Šodien – Mārtiņdiena, kas ļaudonietei JAUTRĪTEI STŪRAINEI ir zīmīgs datums, jo gan vīru, gan jaunāko dēlu sauc Mārtiņš, arī māju nosaukums, kur saimnieko ģimene, ir „Mārtiņi". Svētku reizei ir tapusi kūka un citi gardumi, kas Jautrītei padodas vienkārši lieliski un par ko pārliecināmies, viesojoties Stūraiņu mājās.
– Mājinieki var atteikties no gaļas, lai tikai būtu saldumi. Katru sestdienu, svētdienu gatavoju saldo – vai nu ķīseli ar kādu krēmu vai kaut ko cepu. Svētku reizēs, saprotams, pasūta, lai noteikti būtu mājas torte. Manējie jau ir izlutināti (smejas). Zinu, ka citi teic: „Man nepatīk tik ilgi pie plīts ņemties, var taču veikalā torti nopirkt." Man tā nav, var citi lauku darbi ātri apnikt, bet ne darbošanās virtuvē. Mani gan aizrauj pats process, gan patīk apziņa, ja ir sanācis gards galarezultāts. Savējos taču gribas iepriecināt, – teic Jautrīte Stūraine.
Viņa gan atzīst, ka pārsvarā visu virtuvē dara uz aci – jaunas receptes viņa šad tad apskata, bet tāpat tiek darīts pēc savas izjūtas un patikšanas. Tā nemitīgi sanāk eksperimentēt. Jautrīte atminas:
– Kad man bija 18 gadu, pie māsas taisījām svētku galdu sievietei 30 gadu jubilejā. Mani atstāja vienu saimniekot, izcept viesiem kotletes. Neko par to nezināju, domāju – ko nu tagad darīšu? Bet kaut kā jau izdevās – tak izcepu! Principā visu vienkārši dzīves gaitā iemācījos, caur eksperimentēšanu.
Arī kūku cepšana esot aizsākusies no tā, ka Jautrīte izdomājusi gatavot kūku no dāmu pirkstiņiem – tā ir ļoti garda, bet noņemšanās liela. mēģinājusi, kamēr sanācis.
Lai gan arī tortēs saimniecei patīk dažādība, pamatā viņa pieturas pie mājas tortēm. – Tāpat jau nianses atšķiras – man vislabāk garšo tortes ar vārīto krēmu, vīram –
ar Maskarpones siera krēmu. Ievārījumam izmantoju pašas vārītās dzērvenes, bet, kad to nav, der arī citi ievārījumi.
Kad vēl turējām savas gotiņas, mājas tortes vispār bija – uhh! Bet arī tagad izvēlos kvalitatīvus, vietējos produktus. Ar dekorēšanu ļoti neaizraujos, pārsvarā izmantoju dabiskas odziņas, puķītes no krēma. Krāsvielas krēmam izmantoju dabiskās – burkānu, biešu vai spinātu sulu, no kā attiecīgi iegūst oranžu, sarkanu vai zaļu krāsu, – pastāsta Jautrīte.
Tāpat arī dažādi otrie ēdieni, salāti, uzkodas – ja arī receptes kalpo iedvesmai, saimniece klāt piešauj savu izdomu. Tā, piemēram, krabju nūjiņu-sēņu salāti tapuši, „kad nekā cita nav ledusskapī", kā našķis mājiniekiem (un kas lieliski iederētos šajā jociņu-spociņu laikā bērnu pacienāšanai) – „ceptie pirkstiņi", kas ir kārtainajā mīklā ietīts cīsiņš ar siera šķēlīti, izgarnēts ar sarkanu kečupa „nadziņu". Jautrītei pašai vislabāk garšo zivis, vīrs arī ir makšķernieks – šovasar ievērojams loms bijis sams; noķertais, protams, arī jāliek lietā dažādās receptēs.
Ikdienā viņa strādā Ļaudonas pasta nodaļā, brīvajā laikā ar draudzeni skrien pa meža celiņiem vai skolas stadionu, tāpat arī dejo vidējās paaudzes tautisko deju kolektīvā. Dēli – Viktors un Mārtiņš – jau ir savā dzīvē, tādēļ nu jau mājas solis ir brīvāks. Viņa atzīst: – Nedēļas nogalēs virtuve ir mana. Ne tikai cepu kūkas, tortes, ruletes, bet patīk arī gatavot otros ēdienus, salātiņus, burciņas ziemai. Manā ģimenē nekad nevarētu sūdzēties, ka palikuši neēduši (smejas). Arī ciemiņi no mājas nekad netiks palaisti nepacienāti. Kad uznāk besis un neko negribas, izcepu pankūkas.
