Latvija no 2018. gada 1. janvāra pievienojusies to Eiropas Savienības (ES) valstu sarakstam, kas atsevišķiem pārtikas produktiem piemēro samazināto PVN likmi. Sekojot Saeimas lēmumam par atbalstīto samazināto PVN likmi no 21% līdz 5% Latvijai raksturīgiem svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām, tirgotāji jau veikalos cenas ir mainījuši. Tirgū gan cenu izmaiņa ir maz jūtama.
Samazinātā PVN likme attiecas uz Latvijā audzētiem, Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām, dārzeņiem un kartupeļiem, tostarp mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem produktiem, bet to nepiemēros, ja minētie produkti būs termiski vai kā citādi apstrādāti, piemēram, saldēti, sālīti vai kaltēti.
SIA "Aiva G" veikalā tirdzniecības centrā "Konzums" cenu izmaiņas raksturoja pārdevēja Inta Rēķe-Madalāne: – Ceru, ka pircēji būs pamanījuši, ka visi dārzeņi kopš šā gada kļuvuši lētāki. Piemēram, iepriekš āboli maksāja 1 eiro/kg, tagad – 0,86 eiro/kg, tomāti – arī lētāki. Šodien viens vīrietis neticēja, ka tie ir vietējie kartupeļi, kas, pērkot visu maisu, mūsu veikalā maksā 0,23 eiro/kg. Burkāni, kas maksāja 0,38 eiro/kg, tagad nopērkami par 0,33 eiro/kg. Arī iecienītās sakņu selerijas tagad maksā 0,66 eiro/kg.
Daudziem tas nav tik svarīgi, cik kas maksā, bet ir ļaudis, kuri visu pamana. Vai tiks palielināts svaigo dārzeņu noiets, vai tos pirks vairāk? Uzrunātie pircēji bija atklāti un atbildēja, ka katrs var patērēt tik, cik var, un ēšanas paradumus tik viegli nemaina. Turklāt daudzās lauku saimniecībās kartupeļus un citus dārzeņus izaudzē paši, tie veikalā nav jāpērk, tāpēc cenas neinteresē.
– Dārzeņu un augļu cenas veikalos diktē poļi, mūsu audzētājiem ir grūti konkurēt ar Polijas dārzeņkopjiem un augļkopjiem, un veikalos tāpat no Polijas ievestie āboli ir lētāki, – secinājumā dalījās veikalā uzrunātais Aivars.
Kā uz samazināto PVN likmi raugās dārzeņu audzētāji? Cesvaines novada ZS "Sviķi" saimnieks Zigfrīds Krieviņš sacīja: – Nelielu cerību tas vieš, un PVN samazināšanai vietējiem augļiem un dārzeņiem būtu jāpalīdz. Esam vienotā tirgū, bet citās valstīs jau gadiem dārzeņiem ir 5% PVN likme, mums – bija 21%. Kā gan varam atrasties līdzvērtīgās pozīcijās, vienā tirgū, ja viņiem arī ES platībmaksājumu atbalsts ir lielāks, minerālmēslus un materiālus var iegādāties lētāk, daba klāt iedod veselu mēnesi. Jājautā – kur ir mūsu pluss? Esam kooperatīvā "Mūsmāju dārzeņi". Šī dārzeņu sezona nebija tā labākā, gads bija grūts, jo lietavu dēļ ražu nevarēja novākt. Vietējo sīpolu ir maz, jau gandrīz beigušies, kartupeļi – slikti glabājas, un atkal būs, kas pārmetīs, ka vietējie dārzeņu audzētāji nemaz ar savu produkciju nevar tirgu aizpildīt. Mūsu saimniecība nav lielaudzētāja, salīdzinoši nodrošinām tikai sīkas vienības. Kāposti izauga labi, bet oktobrī novākšanas laikā dabūja salu, līdz ar to nezinām, kā glabāsies. PVN samazinājums ir dots uz trim gadiem, līdz 2020. gada beigām, tad skatīsies, vai pieaug vietējo dārzeņu patēriņš. Arī citās Eiropas valstīs samazināta PVN likme darbojas kā instruments vietējo ražotāju aizsardzībai un konkurētspējas nodrošināšanai. 5% PVN likme ieviesta, lai mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju un mazinātu augļu, ogu un dārzeņu cenas. Taču "zaļajos iepirkumos" ne vienmēr uzvar vietējā prece, joprojām poļi spēj lētāk saražot savu produkciju, ko nereti uzdod par vietējo.
Sarkaņu pagasta dārzkopības saimniecības "Poļvarka" saimnieks Ivars Svārpstons komentēja: – Ja Latvijā audzētajiem āboliem pašizmaksa ir 0,50-0,70 eiro/kg, vai varam konkurēt ar Polijas āboliem, kuru pašizmaksa ir divreiz zemāka? Tomēr vietējie āboli kotējas augstu, šosezon – it īpaši, jo daudzos dārzos ražas nebija. Mūsu ābeļdārzā arī – maza raža. Vietējos ābolus izvēlas tāpēc, ka tie netiek migloti. Kas attiecas uz PVN likmi, te svarīga ir arī veikalu godprātīga attieksme. Ja galacena pircējam iznāks par kādu centu mazāka, audzētājam vēl izdevīgums būs jāsaskata. To izmantos arī negodprātīgi tirgotāji, piemēram, zemeņu tirgotāji, jo Latvijā tik daudz zemeņu ieved un tirgo par cenu, kādu vietējie audzētāji nevar atļauties.
Kartupeļi ir otrā maize, un pērn lietainajā rudenī tie bija "jāķeksē" no pārmirkušajiem tīrumiem. Tupeņus daudzi vietējie audzētāji tā arī nevarēja norakt, bet raža, ko novāca, bija vairākkārt jāpāršķiro, atlasot bojātos. – Nekas, ievedīs no Polijas, – dzirdēja sarunās.
Varakļānu novada bioloģiskajā saimniecībā "Dzenīši", kur jau vairāk nekā astoņus gadus izmēģina cietes kartupeļu šķirņu audzēšanu, izdevās sagatavot sēklu un jau 7 t realizēt pēc līgumiem. Daļa kartupeļu tomēr palika nenovākta uz lauka. Vaicāta par pārtikas kartupeļu cenu, Rita Dzenovska sacīja: – Tas ir labi, ka samazina PVN dārzeņiem, jo redzēju, ka kartupeļi veikalā maksā jau 0,49 eiro/kg. Mūsu apkaimē tupeņus piegādā zemnieki, un uzcenojumu jau uzliek veikalā, audzētājam no cenas maz kas tiek. Paši audzējām 21 cietes kartupeļu šķirni 10 ha platībā. Darba rezultāts šogad bija atkarīgs no slapjās vasaras.
9.01.2018.