīdvalde, piebilstot, ka bija gatava pārģērbties kaut trīsreiz dienā, bet nekā… – Nu šo tērpu varēšu atdot kaut muzejam, – sulīgi rezumē skolotāja.
31.01.2018.