Interviju cikla „Balto Matu Stāsti" stāstnieki un radošā komanda.
Jau pērn ikviens interesents varēja iepazīties ar pirmajām trim Madonas radošās biedrības „Melnais Piens" veidotajām cikla sērijām, kurās stāstos par sevi, laiku, kurā dzīvojām un dzīvojam, dalījās mākslinieki Velta un Jānis Ruņģi, sporta treneri, skolotāji Ruta un Egils Ziņģīši, kā arī otolaringoloģe Marija Kokare. Šogad biedrība un projekta radošā komanda, kurā darbojas Aleksandrs Ezeriņš, Egils Kazakevičs, Inga Zaharova, Kārlis Kumsārs, Lauris Krievs, izveidojusi vēl piecas sērijas, kurās aicina iepazīt piecas dzīvesgudras, savdabīgas personības – režisori Skaidrīti Stradi, agronomu Voldemāru Māliņu, masieri Voldemāru Svilānu, kordiriģentu Jāni Sprancmani un sabiedriski aktīvo finansisti Jeuženiju Adamoviču.
Tilts starp paaudzēm
Projekta „Balto Matu Stāsti" idejas autors un vadītājs, biedrības „Melnais Piens" pārstāvis Lauris Krievs, stāstot par tā ideju, minēja, ka jauniešu un vecāka gadagājuma cilvēku savstarpējās attiecības var vērtēt individuālā (ģimenes) līmenī, kā arī var palūkoties uz to plašāk –
sabiedrības līmenī. Vecvecāku un viņu jaunieša vecuma mazbērnu savstarpējās attiecības ir katras ģimenes personīgais jautājums, taču, vērojot sabiedrības attieksmi un tajā valdošos stereotipus, nākas secināt, ka informācijas apmaiņas process starp šīm grupām ir nepietiekams.
– Seno latviešu dzīvesveidā tika novērota tāda parādība, ka bērnus un jauniešus mācīja vecākie kopienas ļaudis, un tādā veidā jauniešiem tika sniegta nozīmīga informācija par pieredzējušu cilvēku dzīves atziņām un vērtībām. Ar šo projektu vēlamies jauniem cilvēkiem un citām sabiedrības grupām parādīt, kāds ir bijis un ir īsts latvietis, kā profesijas izvēle ietekmē cilvēka dzīvi, un atklāt kādu dzīves pamatotu gudrību, –
skaidroja Lauris Krievs.
Viņš norādīja, ka projekta mērķis ir veicināt sabiedrības, jo īpaši jauniešu, izpratni par valsti un piederības izjūtu Latvijai, stiprināt paaudžu mijiedarbību, akcentējot jauniešu un vecāka gadagājuma cilvēku savstarpējo sadarbību un prasmi saprasties ģimenē un sabiedrībā.
– Pats personīgi ar šī projekta palīdzību vēlos atbildēt uz sev vēl īsti neatbildētu jautājumu – ko nozīmē un kā reāli manu dzīvi un domāšanu ir ietekmējuši atšķirīgie ieraksti manā dzimšanas apliecībā un pasē: Latvijas Republika un Latvijas PSR? Domājams, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir dalītas izjūtas par šādu jautājumu, taču ceru, ka ne vienaldzīgas, jo nedz cilvēks pats, nedz sabiedrība kopumā nespēj izvēlēties sev gaišu rītdienu, līdz nav apzinājusies savu vakardienu. Projekta gaitā sastaptie cilvēki atklāj katrs atšķirīgu pusi un redzējumu par laikiem nesenā pagātnē Latvijā caur savām darba gaitām un caur atmiņām par notikumiem viņu dzīvē. Aicinu ikvienu interesentu noskatīties un noklausīties kādu vai vairākas no piecām projektā radītajām intervijām, – „Staram" pastāstīja Lauris Krievs.
Stāsti par mūsu dzīvi
Šopirmdien, 4. decembrī, Madonas novada bibliotēkā, piedaloties stāstu galvenajiem varoņiem un radošajai komandai, notika projekta noslēguma pasākums. Daži no stāstniekiem savā starpā bija jau pazīstami, bet citiem tā bija iespēja tikties ar laikabiedriem un dalīties viedokļos un pārdomās par to, kā gājis filmēšanas procesā, vai pateikts viss, ko gribēja pateikt, un nedaudz arī paklejot atmiņu labirintos, kas, cerams, uzrunās arī tos, kuri viņu stāstus noskatīsies. Šo cilvēku stāsti arī ieskicē lietas un procesus, no kuriem daži ir aizgājuši uz neatgriešanos. Droši vien neatkarīgā Latvijā uzaugušam cilvēkam grūti būs saprast, ko nozīmē sadale pēc profesijas iegūšanas, ko padomju perioda kontekstā nozīmē vārdi „deficīts" un „blats", kā tas ir, ka tev ir „jāmaksā nodevas varai", vai – kā Voldemāra Māliņa gadījumā – kā tas ir, ka savas dzīves laikā tu piedzīvo vairākas varas un deviņas naudas maiņas?
Biedrības „Melnais Piens" projekts „Balto Matu Stāsti" tapis ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Valmieras novada fonda atbalstu, sadarbojoties radošo darbnīcu centra MCity dalībniekiem un Madonas Valsts ģimnāzijas mediju klases skolēniem. Video un audio montāžas darbi veikti, sadarbojoties ar Multimediju studiju „Kanna". Paldies par atbalstu arī R. Blaumaņa memoriālmuzejam „Braki" un Madonas novada bibliotēkai, kurā līdz 18. decembrim ir iespējams noskatīties visas piecas interviju cikla sērijas.
Noskatīties visas, nu jau kopskaitā astoņas, „Balto Matu Stāstu" sērijas un gūt plašāku informāciju par projektu iespējams www.facebook.com/baltiemati.
8.12.2017.