Šoruden Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar Mūžizglītības un kultūras institūtu „Vitae" un vairākām Latvijas pašvaldībām pedagogiem, skolēniem un sabiedrības pārstāvjiem Latvijas simtgades pasākumu ietvaros organizē radošās darbnīcas.
Šīs tikšanās notiek Latvijas reģionos un Rīgā, piedāvājot iespēju popularizēt pedagogu labo praksi pilsoniskās audzināšanas īstenošanā un skolēnu līdzdalību tajā. Radošo darbnīcu tēma „Skolēnu pilsoniskās līdzdalības sekmēšana audzināšanas procesā" turpina aizvadītajā pavasarī aizsākto pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursu tematiku. Kopumā kursos iesaistīti 370 skolotāji. Pēdējā posmā viņiem pievienojas arī skolēni, lai kopīgi mācītos, sadarbotos, diskutētu, kā veidoties par aktīvu pilsoni, savas skolas, novada, pilsētas un valsts patriotu.
7. novembrī Madonas kultūras namā šī cikla ietvaros pulcējās mūsu reģiona skolēni un skolotāji. Dienas pirmajā pusē notika nodarbības divās grupās: pedagogiem – tālākizglītotājiem kursu vadīja aktrise un drāmas terapeite Anna Šteina, bet radošās darbnīcas jauniešiem – Mūžizglītības un kultūras institūta „Vitae" vadītājs Rolands Ozols.
Dienas otrajā pusē notika diskusija „Kāpēc ir vērts būt un dzīvot Latvijā?", kurā piedalījās uzaicinātie sabiedrības līderi – komponists Jānis Lūsēns, Madonas novada pašvaldības vadītājs Agris Lungevičs, Lubāna mitrāja informācijas centra vadītāja Līga Jātniece, Liezēres pagasta jaunatnes lietu speciāliste Laura Smudze -, tāpat projektā iesaistītie skolēni un skolotāji. Pasākuma noslēgumā izskanēja vārds un mūzika iztēlei un noskaņai – komponista Jāņa Lūsēna un aktiera Mārtiņa Vilsona veidots uzvedums, kurā līdzās mūzikai skanēja dzejnieka Kārļa Skalbes radītās pasakas. Interesanti, ka 7. novembris bija Kārļa Skalbes dzimšanas diena, un tieši viņš ir autors vārdiem „Tēvzemei un Brīvībai", kas simboliski iegrebti tēlnieka Kārļa Zāles veidotajā Brīvības piemineklī.
– Latvijā dzīvot noteikti ir vērts, – diskusijā uzsvēra Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs. – Man tā liek domāt trīs argumenti: Latvija ir ļoti skaista zeme, mums ir četri gadalaiki, klimats – kā nekur citur pasaulē. Varam izbaudīt pusmetru augstu sniegu, 35 grādu karstumu, rudens lapas, pavasara ziedus, un daudzas valstis par to mūs apskauž. Jautājums – vai mēs paši to ikdienā redzam un novērtējam. Es katrā gadalaikā mēģinu rast ko skaistu, apzināties, ka mana zeme ir unikāla. Otrkārt, tikai Latvijā un tikai šeit varam būt pa īstam saprasti, varam būt starp citiem latviešiem. Mūs vieno vēsture, kultūra, tradīcijas, tikai šeit varam izdzīvot Dziesmu un deju svētkus, ar asarām acīs dziedāt Latvijas himnu un justies saprasti. Varam priecāties par Latvijas karogu, mūsu hokeja izlasi – nevienā citā pasaules vietā to pēc būtības neizjutīsim. Man ir draugi Īrijā, Anglijā, un viņi visi saka, ka ārzemēs pietrūkst latviskās vides. Atrašanās starp līdzcilvēkiem dod motivāciju un sapratni, piederības izjūtu Latvijai. Un trešais, ko gribu uzsvērt, – Latvijā varam piepildīt visus savus sapņus. Darīt to, ko vēlamies. Ir daudz vietu pasaulē, kur tas nav iespējams. Indijā, piemēram, ja neesi piedzimis īstajā kastā, nekad nekļūsi par politiķi vai uzņēmēju. Grenlandē vienīgais, ko vari darīt, ir zvejot zivis, Sibīrijā – cirst mežu. Latvijā tu vari būt Jānis Lūsēns, tautā mīlēts mākslinieks, vari būt dziesmas „Kaija" radītājs, kāds ir Edmunds Vestmanis, vari būt valsts prezidents, kā Raimonds Vējonis no Madonas, vari būt jebkas. Protams, ir jāgrib un jāiet uz savu sapni. Jebkurā valstī ir valdība, kuru kāds lamā, vai augsti nodokļi, bet tie ir aizbildināšanās režģi. Ja gribēsi, varēsi paveikt visu. Nekur labāk kā savā Tēvzemē savus sapņus īstenot nemaz nevar. Tā domāju šodien, 33 gadu vecumā, rīt varbūt domāšu savādāk.
