Atsaucoties aicinājumam piedalīties akcijā „Dāvā domei domu!", laikraksta „Stars" lasītāji turpina izteikt priekšlikumus Madonas pilsētas pašvaldībai – gandrīz vai katru dienu redakcijas pastā ir arī kāda šīs akcijas aptaujas anketa.
Akcijas dalībnieki gan izsaka konkrētus ierosinājumus, gan arī tos plašāk pamato. Turklāt ne tikai madonieši, bet arī kaimiņu pašvaldību iedzīvotāji, jo rajona un viena no nākamajiem lielākajiem novadiem „galvaspilsētas" attīstība acīmredzot interesē daudzus.
Jāmaina ielas nosaukums
Cesvainietei Ilgai Holstei ir vairāki priekšlikumi domei: „1) nomainīt M. Riekstas ielas nosaukumu un 2) no policijas nama pagalma (Avotu ielā) izvākt padomju miličiem (lasi: čekistiem) veltīto pieminekli, kam vieta varētu būt citviet – padomju karavīru brāļu kapos Madonā vai muzeja dārzā." Savukārt „Stara" redakcijai viņa ierosina ieviest laikrakstā rubriku „Pētnieciskā žurnālistika" un tādā veidā palīdzēt risināt problēmjautājumus gan pilsētai, gan rajonam un novadiem (arī politiska rakstura).
"Dzīvoju Cesvainē. Taču Madona bija, ir un būs MANA PILSĒTA: tur absolvēju Madonas 1. vidusskolu (1960), tur ik stūrītis, ik vietiņa man līdz ar to tuva. Ir prieks par pilsētas plauksmi, attīstību. Un tieši tādēļ visu labo nedrīkst aptumšot pagātnes ēnas. Jā, vēsture ir vēsture – pretrunīga, neviendabīga. Ir pilsētā jāpamana viss, kam jāmainās," – uzskata Ilga Holste, uzsverot, ka M. Riekstas iela būtu jāpārdēvē tālab, ka M. Rieksta bija padomju aktīviste, kas veica darbības pret neatkarīgās Latvijas idejas aizstāvjiem.
Attiecībā uz padomju miličiem (čekistiem) veltītā pieminekļa pārvietošanas nepieciešamību no Avotu ielas policijas nama pagalma Ilga Holste atsaucas uz LU doktoranta, LU Latvijas Vēstures institūta asistenta Zigmāra Turčinska viņai adresētajā vēstulē paustajām atziņām, kas ar šausmām esot atklājis, ka Madonas policijas ēkas priekšā vēl joprojām atrodas piemineklis 20. gs. 40. gados nogalināto padomju milicijas darbinieku piemiņai. Kā šajā vēstulē atzīmējis vēsturnieks, „tas faktiski ir piemineklis čekistiem, kuri piedalījās genocīdā pret latviešu tautu – slepkavošanā, arestos, deportācijās, okupācijas režīma organizētajā masveidīgajā iedzīvotāju aplaupīšanā (atkulakošanā) un par savu darbību saņēma pelnīto sodu no mežabrāļiem".
Cesvainiete Ilga Holste uzdod arī šādu jautājumu: "Kur tad to Latvijas laika pagastu policistu vārdi, kurus 1941. gada 14. jūnijā deportēja un izsūtījumā nošāva vai ļāva izdzist dzīvībai bada, slimību dēļ?"
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 26.01.2008.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA