Janvāris ir laiks, kad atskatāmies uz aizgājušo gadu, izvērtējot, kāds tas ir bijis. Viena no svarīgākajām pozīcijām, raugoties gan valsts, gan lokālā pašvaldības mērogā, vienmēr ir bijusi demogrāfija, un diemžēl arī atskats uz pagājušā gada demogrāfijas rādītājiem, kas raksturo Madonas novadu, ir lielākoties neiepriecinošs.
Madonas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vineta Lamberte „Staru" informēja, ka kopumā 2017. gadā Madonas novada dzimtsarakstu nodaļā izdarīti 706 civilstāvokļa aktu reģistru ieraksti, tas ir par 66 mazāk nekā 2016. gadā. Reģistrēts 191 jaundzimušais, 118 laulības un 397 mirušas personas. Papildinājumi un labojumi izdarīti 45 reģistros. Pēc personu pieprasījuma izsniegtas 153 atkārtotas civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošas apliecības un 300 izziņas. Sagatavotas 13 vārda un uzvārda maiņas lietas. 125 dzimšanas reģistri papildināti ar ziņām par tēvu, pamatojoties uz vecāku paternitātes atzīšanas iesniegumu, 3 reģistri ar ziņām par tēvu papildināti, pamatojoties uz tiesas spriedumu par paternitātes noteikšanu. 10 bērnu dzimšanas reģistri papildināti par aizgādības tiesību atņemšanu viņu vecākiem. Valsts nodevās iekasēti 3018,29 eiro, pašvaldības nodevās – 500 eiro, maksas pakalpojumos – 3375,27 eiro.
Dzimst vairāk zēnu
Vineta Lamberte pastāstīja, ka pērn dzimtsarakstu nodaļā reģistrēts 191 jaundzimušais – 106 zēni un 85 meitenes. No kopējā jaundzimušo skaita 11 bija citu novadu bērni.
– Jāatzīst, ka salīdzinājumā ar 2016. gadu jaundzimušo skaits, kuri tiek deklarēti Madonas novadā, samazinājies par 51. Salīdzinot ar 2016. gadu, palielinājies ģimeņu skaits, kurās dzimis pirmais un otrais bērns. Iepriekš tomēr bija tendence, ka reģistrējām trešos vai pat ceturtos bērnus. Visvairāk mazuļu reģistrēti jūnijā (28), vismazāk ziemā, februārī – 12.
Kā katru gadu visvairāk dzīvesvietas jaundzimušajiem deklarētas Madonas pilsētā – 72. No pagastiem visvairāk bērnu piedzimis Sarkaņu (17) un Bērzaunes (15) pagastā, savukārt vismazāk jaundzimušo pērn ir Mārcienas, Praulienas un Vestienas pagastā (katrā 4). Savukārt Lazdonas pagastā nav reģistrēts neviens jaundzimušais. Pērn reģistrējām arī divus dvīņu pārus – divas meitenes un divus zēnus.
Pozitīvi, ka joprojām nemainīgi paliekam latvisks novads – 84,8% bērnu dzimuši latviešu ģimenēs, 0,5% – krievu ģimenēs, bet 14,7% – jauktās ģimenēs. Jaunākais tēvs dzimis 1999. gadā, vecākais – 1965. gadā. Jaunākā māte dzimusi 1999. gadā, vecākā – 1974. gadā. Arī šie dati priecē, jo liecina par to, ka bērni nāk pasaulē pilngadīgām mātēm.
Diemžēl divi bērni pērn piedzima nedzīvi, bet vienu bērnu pēc tā ievietošanas glābējsilītē reģistrējām kā atradeni, – minēja Vineta Lamberte.
Pēdējos gados daudzos novados novērots, ka tradicionāli par latviskiem uzskatītos vārdus vecāki jaundzimušajiem dod aizvien mazāk, tā vietā izvēloties rietumnieciskos analogus. Šajā ziņā priecē, ka 2017. gadā populārākais zēna vārds dzimtsarakstu nodaļā reģistrētajiem zēniem bija Jānis (6), bet meitenēm pērn populārākais vārds bija Marta, ko vecāki dāvājuši 4 meitām. Protams, nav trūcis arī neparasto vārdu: Amets, Dilans, Dravis, Marko, Pēters, Robins un Semīrs – zēniem, Domenika, Enora, Hanna, Keitija, Kerola, Letīcija, Noemi un Vanesa – meitenēm. Divi vārdi doti 13 bērniem (6 zēniem un 7 meitenēm).
