Aizvadītā gada nogalē Madonas pirmsskolas izglītības iestāde „Priedīte" svinēja 50 pastāvēšanas gadus. Svinīgs koncerts, kurā uzstājās dārziņa absolventi un tagadējie audzēkņi, tikšanās ar iepriekšējiem darbiniekiem, kolēģiem un pašvaldības pārstāvjiem iekrāsoja jubilejas svinību mirkļus.
Šobrīd viens no trim Madonas bērnudārziem atgriezies ikdienas ritmos, tomēr viesu reizē, kad pirmsskolā pabija laikraksts „Stars", jutām šā gada jubilāres – Latvijas – klātbūtni. Bērni skatījās latviešu animatoru filmas, un iestādes vadītāja Gita Lancmane atklāja ieceres, ko personāls vēlas īstenot Latvijas simtgades gadā.
– Mums ir ideja par dāvinājumu Latvijai, tās ģimenēm. Viss vēl ir procesā, bet vēlamies izgatavot grāmatu – katra grupa savu, to vēlāk saliekot kopā. Tas būs roku darbs, grāmata netradicionālā izpildījumā. Grupas atklās savu logo, atbalsta personāls veidos savu stāstu. Radošo ideju mums netrūkst, – komentēja Gita Lancmane.
Janvārī būs arī cepuru karnevāls. Tiks gatavotas cepures uz vietas, piepalīdzēs vecāki, cepures būs arī audzinātājām.
– Jaunas vēsmas nereti priekšā pasaka bērni, – aizdomājās iestādes vadītāja. – Man pašai patīk mācību saturs, kas izglītības iestādēs ienāks un tiks mainīts ar izglītības reformu. Uzskatu, ka izglītība šobrīd ir vairāk meitenēm – meitenes vada, meitenēm viss ir tīkami. Manā ģimenē ir divi dēli, un es vairāk uz to skatos caur puišu prizmu. Līdz ar to par jaunajām caurviju prasmēm esmu priecīga – tajās ir akcents uz kustību un procesu. Mēs savā darbā ik pa brīdim no caurviju ieteikumiem mēģinām paņemt kodolu, kas der mūsu audzēkņiem. Piemēram, liela smilšu kaste grupā, kur mazie bērni var iekāpt un padzīvoties. Bluķītis ar naglām, nebaidoties, ka lielākie puiši var pirkstam nodarīt arī pāri, bet caur to viņi iegūst iemaņas. Puiši parāda priekšā, ka viņiem prasmes ir ļoti svarīgas, meitenes var uzklausīt, paklausīt, zēniem izteikti vajag darbošanos.
– Viss sākas no mums pašiem, – tā atkal ir vadītājas pārliecība.
– Mēs mainām savu domāšanu, sevi, jo bērniem tas ir svarīgi. Viņi ir cita paaudze, rītdienas cilvēki, un skolotājiem ir jāiet līdzi.
Pirmsskolas izglītības iestādē „Priedīte" šobrīd ir 45 darbinieki un 231 bērns. Ir 1,5 gadus veci mazuļi, kam sākumā dārziņā adaptēties ir grūti. Viņu labumam tiek piedāvāta prakse, ka vecāki var nākt līdzi saviem bērniem un pavadīt laiku kopā, – uzvēra Gita Lancmane.
– Labprāt gaidām mammas un tētus dārziņa grupās, lai viņi palīdz bērniem pie mums iejusties, – atklāja Gita Lancmane. – Citādi – vecāki atved savu mīluli, vakarā mazuli paņem, dienas process ir attālināts. Iesaistot vecākus dienas procesā, tā palīdzam abām pusēm. Mums ir grupas, kurās vecāki izvēlas konkrētu dienu, kad viņi kļūst par 23. vai 26. „bērnu" un dzīvo kopā ar visu grupiņu. Tad saprot pirmsskolas gaitu – rīta cēlienu, došanos laukā un tā uz priekšu. Ja kādreiz likās, ka vecākiem tam nebūs laika, redzams, ka tā nav – vecāki ir atbalstoši, visi, kas vēlas, laiku saviem bērniem atrod. Vecāki aktīvi apmeklē arī mūsu iestādes pasākumus, interesējas un pieslēdzas it visam.
