Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Smago nopūtu projekti

EGILS KAZAKEVIČS

Autors • 16.01.2018.

Burtu lielums

Pirms aptuveni trim gadiem kādā no valdības sēdēm, kurā tika skatīts Latvijas dalības World Expo 2015 koncepts un meklēts vainīgais, kādēļ projekts ar masīva paviljona ozola formā izbūvi sadārdzinājies par vairāk nekā pusotru miljonu eiro un ka atteikums piedalīties izstādē draud ar starptautisku attiecību saasinājumu, toreizējā ministru prezidente Laimdota Straujuma ar skaļu nopūtu noteica (pārfrāzējot) – „Latvijā diemžēl joprojām nespējam bez problēmām īstenot lielus projektus".

Šis sentiments nav zudis arī šobrīd. Protams, varam šur un tur uzsist sev uz pleca, sak', pratām noorganizēt, uzbūvēt, novadīt utt. kaut ko ievērības cienīgu, taču, ja paraugās uz pasākumiem, kas īstenoti pagājušā gada griezumā, jāsaka, ka ir vēlme pievienoties Straujumas nopūtai, un tā reiz ir sagadījies, ka lielākā daļa no notikumiem ir gluži svaigi.

Slimā e-veselība
Pirmais čē pē, kas nāk prātā, saistās ar Latvijas centieniem kārtējo reizi nesekmīgi iesoļot 21. gadsimtā. Runa ir par obligāto valsts e-veselības sistēmas ieviešanu, kas par pārsteigumu ne vienam vien Latvijā vismaz 20 gadu dzīvojošam cilvēkam iet kā pa celmiem. Šis ir tikai viens no pēdējiem piemēriem garākā e-projektu ķēdē gadu gaitā valstī, nežēlojot naudas līdzekļus, par kuru apjomu nozares speciālisti neizpratnē – kādēļ tik dārgi? – tikai pakasa galvu.
Pirms gada Centrālā finanšu un līgumu aģentūra dažādos ministriju pasūtītajos e-projektos par neatbilstoši iztērētiem atzinusi 7,9 miljonus eiro, tas nozīmē, ka struktūrfondu vietā šī nauda jāsedz Latvijas nodokļu maksātājiem. No struktūrfondiem valsts informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstībā iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā, īstenojot 63 projektus, tika ieguldīti 137 miljoni eiro. Neatbilstoši izlietota nauda fiksēta vairumā projektu. Redzamākie, bet nebūt ne vienīgie no projektiem ir klase.lv, Būvniecības informācijas sistēma un jau minētā e-veselība. Ar to, cik labi tā darbojas, saskāros pagājušajā nedēļā, apmeklējot ģimenes ārstu un redzot, ka pēc vairākiem nesekmīgiem (jo sistēma uzkārusies) mēģinājumiem izrakstīt e-recepti cīņa ar vējdzirnavām noslēdzās ar to, ka receptes tāpat kā līdz šim tika rakstītas ar roku. Informācija publiskajā telpā liecina, ka šie nav atsevišķi gadījumi, bet gan sistēma. E-veselība, ko no 1. janvāra sāka izmantot, radījusi rindas un haosu daudzās medicīnas iestādēs. Sākotnēji tikām mierināti, ka vienīgā problēma esot lēnums, jo iepriekš sistēmas darbība neesot testēta tik liela apjoma pieprasījumiem, kā tas bijis pirmajās dienās.
Taisnības labad jāatzīst, ka sistēma turpmākajās dienās kļuvusi nedaudz stabilāka, un, kas zina, iespējams, beigās iegūsim tīri labi lietojamu produktu, kas kopumā izmaksājis 15 miljonus eiro.
Papildu odziņu e-veselības epopejai ir piešķīrusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas cenšanās nebūšanas ar e-veselību sajūgt kopā ar ļaunprāšu darbībām, cenšoties uzlauzt sistēmu. Visai drīz gan sekoja premjera Māra Kučinska komentārs, ka informācija par ļaunprātīgo ielaušanos e-veselības sistēmā, lai traucētu tās darbību, nav apstiprinājusies.
Uz šo notikumu fona neizbrīna Finanšu ministrijas vakar publiskotais brīdinājums Saeimai, ka, neizpildot konkrētus sasniedzamos rādītājus četrus gadus pēc projekta pabeigšanas (no 2019. gada 25. marta līdz 2021. gada 25. martam), pastāv pamatots risks zaudēt ES fondu līdzfinansējumu, kas var sasniegt 3,3 miljonus eiro, kurus var nākties segt no nodokļu maksātāju maciņiem.