Ar piesardzību jaundzimušo vecāki uztvēruši jauno personas kodu piešķiršanas kārtību, kas stājās spēkā jūlijā. Jaunajos kodos vairs nav dzimšanas datuma, un tie ir nejauša ciparu kombinācija, tāpēc grūti iegaumējami.
Samazinās laulību skaits
Pērn dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas 118 laulības, par 12 laulībām mazāk nekā 2016. gadā. 2017. gadā 105 pāri gredzenus mijuši Madonas novada dzimtsarakstu nodaļā (2016. gadā – 114). 16 laulību ceremonijas notikušas ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām, kur kā populārākā vieta ir Kalsnavas arborētums.
Pirmo reizi pie altāra devās 71% jaunlaulāto, otro reizi – 24%, trešo – 4%, bet ceturto reizi – 1%. 74% laulību abi jaunlaulātie ir latvieši. 7 laulības noslēgtas ar ārvalstniekiem (2016. gadā – 9).
Visvairāk laulību slēdza sievietes un vīrieši vecumā no 25 līdz 35 gadiem. Vecumā virs 60 gadiem laulību slēdza 8 sievietes un 8 vīrieši. 14 pāros abi laulātie bijuši viena vecuma. 39 sievas bijušas vecākas par vīriem (33%). Lielākā gadu starpība, kad sieva vecāka par vīru, bija 13 gadi, savukārt kad vīrs vecāks par sievu –
24 gadi. Vecākajai līgavai bija 77 gadi, bet vecākajam līgavainim – 75 gadi.
76% laulību ģimenes izvēlējušās uzvārdu pēc vīra uzvārda, 3% – pēc sievas uzvārda, 15% saglabāja pirmslaulības uzvārdus, 6% pievienoja laulātā uzvārdu. Savukārt pērn neviens pāris neizvēlējās veidot kopēju dubultu uzvārdu. Aktīvāk laulībā stājušies Madonas pilsētas (54), Aronas, Ļaudonas un Mārcienas pagasta iedzīvotāji (katrā 9).
Populārākais kāzu mēnesis pērn bijis jūlijs (laulību reģistrējuši 22 pāri), ne tik populārs – janvāris (2 pāri).
Vineta Lamberte laulību skaita samazinājumu daļēji pamato ar to, ka arī iedzīvotāju skaits ir sarucis.
– Uzskatu, ka dažus gadus vēl būs periods, kad laulībā dosies pagājušā gadsimta 80. gadu vidū un beigās (kad bija dzimstības bums) dzimušie, tad kritums būs vēl straujāks. Redzam, ka pieaug arī to gadījumu skaits, kad bērniem ziņas par tēvu tiek ierakstītas, pamatojoties uz paternitātes atzīšanu, kas nozīmē to, ka bērns dzimis ārpus laulības. Pērn tā notika 57% gadījumu, kad tika reģistrēts jaundzimušais, tas ir par 11% vairāk nekā 2016. gadā. Runājot ar pāriem, kas vēlas reģistrēt jaundzimušo un arī laulāties, tomēr jūtu, ka cilvēki lielākoties atzīst laulību nozīmīgumu, un arī tie, kas reģistrē bērnus, parasti piebilst – „drīz nāksim arī slēgt laulību". Šie cilvēki uzskata, ka ir svarīgi bērniem parādīt, ka laulības ģimenē ieņem svarīgu lomu un arī juridiskā, materiālā puse ir nozīmīga. Esmu pamanījusi, ka dažiem pāriem svarīgi ir – ja reiz precas, tad precas pa skaisto, kamēr to materiāli nevar atļauties, arī laulība netiek slēgta, – skaidroja Madonas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.
Izvēlas netipiskas ceremoniju vietas
Kaut arī no 16 laulību ceremonijām, kuras notikušas ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām, populārākā vieta ir bijusi Kalsnavas arborētums, kāzu rīkotāji pērn izvēlējās arī citas ne mazāk interesantas vietas.
