Ir pārdomu laiks – advents. Tuvojas svētki. Ļoti gribas pateikties
saviem labdariem. Dzīvoju lielā mājā, viena pati. Tā gan nedrīkst teikt,
ka viena, jo man ir brīnišķīgi kaimiņi.
Trīsdesmit gadu garumā nav
bijušas ne mazākās domstarpības, labi satiekam. Man ir 85 gadi, ir
grūtības ar muguru, grūti aiziet uz baznīcu. Bet tad piezvana Antoņina
un pavaicā, vai braukšu, vai mani aizvest. Un tieku līdz baznīcai
aizvizināta. Draudzes sievietes – Valentīna, Veneranda, Veltiņa – kā
manis nav, zvana, interesējas, ienāk apraudzīt. Priesteris Pāvils arī
nav aizmirsis.
Paldies pensionāram Jānim! Pie mājas taču vienmēr ir kas darāms – gan ārpusē, gan iekštelpās. Ir darbi, ko pati nevaru. Vajag tikai piezvanīt, un Jānis ir klāt. Vai tas nenāk no mīļā, labā Dieva, ka man apkārt ir tik daudz mīļu un labu cilvēku, kas palīdz un saprot? Ja būtu tiešām viena, pat nespēju iedomāties, kas notiktu, jo vienam un vientuļam būt ir briesmīgi. Tāpēc pateicos Dievam no sirds un dvēseles un visiem nosauktajiem cilvēkiem, kuri man ir apkārt un palīdz! Lai viņiem veselība, veselība un vēlreiz veselība! Novēlu priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!
22.12.2017.