Jau četrpadsmito gadu laikraksts „Diena" un TV3 sadarbībā ar reģionālajiem laikrakstiem rīkoja akciju „Latvijas lepnums", lai sabiedrībā stiprinātu cilvēcību – atrastu un godinātu cilvēkus, kuri dara vairāk, nekā no viņiem to varētu prasīt vai sagaidīt.
Cilvēkus, kuri sarežģītā situācijā aizmirst rūpēties par sevi un izšķiras atbalstīt otru, glābt, palīdzēt līdzās esošajam, lai piepildītu kāda cita cerību vai sapni. Šie cilvēki nebaidās būt paši, nebaidās no grūtībām un nebaidās no citādā.
Pieteikumus balvai ikviens varēja iesniegt līdz šā gada oktobrim, un pieteikumu vidū bija vairāki vēstījumi par cilvēkiem no mūsu reģiona. Izvērtējot rakstīto, žūrija „Latvijas lepnuma" balvu pasniedza desmit nominācijās. Svinīgā ceremonija ritēja Otrajos Ziemassvētkos – 26. decembrī – Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja telpās, to kuplināja populāru mūziķu priekšnesumi, sirsnīgas uzrunas un īpašā Ziemassvētku gaisotne. Pasākumu pārraidīja telekanāls TV3.
Uzrunājot sapulcējušos, vairākkārt tika izteikta pateicība tiem cilvēkiem, kas ieraudzīja un pieteikumus uzrakstīja, jo nereti viņi paliek neatklāti, paliek nezināmi. Savukārt mūsu Latvijas īpašie cilvēki, kas „Latvijas lepnuma" titulu nesīs tālāk, gan žūrijai, gan organizatoriem un ceremonijas skatītājiem tikšanās laikā kļuva par neviltotu iedvesmu un brīnišķīgu piemēru. Viņu stāsti sniedz spēku, enerģiju, dod idejas meklēt un atrast veidu, kā katrs no mums varam kļūt labāki.
– Ja spēsim paņemt šos piemērus un attiecināt uz sevi, tad, iesoļojot Latvijas simtgadē, mūsu nākamie simt gadi valstī būs daudz labāki un cilvēciskāki, – uzsvēra mediju uzņēmuma „MTG TV Latvija" vadītāja Baiba Zūzena.
„Latvijas lepnuma" balva ir „Zelta ābele", to saņēma zinātnieks un praktiķis Uģis Bergmanis.
– Uģi Bergmani visi dabas draugi pazīst kā aizrautīgu, gudru un nesavtīgu ērgļu pētnieku, kas veic mazo ērgļu saglabāšanas monitoringu. Uģis daudz pētījis, sarakstījis neskaitāmus darbus par ērgļiem. Barkavas pagastā viņš izveidojis putnu atveseļošanas projektu un iekārtojis pat slimo putnu izolatoru, lai saglabātu ērgļu populāciju, Uģis ar saviem domubiedriem izveidojis mākslīgās ligzdas, apgredzenojis ērgļus, lai sekotu un noteiktu to ligzdošanas paradumus. Pateicoties viņa darbam, mums dota iespēja vērot putnu dzīvi ligzdās, priecāties par ērgļu dzīvi un rūpēm par jaunajiem putnēniem no to piedzimšanas brīža līdz laikam, kad jāpamet ligzdas. „Vides faktos" daudzreiz izveidoti sižeti par Uģa darbu. Ar interesi esmu apbrīnojusi viņa dabas mīlestību, zināšanas par putnu daudzveidīgo dzīvi. Viņš savu darbu veic ar lielu mīlestību, ar lielu pietāti pret Latvijas dabu un tās daudzveidību. Savas zināšanas un prasmes Uģis labprāt nodod tālāk citiem dabas pētniekiem un jaunajai paaudzei. Es lepojos ar viņu kā zinātnieku un praktiķi, kas savu dzīvi velta Latvijas dabas saglabāšanai, – pieteikumā rakstīja Tāle Greine no Murmastienes.
Savulaik Teiču dabas rezervāta komandas cilvēks, pēc šīs struktūrvienības likvidācijas nu jau vairākus gadus Uģis Bergmanis ir AS „Latvijas valsts meži" vecākais vides eksperts. Putni ir ne tikai Uģa aicinājums, bet arī darbs un dzīve. Mazo ērgļu monitoringu viņš turpina joprojām, tāpat savā īpašumā Barkavas pagastā par privāto ziedotāju saziedotajiem līdzekļiem izveidojis Latvijā pirmo savvaļas putnu rehabilitācijas staciju. 2008. gadā kopā ar komandu Uģis uzsāka videonovērošanas pilotprojektu Latvijā. Tas tiek turpināts, un ikvienam interneta lietotājam pavasarī un vasarā ir iespēja sekot līdzi notikumiem mazā ērgļa ligzdā. – Daba visur ir skaista, bet Latvijā apkārtējā vide ir daudz dabiskāka nekā citās attīstītās valstīs, tāpēc mūsu uzdevums ir to sargāt, – lakoniski bilda Uģis Bergmanis.
Laikraksts „Stars" bija liecinieks arī tam, ka nominācijā „Sirds darbs" „Latvijas lepnuma" balvu saņēma madoniete, kas dzīvo un strādā Rīgā, – Līga Bērziņa.
Līga ir Latvijas Autisma apvienības vadītāja, un šīs apvienības mērķis ir aizsargāt tiesības un intereses cilvēkiem ar autiska spektra traucējumiem. Sarunā Līga neslēpa, ka vienam no viņas trim bērniem konstatēti autiska spektra traucējumi, un tas mainījis gan viņas ikdienu, gan pasaules redzējumu. Autiskā spektra traucējumu izpausmes ir dažādas, un to intensitāte ir atšķirīga. Ir zināmi daudzi gadījumi, kad cilvēki ar autiskā spektra traucējumiem veidojuši veiksmīgu karjeru informācijas tehnoloģiju jomā, veikuši zinātniskus atklājumus un īstenojuši citus profesionālus sasniegumus. Kā teica Līga – autiskā spektra traucējumiem nav citu zāļu kā tikai pedagoģija. Un tikai no pieaugušajiem atkarīgs, vai bērns ar autiskā spektra traucējumiem kļūs par sociālās aprūpes centra klientu vai tad, kad būs pieaudzis, veiksmīgi strādās un izmantos savu talantu, paveicot izcilas lietas.
27.12.2017.