– Atskatoties uz pagājušajā gadā vadītajām kāzu ceremonijām, atmiņā ar to, ka līgava ļoti smējās, palikušas jau pašas pirmās 2017. gadā slēgtās laulības. Skaista, pārdomāta, ģimeniska kāzu ceremonija tika rīkota zem kupla ozola Aronas pagastā. Atminos arī ceremoniju, kurā piedalījās ģimenes četrkājainais draugs – balts labradors. Pie atmiņā paliekošām kāzām var minēt ģimenes lokā notikušo ceremoniju pie Birānu dzirnavām, tāpat Ļaudonas pagastā lauku mājās, Gaiziņā, kā arī divas Kāla ezerā organizētas kāzas – vienas tika rīkotas krastā ar skatu uz ezeru, bet otras – uz plosta ezerā. Latviešu puisis apprecēja Kanādas pilsoni, un kāzas atceros kā ļoti emocionālas un piesātinātas, –
atmiņās par aizvadītā gada izbraukumos rīkotajām kāzu ceremonijām dalījās Vineta Lamberte.
Holivudas filmās redzēto gadījumu, kad kāds no preciniekiem kāzu dienā ceremonijas laikā pēkšņi pārdomā un aizmūk, dzimtsarakstu nodaļas darba praksē nav bijis, lai gan ir bijušas reizes, kad iepriekš pieteiktā ceremonija nenotiek, jo precinieki uz to, iepriekš paziņojot vai pat nepaziņojot, neierodas.
2017. gadā samazinājies šķirto laulību skaits. Madonas novada dzimtsarakstu nodaļā izdarītas 70 atzīmes par laulības šķiršanu, tas ir par 18 laulības šķiršanām mazāk nekā 2016. gadā. 34% laulību šķirtas tiesā, 66% – pie notāra. Ilgākā laulība bija noslēgta 1979. gadā, īsākā – 2016. gadā. Vairāk šķirtas 2014. gadā slēgtās laulības.
– Par nožēlu, parādās tendence, ka aizvien biežāk tiek šķirtas nesen slēgtas laulības, tas liecina, ka jaunajiem pāriem, jau saskaroties ar pirmajām grūtībām, neizdodas saglabāt kopdzīvi, – atzina dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.
Biežākais nāves iemesls – sirds un asinsvadu slimības
Diemžēl mirstība novadā joprojām krietni vien pārsniedz dzimstības rādītājus. No aizvadītajā gadā Madonas novada dzimtsarakstu nodaļā reģistrētiem 397 miršanas gadījumiem 204 bija sievietes un 193 – vīrieši. No kopējā mirušo skaita 328 ir Madonas novada iedzīvotāji (tas ir par 3 mirušajiem mazāk nekā 2016. gadā), 69 – no citām pašvaldībām.
– Salīdzinoši lielo Madonā mirušo citu novada iedzīvotāju skaitu var skaidrot ar to, ka Madonas slimnīcā ārstējas liels skaits cilvēku, kuri nav Madonas novada iedzīvotāji, – akcentēja Vineta Lamberte.
Pasaulē šogad vairāk nāca zēni, taču nemainīgi saglabājas statistika, ka vīrieši ir tie, kas šo pasauli pamet ātrāk. Vidējais vīriešu dzīves ilgums bijis 68,9 (2016. gadā –
68,5) gadi, savukārt sievietēm – 80,3 gadi (2016. gadā – 78,4).
Visvairāk mirušo reģistrēts Madonas pilsētā (100) un Kalsnavas pagastā (32). Biežākie mirušo nāves cēloņi ir sirds un asinsvadu sistēmas slimības (58,4%), ļaundabīgi audzēji (19,9%), elpošanas sistēmas slimības (7,3%), vecums ir tikai 1%, tīšs paškaitējums jeb pašnāvība – 2%. Vecākās mirušās personas bija 101 un 102 gadu vecumā.
– Dzimstības un mirstības bilance saglabājas nemainīgi negatīva. Pērn iedzīvotāju skaits Madonas novadā samazinājās par 148 cilvēkiem, un kopš Madonas novada izveides, kad darbu uzsāka arī novada dzimtsarakstu nodaļa, nerēķinot iedzīvotāju migrāciju, Madonas novads uz dzimstības-mirstības rēķina ir zaudējis 1150 iedzīvotājus, – neiepriecinošo tendenci akcentēja Vineta Lamberte.
AGRA VECKALNIŅA foto
19.01.2018.