25. novembrī NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas karavīri, kopīgi piedaloties fiziskās izturības treniņā, lai sekmētu kaujas grupas dalībvalstu sadarbību un saliedētību, veica 12 kilometru garu pārgājienu Gaiziņkalna apkārtnē.
Kā „Staru" informēja Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente Aiva Kokoriša, pārgājiena laikā karavīri komandās, maršējot vai skrienot, veica 12 km garu distanci Gaiziņkalna dabas parka apkārtnē, sasniedzot arī Gaiziņkalna virsotni.
– Pārgājienā piedalījās vairāk nekā 200 NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas karavīru no Kanādas, Spānijas, Itālijas, Slovēnijas un Polijas. Nacionālo bruņoto spēku karavīri pārgājienā nepiedalījās, taču Zemessardzes 25. kājnieku bataljons nodrošināja pasākuma atbalsta funkciju. Militārā tehnika pārgājiena laikā netika izmantota. Karavīri bija gandarīti par iespēju iepazīt Gaiziņa apkārtni, skaistākos dabas un kultūrvēsturiskos objektus, kā arī Gaiziņkalna vēsturi, – pastāstīja Aiva Kokoriša.
Kā zināms, Gaiziņkalns ir Latvijas augstākā virsotne, un tā atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā. Jau informējām, ka pērn novembrī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ģeodēzisti un kartogrāfi veica Gaiziņkalna augstuma mērīšanu un aprēķināšanu, konstatējot, ka virsotnes augstums ir 311,94 m virs jūras līmeņa.
Pēdējā laikā NATO kaujas grupu aktivitātes ir manāmas aizvien biežāk, un arī mūsu pusē regulāri notiek Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mācības, kurās piedalās NATO karavīri un kaujas tehnika, kā, piemēram, šā gada aprīlī Mārcienā noritējušās NBS mācības „Gaisa vanagi", kuru laikā tika izspēlēts kaujas mācību scenārijs apdzīvotā vietā. Savukārt septembrī madonieši varēja apmeklēt NBS militārās tehnikas, ekipējuma un ieroču izstādi un tikties ar NATO spēku karavīriem. Militārās izstādes mērķis bija veicināt sabiedrības izpratni par aizsardzības nozari, kā arī veidot un uzturēt karavīru saikni ar sabiedrību.
AM Preses nodaļas vecākā referente pastāstīja, ka, ņemot vērā izmaiņas starptautiskās drošības vidē, 2016. gadā NATO samitā Varšavā NATO valstu un valdību vadītāji pieņēma lēmumu par daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, demonstrējot alianses vienotību un apņemšanos aizsargāt NATO dalībvalstis pret jebkāda veida agresijas izpausmēm. – Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību. Šā gada 19. jūnijā Ādažu bāzē notika svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija. Savukārt 27. augustā noslēdzās NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sertifikācijas mācības, apliecinot kaujas grupas kaujas gatavību, daudznacionālo vienību savietojamību un atbilstību NATO standartiem un procedūrām. Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1000 karavīru no Albānijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā.
Daudznacionālās kaujas grupas karavīri ik dienu piedalās fiziskās izturības treniņos, dažāda līmeņa mācībās, kā arī nodarbojas ar sportiskām aktivitātēm. Tāpat karavīri iepazīst Latvijas nozīmīgos kultūrvēsturiskos objektus un vietas. NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas karavīri regulāri piedalās mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savas spējas un gatavību, veicinot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem un paužot uz aizsardzību vērstu un samērīgu atbildi reģionālajā drošības situācijā, – informēja Aiva Kokoriša.
1.12.2017.