Uzceļ siltumnīcu, audzē dārzeņus
Jautāta par jaunumiem iestādē, vadītāja atskatījās uz laiku pirms diviem gadiem: – Toreiz nopirkām siltumnīcu un sākām audzēt zaļumus – lociņus, tomātus, gurķus. No atsevišķiem vecākiem dzirdējām atziņu – mans bērns nu gan neēd ne gurķus, ne tomātus, bet izrādījās citādi. Dārzenim, ko bērns norauj no krūma, ir gluži jauna garša, un kopā ar pārējiem grupas bērniem pašaudzētais garšo it visiem. Kad no siltumnīcas tiek iznesta bļoda ar tomātiem, saimnieks Andrejs veic uzskaiti, cik bērni apēd, tos degustējot. Tie ir vairāki kilogrami dārzeņu, par ko ir liels prieks. Un šajā procesā vēlamies bērnus iesaistīt vēl vairāk, nebaidīties viņiem uzticēties. Nekas, ja kāds nolauzīs kādu stādu, bet tā būs viņa pieredze, saskarsme ar ko īstu. Lai ir kontakts ar zemi, lai mācās rūpēties par augiem.
Silto smilšu iekārta
Ja bērnam iedod lāpstiņu, viņš automātiski sliecas pie zemes. To apzinoties, radās doma par smilšu terapiju. – Mums nereti ir bērni, kuri prasa meklēt risinājumus, kā viņiem palīdzēt socializēties, kā attīstīt iemaņas, lai bērns iekļautos kolektīvā. Ir mazuļi, kuriem ir grūti atšķirties no vecākiem, uz dienas ilgajām stundām būt prom no ierastās vides. Smiltis ir viens no elementiem, kas palīdz sazemēties, tikt galā ar sevi un savām emocijām. Vai tās būtu bērna ātrās emocijas vai arī apstākļi, kas palīdz atvērties, lai viņš vēlētos piedalīties, izzināt, attīstīties kopā ar citiem, – vēstīja vadītāja.
Būtiski, ka iestādes skolotājas devās uz Koknesi un Gulbeni, kur pie kolēģēm apguva jauno smilšu terapijas metodi, izzināja to pašas un nu var piedāvāt audzēkņiem. – Ceļš uz šīm prasmēm prasīja piepūli – bija jāsabalansē darbs ar atvaļinājumu grafiku vasarā, bet tagad ir gandarījums, – atzina iestādes vadītāja. – Šogad silto smilšu terapiju izies iestādes mazie bērni (līdz 4 gadiem). Ir ideja, kā to attīstīt tālāk, lai šī vieta kalpotu visam novadam – bērniem, kam nepieciešama palīdzība. Šobrīd mums ir 14 darbinieki, kas var ar to strādāt, kam ir sertifikāti, lai gan ne visas audzinātājas grib ar smiltīm darboties tik intensīvi.
Prieku nes sportiska izkustēšanās
Madonieši būs ievērojuši bērnudārza mazuļus, kuri nūjo. Tie ir PII „Priedīte" vecākās grupas audzēkņi, kas kopā ar audzinātājām dodas apskatīt dažādus objektus. Pēc muzeja vai bibliotēkas apmeklējuma bērni nūjo atpakaļ uz dārziņu. – Tuvā nākotnē ir doma nūjošanu vai lielāku izkustēšanos piedāvāt arī vidējā posma bērniem, – pauda Gita Lancmane. – Teritorija bērnudārzā ir plaša, tā jāizmanto. Vecu vecās metodes darbā ar bērniem ir labas, bet šim laikam nereti tās ir par gausu un mierīgu, tāpēc jāmeklē un jāievieš jaunas. Priecājos, ka kolektīvs atbalsta manas ieceres un radoši piedāvā savas. Praktizējam, piemēram, arī Montesori mācību metodes. Ir skolotājas, kas tās apgūst un jau pielieto savas grupas nodarbībās.
Īpaša vieta dārziņā ir stikla piramīda. Šai telpā nereti notiek tikšanās ar ciemiņiem, jo visi te jūtas labi. – Piramīdas telpā mums bija tikšanās ar priesteri Andreju Mediņu un vēdisko psihologu Uģi Kuģi. Viņi abi sapurināja auditoriju, neglaudīja pa spalvai, bet bērnu vecākiem teica lietas, par ko aizdomāties, – rezumēja iestādes vadītāja.
10.01.2018.