Kad pārsteigti piebilstu, ka cits galējā slinkumā cīsiņus vai pelmeņus uzvārīs, Jautrīte Stūraine atbild: – Mēs ar tādiem veikalu izstrādājumiem neaizraujamies, vairāk cenšamies lietot uzturā savu vai vietējo zemnieku produkciju. Dārzeņus paši sev izaudzējam. Pirmkārt, tie ir dabiskie vitamīni, otrkārt – tam uzreiz ir pavisam cita – labāka – garša! Tomātus bez jebkādas ķīmijas audzējam. Kāda raža sanāk un smaržo pa gabalu! Ne salīdzināt ar veikalā nopērkamo.
Tiek izmantotas arī meža veltes. Ogās Jautrīte neiet muguras dēļ, bet sēņot gan patīk. Arī laikraksta „Stars" žurnālistiem līdzi tiek iedotas gardas sēnītes no bagātīgā pagraba. – Sēnes parasti vāru divas reizes, jo tomēr jāpiesargājas. Vīra mīļākos sēņu salātus gatavo šādi – sēnes notīra, sagriež, katliņā ielej eļļu un ber sēnes. Pievieno sagrieztus sīpolus, svaigus tomātus, kuriem noņemta miziņa. Pievieno garšvielas, piparus, etiķa esenci, tomātu pastu. Visu daru pēc garšas, svērt es neko nesveru, – recepti nākamajai sēņu sezonai ieteic Jautrīte.
Makaronu sacepums
500 g kabača, 500 g maltās gaļas, 1 sīpols, 1 ķiploka daiviņa, 2 svaigi tomāti, 2 ēdamkarotes tomātu pastas, 1 paprika, sāls, garšvielas, 500 g makaronu („Pasta Zara"), 250 ml saldā krējuma, 150 g siera.
Kabaci, sīpolus, papriku un tomātus sasmalcina. Visu sacep, klāt pievienojot malto gaļu, izspiestu ķiploku, tomātu pastu un garšvielas. Izvāra makaronus, tos sadala divās daļās. Cepampannā pirmo liek makaronu kārtu, pa vidu pilda sacepto maltās gaļas un dārzeņu masu, virsū kārto atlikušos makaronus. Pārlej ar saldo krējumu, pārrīvē pāri sieru. Cep cepeškrāsnī aptuveni 20 minūtes, kamēr siers izkusis.
Krabju nūjiņu-sēņu salāti
Krabju nūjiņas, vārīti burkāni, vārītas olas, marinēti šampinjoni vai sēnes no sava pagraba, majonēze, sāls pēc garšas.
Sastāvdaļu daudzumu nosaka pēc katra gaumes, visas sastāvdaļas sasmalcina – man patīk mazos, mazos kubiciņos, jo tad labāk garšo. Sajauc ar majonēzi, sāli.
Rudenīgā dzērveņu kūka
Mīklai: 200 g miltu, 2 ēdamkarotes kartupeļu cietes, 125 g atdzesēta sviesta, 100 g cukura, 1 ola.
Pildījumam: 100 g trauslo kokosriekstu cepumu, 500 g vājpiena vai pilnpiena biezpiena, laima vai citrona pusīte, 2 ēdamkarotes kartupeļu cietes, 500 ml gatavu dzērveņu, 3 olas, 100 g cukura, šķipsniņa sāls.
Saputo sviestu ar cukuru, klāt pieputo olu, pamazām iemaisa miltus un kartupeļu cieti. Pagatavo pildījumu: sakuļ olas ar biezpienu, pievieno dzērvenes, cukuru, sadrumstalotus cepumus, kartupeļu cieti, šķipsniņu sāls, piespiež laima vai citrona sulu. Masu kārto virs mīklas kārtas, cep aptuveni 60 minūtes 200 grādos. Rotā ar pūdercukuru un dzērvenēm.
10.11.2017.