Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Mazās lauku saimniecības vēlas attīstību

ILZE RŪTENBERGA-BĒRZIŅA, LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja

Autors • 14.12.2017.

Burtu lielums

Resursu nepieejamība mazo lauku saimniecību attīstībai, spēcīgu līderu trūkums kooperācijas veicināšanā, neskaidrība par valsts atbalsta politiku, nepieciešamība paplašināt noieta tirgu – tās ir tikai dažas no atziņām, kas šovasar gūtas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktajā pētījumā par mazo lauksaimnieku reālajām vajadzībām un saimnieku kopējo noskaņojumu.

Pētījums no jūlija līdz septembrim veikts 20% jeb 184 saimniecībās no "Ekonomiskās aktivitātes veicināšanas programmas" dalībnieku skaita. Aptaujātas 49 graudu, 20 dārzeņu, 31 piena, 21 citu liellopu, 22 jauktās, 13 sēkliņu un kauleņu, 17 aitkopības, kā arī 13 biškopības saimniecības visos Latvijas novados.
Kopumā aptaujātie saimnieki atzīst, ka ir atraduši piemērotāko darbības nozari savai saimniecībai (78%). Motivācija plānotai saimniekošanas tālākai attīstībai ir fakts, ka 47% no visiem respondentiem saimniecība ir ģimenes galvenais iztikas avots. 39% aptaujāto atzīst, ka saimnieciskās darbības attīstībai ne vien pietrūkst ražošanas resursu, bet ir arī grūtības finansējuma piesaistē investīciju veikšanai. Platībmaksājumi viņu skatījumā ir stabila, bet nepietiekama finansējuma bāze investīcijām tehnikā vai zemes iegādei. Tādēļ aptaujātie iesaka paredzēt aizdevumus mazo saimniecību attīstībai.
LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis norāda, ka pētījumā atklājas, ka cilvēki vēlas un aizvien no jauna izvēlas saimniekot laukos. Tādēļ valsts politikas veidotāju līmenī būtiski ir saprast, kā efektīvāk atbalstīt mazās dažādu nozaru saimniecības, kuras nodrošina iztiku sev, dod darbu citiem un piepilda reģionus ar dzīvību.
Joprojām liela neuzticība (24%) saimniekos valda par līdzdalību kooperatīvos. Iesaistīties tajos 44% aptaujāto būtu gatavi tikai tad, ja tas piedāvātu kopīgu produkcijas realizāciju. Tikmēr 86% aptaujāto tomēr darbojas kādā ar kooperēšanos saistītā lauksaimniecības organizācijā.
Reģionos 48% saimniecību darbojas vienu līdz piecus gadus, 18% pieredze ir seši līdz desmit gadu, savukārt vairāk nekā 15 darbības gadu uzrāda 11% aptaujāto. 61% mazo lauku saimniecību strādājošo ir vecumā līdz 40 gadiem. Neraugoties uz saimnieku pārliecību par pareizi izvēlēto darbības nozari, aptaujātie atzīst, ka pietrūkst zināšanu agronomijā, lopkopībā un veterinārijā. To apgūšanai lielākoties tiek izmantoti LLKC piedāvātie mācību kursi un konsultantu palīdzība.

15.12.2017.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px