Pagājušajā nedēļā valstisku skanējumu ieguva teju divas nedēļas slēgtais reģionālās nozīmes valsts autoceļa Koknese-Ērgļi (P79) posms pie Ērgļiem.
Ceturtdien, 11. janvārī, ceļa posmu, uz kura 3. janvārī izveidojās noslīdenis, apmeklēja satiksmes ministrs Uldis Augulis, kas tikās ar VAS „Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) vadību.
Saskaņā ar LVC Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktora Alda Lāča teikto plašsaziņas līdzekļiem, noslīdējums radies dabas apstākļu ietekmē – ilgstošas lietavas un blakus esošais avots pārmitrināja ceļa grunti, tādēļ ceļš neizturēja slodzi, un viena tā josla nogruva.
Lai satiksmi atjaunotu pa vienu joslu (to plānots izdarīt jau šonedēļ. – Aut.), LAU jau pagājušajā nedēļā notikuma vietā veica ārkārtas operatīvos darbus, paplašinot ceļa klātni meža pusē un uzstādot barjeras gar nogruvumu, lai norobežotu to ceļa daļu, kura ir potenciāli bīstama, un maksimāli ātrāk un drošāk atjaunotu satiksmi vismaz pa vienu ceļa joslu.
Pēc LVC aplēsēm, lai veiktu būvniecības darbus un atjaunotu satiksmi pa abām joslām, būs nepieciešams vairāk laika. LVC jau pašlaik ir norīkojuši atbildīgo projekta vadītāju un gatavo iepirkumu projektēšanai. Pēc projekta izstrādes tiks izsludināts iepirkums būvniecībai. Būvniecība un autoceļa posma atjaunošana, visticamāk, notiks 2019. gadā.
Ērgļu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Guntars Velcis „Staram" atzina, ka nogruvums un tam sekojusī ceļa slēgšana vietējiem iedzīvotājiem ir radījusi sarežģījumus.
– Neērtības rada nepieciešamība apbraukt slēgto ceļa posmu, kas ir gan laika, gan līdzekļu patēriņš. Pozitīvi, ka šāda iespēja vispār ir un nogruvušo ceļa posmu var apbraukt caur Sidrabiņiem un Sausnēju (pa autoceļiem Vestiena-Indrāni-Liepkalne-Ogreslīči (V885) un Pļaviņas-Ērgļi (P78). – Aut.). Arī sabiedriskais transports turpina kursēt, lai gan tam sanāk braukt liekus 20 km. Vienīgā pietura, kurā sabiedriskais transports nepietur, ir „Ķikuti", taču vienreiz nedēļā pašvaldība organizē transportu, lai šos cilvēkus nogādātu novada centrā. Saskaņā ar LVC pārstāvju teikto, šonedēļ viena ceļa josla tiks atvērta, līdz ar to arī neērtības mazināsies, – norādīja Guntars Velcis.
Vaicāts, vai iepriekš kaut kas liecināja, ka konkrētajā ceļa posmā varētu izveidoties nogruvums, Ērgļu novada domes priekšsēdētājs neslēpa, ka tas bijis liels pārsteigums gan viņam, gan vietējiem iedzīvotājiem, jo ir citi posmi, kuri šķita apdraudēti, bet nogruvums noticis tieši uz šī.
– Kā vienmēr šādās situācijās ir 100 dažādi skaidrojumi, taču LVC skaidroja, ka vainojams ir avots. Kalns, uz kura izbūvēts ceļš, ir ļoti mālains un ar vairākiem avotiem. Aptuveni 5 metru dziļumā bija uzkrājies avota ūdens, un sekoja nogruvums. Ar šādu gadījumu saskaros pirmo reizi dzīvē. Paldies dievam, nogruvuma laikā neviens uz ceļa neatradās, – sacīja Guntars Velcis.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis, apmeklējot bojāto autoceļa Koknese-Ērgļi posmu, plašsaziņas līdzekļiem minēja, ka atbildīgie dienesti ir reaģējuši operatīvi un, tiklīdz laikapstākļi to ļāva, ir sākti darbi, lai atjaunotu satiksmi, kas patlaban ir primārais uzdevums. Viņš skaidroja, ka laikapstākļu dēļ situācija ar grants autoceļiem kopš jaunā gada visā valstī bija un arī vietām vēl paliek sarežģīta.
Vizītes ietvaros ministrs un atbildīgās amatpersonas apsekoja arī reģionālās nozīmes autoceļu Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) un vietējās nozīmes autoceļu Lautere-Jumurda (V839), kuru stāvoklis arī nav pārāk labs.
Uldis Augulis atzina, ka vietējo autoceļu sakārtošanai ilgus gadus netika atvēlēti līdzekļi, līdz ar to Latvijā ir ļoti liels grants autoceļu īpatsvars.
– Vietējās nozīmes autoceļi ilgus gadus ir bijuši pabērna lomā, tiem tika atvēlēts vismazākais finansējums, tādēļ šo ceļu tehniskais stāvoklis lielākoties nav apmierinošs. Pieprasot valdībā papildu finansējumu autoceļiem, norādīju, ka šie līdzekļi tiks novirzīti vietējo ceļu sakārtošanai. Reģionu attīstība nav iespējama, ja mēs neieguldām ceļu infrastruktūrā. Un kolēģi valdībā šos argumentus sadzirdēja. Pērn vietējo ceļu remontos ieguldīti 9 miljoni eiro, bet šogad tie būs 34 miljoni eiro, – norādīja Uldis Augulis.
Saskaņā ar ministra teikto, 2018. gadā valsts autoceļu tīkla sakārtošanā kopš ekonomiskās krīzes tiks ieguldīts lielākais līdzekļu apjoms – 307 miljoni eiro. Turklāt ieguldījums valsts vietējās nozīmes ceļos būs lielākais pēdējo 25 gadu laikā. Par 34 miljoniem eiro veiks dubultās virsmas apstrādi uz grants ceļiem un atjaunos autoceļu grants segumu, kopumā sakārtojot 300 kilometru valsts vietējo autoceļu.
Šogad valdībā un Saeimā arī soli pa solim turpinās darbs pie ilgtermiņa autoceļu finansēšanas modeļa jeb tā saucamā autoceļu fonda atjaunošanas, kas ļautu ar valsts budžetā iezīmēta prognozējama finansējuma palīdzību pakāpeniski un ilgtermiņā uzlabot autoceļu stāvokli.
Iepriekš izvērtēts arī autoceļu pārvaldības modelis, apzinot valsts, pašvaldību, mežu un privātos autoceļus. Secināts, ka valsts vietējo autoceļu posmiem apmēram 4000 km apjomā ir jāizvērtē pārvaldības formas maiņa, piemēram, nododot tos pašvaldībām.
16.01.2018.