No 5. līdz 12. jūlijam Rīgā notiks XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki. Šajā latviešu kultūras unikālajā pasākumā, pēc pašreizējām prognozēm, mūsu rajonu pārstāvēs 61 kolektīvs ar 1364 dalībniekiem: 11 pieaugušo kori, 7 skolēnu kori, 7 vokālie ansambļi, 2 amatierteātri, 5 folkloras kopas, 3 instrumentālie un 26 deju kolektīvi. Dziesmu un deju svētku organizatorisko darbu rajonā koordinē rajona padomes kultūras darba organizatore Inga Arāja.
14. janvārī speciālistes vadībā kopā pulcējās kultūras un tautas namu vadītāji (nākamā tikšanās – 24. janvārī), lai tālāk par svētku sagatavošanas jautājumiem informētu arī rajona kolektīvu vadītājus.
Sarunā ar Ingu Arāju vēlējos noskaidrot, kas ceļā uz lielajiem dziesmu un deju svētkiem jau paveikts un kas mūsu rajona kolektīvus gaida tuvākajā nākotnē.
– Šobrīd uz Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem oficiāli uzaicināti 3 mūsu rajona kolektīvi, – informē kultūras darba organizatore Inga Arāja. – Tie ir: Madonas kultūras nama Rūdolfa Blaumaņa Madonas Tautas teātris (režisore Skaidrīte Strade), Lubānas kultūras nama amatierteātris (režisore Ilze Kraukle) un Lubānas kultūras nama kapela (vadītājs Andris Dzenis). Teātriem īpašas skates nebija, valsts aģentūra „Tautas mākslas centrs" tos uzaicināja, zinot katra kolektīva varēšanu un iespējas. Aicinātie teātra ļaudis piedalīsies kopīgajā uzvedumā „Teātra dziesmu spēles" Rīgā, Vērmanes dārzā, 9. jūlijā.
– Kā tika izvēlētas lauku kapelas, kas piedalīsies svētkos?
– Kapelām vērtēšanas skate notika pagājušā gada maijā. Skatē piedalījās divi mūsu rajona kolektīvi: Madonas bērnu un jauniešu centra kapela „Šķībais tonis" (vadītājs Rolands Ignašs) un Lubānas kultūras nama kapela, ko vada Andris Dzenis. Uz svētkiem tika izvirzīti abi kolektīvi, bet, tā kā jūlijs ir laiks, kad skolu absolventi gatavojas iestājeksāmeniem augstskolās, bērnu un jauniešu centra kapela izšķīrās uz svētkiem nebraukt.
No rajona instrumentālajiem kolektīviem uz svētkiem, cerams, tiks arī Madonas kultūras nama koklētāju ansamblis „Rasa" (vadītāja Inese Ābola) un Madonas kultūras nama pūtēju orķestris (diriģents Andrejs Cepītis). Šiem kolektīviem skates vēl gaidāmas.
– Pagājušajā gadā notika rajona folkloras kopu skate. Kāda aina valda šai sektorā?
– Vidzemes reģiona skatē, kas notika pagājušā gada oktobrī ar mērķi – tikt izvirzītiem uz lielajiem dziesmu svētkiem, piedalījās 5 mūsu rajona folkloras kopas: Madonas kultūras nama folkloras kopa „Vērtumnieki" (vadītāja Ingrīda Grudule), Barkavas kultūras nama folkloras kopa „Madava" (vadītājs Aivars Zariņš), Lubānas kultūras nama folkloras kopa (vadītāja Valentīna Baranovska), Meirānu tautas nama folkloras kopa „Sietiņš" (vadītāja Velga Gavare) un Ērgļu novada folkloras kopa „Pulgosnieši (vadītājs Aivars Zariņš). Žūrijas liktie punkti jau zināmi, bet uzaicinājumu piedalīties ar savu programmu Folkloras dienā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā (12. jūlijā) kopas vēl nav saņēmušas.
– Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku ietvaros būs skatāma arī Latvijas lietišķās mākslas studiju darbu izstāde.
– Jā, šajā izstādē ar darbiem piedalīsies arī Ērgļu novada lietišķās mākslas studija „Ērgļi" (vadītāja Sandra Lauberte). Studijas dalībnieku darbi būs apskatāmi no 5. jūlija līdz 5. augustam Rīgā, Dzelzceļa vēstures muzejā, tautas lietišķās mākslas studiju ekspozīcijā.
– Ko var teikt par skatēm, kas plānotas pārējiem kolektīviem?
– 3. februārī Madonā notiks rajona vokālo ansambļu skate. Pēc tam puse no labākajiem kolektīviem tiks uzaicināti uz novada skati (Madonā 1. martā).
Rajona koru un deju kolektīvu skates plānotas aprīlī.
– Zināms, ka svētku dalībnieku ēdināšanai un izmitināšanai finanšu atbalstu piešķirs valsts. Kas sakāms par dalībnieku dzīvošanas apstākļiem un nokļūšanu uz svētkiem?
– No valsts katram dalībniekam (vienai dienai) atvēlēti 5 lati: Ls 3,50 – ēdināšanai, Ls 1,50 – naktsmītnei. Pārējo summu, kas būs nepieciešama, segs rajona pašvaldība. Par transportu nokļūšanai uz svētkiem rūpēsies dalībnieku pārstāvētās pašvaldības.
– Kādā situācijā rajona kolektīvi ir tērpu jomā?
– Pagājušajā gadā rajona padome tautastērpu iegādei atvēlēja 40 tūkstošus latu, šogad šim mērķim atvēlēti vēl 40 tūkstoši latu. Līdz ar to mūsu kolektīvu, potenciālo svētku dalībnieku tērpiem būtu jābūt atjaunotiem.
– Jums pašai šie ir otrie Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, ko palīdzat rajonā koordinēt. Vai ir kādas būtiskas izmaiņas organizatoriskajā procesā?
– Izmaiņas ir tehnoloģijās. Darbu apjoms ir ļoti līdzīgs, jo kolektīvi mūsu rajonā ir saglabājušies, bet mainījies veids, kādā informāciju saņemu, savācu un sagatavoju. Informācija pamatā tiek sūtīta un sagatavota elektroniski, iepriekšējos svētkos tā nebija.
Otra atšķirība – šogad dalībnieku kartes svētkiem gatavo Latvijas Krājbanka. Kopā ar bankas Madonas klientu apkalpošanas centra vadītāju Rudīti Dzeni strādājam, lai rajona kultūras namu un tautas namu vadītāji būtu lietas kursā par pieteikuma anketu aizpildīšanu dalībnieku karšu sagatavošanai. Iepriekšējos skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos dalībnieki savu karti varēja aktivizēt un izmantot kā Krājbankas karti. Līdzīgs piedāvājums šogad būs arī pieaugušajiem.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 24.01.2008.
Autore: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto