Sākotnēji, kad pirmo reizi izskanēja ziņa par to, ka 2016. gada 10. jūnijā apstiprinātajā ēnu ekonomikas apkarošanas plānā minēta arī kases čeku loterijas ieviešanas nepieciešamība, daudzos tas raisīja vieglu smaidu un visai lielu skepsi, bet, kad šīs vasaras sākumā šo ideju tālāk attīstīja un popularizēja Saeimas deputāts Imants Parādnieks, viedoklis mainījās – sak', kāpēc gan nepamēģināt un kaut ko tādu nesarīkot, it īpaši, ja tādas loterijas jau notiek citās valstīs, tai skaitā Igaunijā.
Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sola, ka, neraugoties uz to, ka šī ideja pagaidām vēl ir ļoti „zaļa", čeku loterija tikšot ieviesta.
Tās sarīkošanai atbalstu ir paudis arī premjers Māris Kučinskis, uzsverot, ka lielākais ieguvums no valsts organizētās čeku loterijas varētu būt sabiedrības ieradumu maiņa, jo cilvēki pierastu prasīt čekus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Paņemot čeku, tiktu ļoti apgrūtināti tie, kuri negrib maksāt nodokļus. Tas nozīmētu, ka kļūtu grūtāk nesamaksāt nodokļus; tas nozīmētu, ka budžetā ieplūstu vairāk naudas.
Tas arī būtu galvenais, kas būtu jāpanāk pat tad, ja tāda loterija netiktu sarīkota. Katram jau būtu jāapzinās, ka VID darbinieku pie katra pārdevēja klāt nepieliksi. Tāpēc iepērkoties pašiem būtu jājūtas kā VID darbiniekiem un pacietīgi jāgaida, kamēr pārdevējs iedod pirkuma čeku.
Madonā ir daudz veikalu, kur, maksājot skaidrā naudā, atlikums pircējam tiek izdots kopā ar čeku. Tai pašā laikā ir pat lielveikali, kur vispirms izdod atlikumu un tad nogaida, vai čeks tiks prasīts vai ne.
Atceros, ka reiz, saņemot atlikumu, sastapos ar pārdevējas neizpratnes pilno skatienu: „Jūs kaut ko gaidāt?" „Jā," es teicu, „pirkuma čeku!" Turklāt tā rīkojos, ne tik daudz domājot par papildu ieņēmumiem valsts budžetā, bet arī tāpēc, lai varētu pierādīt veiktos pirkumus vai novērstu kādu citu pārpratumu. Reiz, pateicoties čekam, bez problēmām tika izsniegti neizdotie 10 lati; veikts pārrēķins pēc tam, kad tikai mājās atklāju, ka nopirkto ābolu vietā esmu samaksājusi kā par vistas ruleti, un cenas starpība bija visai būtiska – ap 5 latiem; tāpat iepelējušais siers vakuuma iepakojumā pēc čeka uzrādīšanas tika samainīts pret kvalitatīvu preci.
Turpretī bez čeka šādos un citos līdzīgos gadījumos var tikai „kost pirkstos". Kā tas nesen gadījās kādam paziņam, kurš, atverot konfekšu kārbu, pamanīja, ka no konfekšu pildījuma nekas pāri nav palicis. Ierodoties veikalā bez čeka, savu taisnību nav varējis pierādīt, neraugoties uz to, ka pārdevēja viņu atcerējās. Toties, ja būtu čeks, droši vien rezultāts būtu cits un prece tiktu samainīta.
24.11.2017.