Šādu jautājumu mums vēstulē uzdod kāda mājas Madonā, Raiņa ielā 25a, iedzīvotāja.
Vēstulē redakcijai viņa raksta: „Tā kā nevaru sazvanīt cilvēku, kas Namsaimniekā atbild par atkritumu izvešanu, ļoti lūdzu palīdzēt noskaidrot, kāpēc Raiņa ielas daudzdzīvokļu māju kvartālā piesaistītajiem sadzīves atkritumu konteineriem apkārt ir nožogojums un ir jālieto čipi, bet tajā pašā laikā tie savstarpēji nav norobežoti? Ir novērots, ka atslēdz vārtus, bet atkritumu maisu izmet citai mājai domātajā konteinerā."
Aizbraucot uz konteineru laukumu, pārliecinājāmies, ka ierīkotajā nojumē vairākus konteinerus citu no cita atdala režģis, bet mājas Raiņa ielā 21a, Raiņa ielā 25a un Raiņa ielā 27a konteineri savstarpēji nav norobežoti. Pamanījām, ka Raiņa ielai 27a piesaistītais konteiners ir bijis atdalīts, par to liecināja blakus noliktais režģis.
Laukumā sastapām arī vairākus iedzīvotājus, kuri pauda neizpratni, ko vispār ap tiem atkritumu konteineriem var tik daudz ņemties. Kopš ir ierīkota nojume, ar ķerrām atkritumus no citām mājām vairs neved, tāpat no citurienes nebrauc ar mašīnām un lielos maisus ar sadzīves atkritumiem nemet. Arī maksa par izvestajiem sadzīves atkritumiem esot pieņemama. Tā sastaptā iedzīvotāja no mājas Raiņa ielā 27a pastāstīja, ka, piemēram, oktobrī par izvestajiem atkritumiem vienam cilvēkam bijis jāmaksā 1,82 eiro. Citreiz maksa esot pat nedaudz mazāka, bet dažreiz arī nedaudz lielāka, taču kosmiskus apmērus tā nesasniedz. Sanāk pat vidēji maksāt mazāk nekā pirms pārejas uz jaunās norēķinu sistēmas ieviešanu, kad vienam cilvēkam bija jāmaksā 2,12 eiro kopā ar PVN. Arī mājā Raiņa ielā 25a, kā pēc tam noskaidroju, oktobrī kopā ar PVN bija jāmaksā 2,11 eiro.
Sazinājos arī ar mājas Raiņa ielā 25a vecāko Skaidrīti. Viņa apstiprināja, ka patiešām sākotnēji mājai Raiņa ielā 27a konteiners nojumes iekšpusē bijis atdalīts no viņu mājas Raiņa ielā 25a un Raiņa ielā 21a konteineriem, kurus savukārt nošķirt tehniski nav iespējams, tam vienkārši nepietiek vietas, tāpēc abām minētajām mājām nojumē ir kopīga ieeja ar vienotu čipu, bet izvesto konteineru uzskaite katrai mājai notiek atsevišķi un maksa atšķiroties.
Visvairāk tas esot atkarīgs, vai izvesto konteineru skaits tiek sadalīts uz reāli mājā dzīvojošo (nevis deklarēto) iedzīvotāju skaitu un vai mājas vecākais seko iedzīvotāju plūsmai. Viņa, piemēram, iedzīvotāju skaitu mājā Raiņa ielā 25a precizē katru mēnesi un par to informē SIA „Madonas namsaimnieks". Iedzīvotāju skaits par dažiem parasti atšķiroties – citreiz tas sastāda 98, bet dažreiz pārsniedz simtu.
Maksu par atkritumiem diezgan būtiski ietekmējot arī iedzīvotāju paradumi šķirot atkritumus vai turpretī visu, ieskaitot stikla un plastmasas pudeles, tāpat lielās kartona kastes, izmest sadzīves atkritumu konteineros, tāpat vai atkritumu maisi vispirms tiek izmesti konteinera aizmugurē vai priekšpusē. Tieši tas nosaka, cik piepildīts ir konteiners un vai izvedot tiek ierēķināts kā viens vai puse konteinera.
Pēc mūsu sarunas mājas vecākā Raiņa ielā 25a sazinājās ar SIA „Madonas namsaimnieks", kurš savukārt nojumes iekšpusē operatīvi atjaunoja norauto režģi. Tagad tas, tāpat kā iepriekš, no pārējiem atdala arī mājai Raiņa ielā 27a piesaistīto konteineru.
– Protams, arī pašiem iedzīvotājiem jābūt apzinīgiem un atkritumu maisi būtu jāmet tikai savas mājas konteinerā. Esmu iedzīvotājiem to skaidrojusi ne reizi vien, ka uz katra konteinera ir norādīts mājas numurs, tātad domstarpībām nevajadzētu būt. Tiesa, ļoti bieži atkritumu vedēji mūsu abu māju konteinerus samaina vietām. Atverot ar čipu vārtiņus, mūsu mājas konteiners kopīgajā nodalījumā ir pirmais, lai gan tur vajadzētu būt mājas Raiņa ielā 21a konteineram. Pieļauju, ka tādā gadījumā, kā uz to norāda vēstules redakcijai autore, kāds atkritumus varētu arī iemest mūsu mājas konteinerā, bet tikpat labi nav izslēgts, ka arī kāds mūsu mājas iedzīvotājs, lai lieki nepiepūlētos, savu reizi „nogrēkojas" un iemet blakusmājas Raiņa ielā 21a konteinerā, ja, atverot vārtiņus, tas ir pirmais, – uzsvēra Skaidrīte.
12.12.2017.