18. novembrī Lazdonas baznīcā uz ekumenisku svētbrīdi par godu Latvijas valsts 99. dzimšanas dienai pulcējās luterāņu un katoļu draudžu pārstāvji, interesenti, arī Madonas novada pašvaldības un Madonas pilsētas pārvaldes darbinieki.
Pirmo reizi ekumenisku sarīkojumu vadīja Madonas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Rolands Pētersons.
– Ikvienam no mums šodien ir dzimšanas diena, jo mēs visi kopā esam Latvija- uzrunu iesāka mācītājs Rolands Pētersons. – Būtiski atšķiras tas, kā tiek saprasta brīvība un labklājība laicīgajā pasaulē un kā to saprotam tad, kad esam iepazinuši savu Radītāju – Dievu. Cilvēkiem, kas esam ar ticību sirdīs, šodien būtu jārunā nevis par humānisma vērtībām, bet par Kristus nopelnu mūsu kā cilvēku labā. Brīvā pasaule bieži saduras ar visatļautību. Brīvību grēkot tā nosauc par demokrātijas normu. Turpretī brīvība Dievā ir brīvība no grēka važām, no kaislībām, kuru rezultātā cilvēkā rodas ciešanas un atkarības.
Valdīšanu mācītājs nosauca par pašaizliedzīgu kalpošanu savai draudzei, pilsētai, savai tautai un ticībai: – Pilnību mēs sasniegsim mūžībā, bet jau šodien varam tai tuvoties, ja laicīgās lietas uzlūkojam no garīgā skatpunkta.
Rolands Pētersons atgādināja zibakciju, kas Rīgā pie Brīvības pieminekļa notika 2015. gada novembrī, kad noteiktā laikā te pulcējās atsaucīgi cilvēki un dziedāja Latvijas valsts himnu. „Šis piemineklis piecdesmit gadu bija kā dadzis acīs tā laika padomju varai, jo norādīja uz ko īpašu, kas svarīgs mūsu tautai, – uz tās neatkarību. Bet stāsts nav tikai par brīvības alkām, tas atgādina par ticīgo alkām būt brīviem no grēka, runā par sirdsapziņu, par Brīvības pieminekli mūsos pašos. Pasaule tam, kas ir svēts, apkārt ir uzcēlusi ikdienišķo, lai šīs lietas īpaši neatšķirtos. Brīvības piemineklis kopā ar tautas atmiņu par Brīvības cīņām un pirmās brīvvalsts gadiem tautai padomju gados deva spēku. Vēsture par labo un slikto liek mums būt vērīgiem un atšķirt, kas mums pašiem šodien ir labs un slikts."
– Ne Brīvības cīņu upuri, ne Otrā pasaules kara traģēdija, okupācija un represijas nav izdzēsušas mūsu tautas vēlmi pēc brīvības. Kur īsti meklējams milzīgais spēks tiekties pēc brīvības? Tas meklējams ticībā. Bet ticības spēka avots meklējams šeit, kristīgajā baznīcā. Arī mēs Latvijā esam izvēlējušies ceļu Eiropas virzienā, esam daļa no Eiropas Savienības, kas dibināta uz kristīgām vērtībām. Tieši šīs vērtības un ideāli ir stiprinājuši daudzas tautas to grūtajos vēstures periodos un šodien dod spēku virzīties uz priekšu. Paldies jums visiem par ticību, un būsim tādi arī nākotnē! Dievs, svētī Latviju! – savā uzrunā aicināja Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora.
– Šodien esam uz Latvijas simtgades sliekšņa, jo 2018. gadā Latvija svinēs savas pastāvēšanas nozīmīgu gadskārtu, – no savas puses atzina Madonas katoļu draudzes prāvests priesteris Pāvils Kamola. – Es pats ar latviešu tautu esmu kopā jau sešus gadus, un manai sirdij te kļuvis silti. Ja esi dzimis Latvijā vai – kā manā gadījumā – esmu atbraucis no Polijas un te ielicis savu sirdi, zeme un konkrētā vieta kļuvusi dārga. Te gribas būt. Šodien baznīcā redzam Latvijas karogu un tam līdzās – krustu. Varam domāt un jautāt, kā īsti ir – vai krusts ir karoga gaismā jeb karogs ir krusta apstarots? Manuprāt, šī ikona ļauj uzdot jautājumu sev pašiem – kādi esam savā Latvijā, savā mājvietā? Kādu garīgo karogu veidojam, kā strādājam, kā dzīvojam un rīkojamies. Vai savu dzīvi atdodam Dievam, Visaugstākajam?
Priesteris norādīja, ka ikdienā karogs un krusts sākas ar visvienkāršāko – ar attieksmi. – Pavērosim, vai savā skrējienā paceļam uz ielas nomestu papīru vai paejam tam garām, – aicināja Pāvils Kamola. – Dažkārt atdevīga darbošanās Latvijas labā, kas veido garīgo Latvijas karogu, nesaistās ar milzu vēsturiskām cīņām, kādas iepriekšējās paaudzes izcīnīja 1919. gadā. Mūsdienās tā nereti norit uz ielas ar nomesta papīra pacelšanu, skolā – ar cītīgām mācībām un izglītības iegūšanu vai darbā – ar jauna procesora izveidi. Ne vienmēr no cilvēka tiek prasīts izliet asinis par savu zemi, nereti ir jāizcīna kāda iekšējā cīņa un jābūt pazemīgam, izturīgam un drosmīgam rīkoties šodienas situācijās. Mūsu pašaizliedzīgā attieksme veido Latvijas valsts attīstību, tieši tā kopj Latvijas garīgo karogu.
22.11.2017.