Oligarhi iesmej
No pērnā gada uz 2018. ir pārnākusi arī tā dēvētās „Oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbība, kura šonedēļ (ne bez strīdiem) steidza pieslīpēt galaziņojuma tekstu.
Arī šīs komisijas darbu vislabāk varētu raksturot Straujumas nopūta, jo, aizslēdzot Rīgas cirku, Latvija ieguva jaunu, tikai – Saeimā.
Biju viens no tiem, kas komisijas izveides sākumposmā vēl ticēja tam, ka tās darbs varētu būt produktīvs un arī sausais atlikums būs. Diemžēl jau jezga ar komisijas priekšsēdētāja izraudzīšanos un Ingunas Sudrabas apstiprināšana šajā amatā vedināja uz domām, ka komisija vairāk darbosies atsevišķu deputātu politisko spalvu spodrināšanai, domājot par municipālajām un parlamenta vēlēšanām. Vai Ingunai Sudrabai un pārējiem komisijas locekļiem tas ir izdevies, lai atbild paši. No malas raugoties, komitejas darbs bija haotisks, taču pēc katras sēdes to varoņi varēja spoguļoties TV kameru priekšā un apmeklēt dažnedažādus diskusiju raidījumus. Vienlaikus cilvēks otrpus TV kastei nonāca pie secinājuma, ka tiesiskums Latvijā ir kāju pamesla līmenī, jo par oligarhiem dēvētie un viņiem pietuvinātie personāži, kuri tika aicināti uz komisijas sēdēm, to izmantoja kā iespēju paņirgāties par komisijas locekļiem, runāt to, kas pašiem šķiet saistoši, respektīvi, lietojot žargonu, troļļoja auditoriju. Un viņus par to nevar vainot, jo brīžiem tiešām nebija skaidrs, kādēļ viens vai otrs cilvēks ir uzaicināts uz sēdi un ko komisija no viņa vēlas dzirdēt. Godprātīgu atzīšanos noziegumā? Pat bērnudārza bērni aiz brīva prāta neatzīstas nedarbos.
„Oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma projektā teikts, ka tā dēvētajās „oligarhu sarunās" ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, jo sarunas apliecina, ka valsts amatpersonas valstiskos jautājumos rīkojas un spriež tā, it kā kārtotu privātas lietas un valsts būtu instruments ekonomiskā labuma gūšanai sev.
Skan skaisti un spēcīgi līdz brīdim, kad apzināmies (un to ziņojuma melnrakstā skaidro arī pati komisija), ka „valsts sagrābšana" nav juridisks termins un agrāk nebija ietverts vai skaidrots kādā no likumiem. Tiesa, norādīts, ka valsts sagrābšanas izpratne, tās pazīmju konstatēšana un izvērtēšana turpmāk var tiesībsargājošajām iestādēm palīdzēt noteikt konkrētu noziedzīgu nodarījumu patieso raksturu, sabiedrisko bīstamību un kaitīgas sekas.
Šobrīd viss liecina, ka „Oligarhu lietu" izmeklējošā komisija ies Zolitūdes traģēdiju izmeklējošās komisijas pēdās. Ažiotāža tika sacelta liela, emociju mutulis arī, taču galarezultāta kvalitāte ir apšaubāma. Cerams tomēr, ka tā nebūs, jo pretējā gadījumā parlamentāro izmeklēšanas komisiju loma mazināsies vēl vairāk, turpinot graut jau tā zemo Saeimas prestižu.

17.01.2018.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px