– Ir veļu laiks, un ikviens cilvēks šai laikā ieskatās sevī, – aizdomājās Lubāna mitrāja informācijas centra vadītāja Līga Jātniece. – Vakar braucu uz darbu – ārā bija tik skaisti, bet manī pašā – tik skumji, nesaprotot – kāpēc. Novembra dienas mums bieži uzdod jautājumu – kā radīt sauli sevī. Mans personiskais stāsts nav neparasts, tas ir samērā vienkāršs. Man ir 27 gadi, savulaik studēju Madonas Valsts ģimnāzijā, tad iestājos augstskolā, kur nepatika, un devos uz ārzemēm pastrādāt. Izstudēju, atgriezos Madonā, un nu tuvojas piektais gads, kopš darbojos Lubāna mitrāja informācijas centrā. Esmu pie dabas, nekurienes vidū, un esmu satikusi tāāādus cilvēkus! Pārdzīvojumi un piedzīvojumi nemitīgi mainās. Nav tikai labās dienas, bet esmu šeit, jo meklēju atbildes uz dzīves jautājumiem. Ir lietas, kas man ir svarīgas, svarīgākas par naudu, slavu, vēlmi ko iegūt. Tas ir mans ceļš. Var, protams, braukt no Latvijas prom – redzēt, piedzīvot, bet visu var piedzīvot arī šeit. Latvijā ir vērtības, kas dun mūsos iekšā. Tās dažkārt slēpjas pīrādziņā, ko izņemam no karstas krāsns, citreiz – kļavas lapā, tā ir iekšējā izjūta, skaists ceļojums, ko ne vienmēr varam izstāstīt.
– Arī es pirms divdesmit gadiem biju neizlēmīgas jaunietes situācijā, domājot, ko darīt. Sāku studēt, tas nebija pa prātam, devos uz Vāciju, kur studēju ko citu, strādāju, kopumā pavadīju četrus gadus. Iemesls, kādēļ ārzemēs nepaliku, lai gan tur biju iedzīvojusies, ieplūdusi turienes sabiedrībā un man netrūka nekā, bija apjausma, ka svešumā nav droši, nav savējo, nav pamata zem kājām. Šīs izjūtas dēļ atgriezos mājās. Tās it kā ir netveramas lietas, kuras apzinies tikai prom esot, tāpēc saku – ir jābrauc, jāiepazīst citas zemes, jāiegūst plašāks redzējums, bet iegūtā pieredze jāved mājās, jāliek lietā šeit, Latvijā, – uzsvēra jaunatnes lietu speciāliste Laura Smudze.
– Piekrītu visiem runātājiem, bet uz jautājumu, kāpēc ir vērts būt Latvijā, gribu apgalvot, ka svarīgi rast atbildi jautājumam, cik esi vajadzīgs Latvijai, – savu domu akcentēja komponists Jānis Lūsēns. – Vai esi nepieciešams savai zemei, kāds ir tavs pienesums Latvijai, un kādā veidā tu pats vari veidot vidi, kurā esam. Šobrīd daudzas vērtības ir sašķobījušās, iestājies apjukums. Man laimējies, ka ar saviem lielas formas darbiem un darbošanos mūzikas laukā esmu kļuvis par mūsu tautas kultūrvēstures daļu. Esmu sajutis, ka ir vērts, ka esmu vajadzīgs. Tāpēc arī jauniešiem pats svarīgākais būtu sadzirdēt to iekšējo balsi, kas liek saprast, kas vēlies būt tu pats, un ar to būt vajadzīgam Latvijai.
10.11.2017.