Vasaras beigās un rudens sākumā uz vairākiem Madonas novada grants ceļiem Sarkaņu, Dzelzavas un Ošupes pagastā sākās ceļu būvniecības darbi.
Tie saistīti ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) izsludināto atklāto projektu iesniegumu konkursu Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gada pasākumam „7.2 Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos". Lai pretendētu uz ELFLA finansējumu, Madonas novada pašvaldība Lauku atbalsta dienestam šogad iesniedza septiņus projekta pieteikumus grants ceļu atjaunošanai.
Konkursa ietvaros tiek atbalstīta pašvaldību grants ceļu bez cietā seguma būvniecība vai pārbūve. Projekta mērķis ir uzlabot ceļu infrastruktūru lauku teritorijās, lai veicinātu uzņēmējdarbību un saglabātu apdzīvotību. Paredzētais ELFLA līdzfinansējums sastāda 90% no projekta attiecināmajām izmaksām. Katrai pašvaldībai maksimāli pieejamais atbalsta apmērs ir noteikts MK noteikumos „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā „Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā", Madonas novadam kopumā paredzot 3,47 miljonus eiro.
Darbi sākušies uz četriem ceļiem
Kā „Staram" pastāstīja Madonas novada pašvaldības ceļu inženieris Edgars Gailums, Madonas novada pašvaldībai ir izstrādāti un Lauku atbalsta dienestā iesniegti septiņi projekta pieteikumi grants ceļu pārbūvei, no kuriem četros darbi uzsākti šogad, bet trijos tos uzsāks nākamgad. Divos no ceļiem, ja laikapstākļi ļaus, darbus iecerēts pabeigt jau šogad.
– Projektā „Autoceļa Krampāni-Sīmašas Dzelzavas pagastā, Madonas novadā, posma pārbūve" plānots pārbūvēt grants ceļu 0,83 km garumā (kopējās izmaksas sastāda 62 319,50 eiro) un darbus plānots pabeigt vēl šogad. Arī projektā „Autoceļa Rīta iela-Krieviņi pārbūve un autoceļa Muižnieki-Krieviņi Sarkaņu pagastā, Madonas novadā, posma pārbūve" tiek pārbūvēts grants ceļš 2,49 km garumā (kopējās izmaksas sastāda 169 354,14 eiro) un darbu noslēgums plānots šogad. Abos objektos strādā SIA „MTE", – pastāstīja Edgars Gailums.
Darbi šogad sākušies arī pie projekta „Autoceļa Poteri-Poļvarka Sarkaņu pagastā, Madonas novadā, pārbūve" (4,79 km garumā; kopējās izmaksas 293 922,84 eiro), kā arī projekta „Autoceļa Kalnagals-Ozoliņi Ošupes pagastā, Madonas novadā, pārbūve" (4,59 km garumā; kopējās izmaksas 297 129,91 eiro) izpildes. Tos plānots pabeigt nākamgad. Sarkaņos strādā VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs", bet Ošupē – SIA „Rubate".
Pārējie trīs projekti, kuros darbus plānots uzsākt un pabeigt nākamgad, ir – „Autoceļa Zīles-Stradi-Gribažas Dzelzavas pagastā, Madonas novadā, posma pārbūve" (2,24 km garumā, kopējās izmaksas sastāda 135 228,90 eiro), „Autoceļa Krastiņi-Siliņi Dzelzavas pagastā, Madonas novadā, pārbūve" (0,45 km garumā, kopējās izmaksas sastāda 34 964,26 eiro), „Autoceļa Rupsala-Raudupe Ošupes pagastā, Madonas novadā, pārbūve" (7,75 km garumā, kopējās izmaksas sastāda 422 795,33 eiro). Iepirkumā uz darbiem šajos objektos uzvarēja SIA „MTE".
Grants ceļus neasfaltēs
Pašvaldības ceļu inženieris minēja, ka, atjaunojot grants ceļus, ir plānota lietusūdens novades sistēmas sakārtošana – grāvju iztīrīšana un paplašināšana, kā arī caurteku izbūve.
– Mūsu grants ceļiem grāvji ar caurtekām tika ļoti minimāli būvēti, un daudzviet, kur tie ir, grāvji ir aizbiruši un aizauguši, līdz ar to savu funkciju vairs pilnvērtīgi neveic. Tādēļ šobrīd uz visiem ceļiem tiek veikta grāvju rakšana un caurteku likšana, kā arī vietās, kur tas nepieciešams, pārbūvētas komunikācijas, – skaidroja Edgars Gailums.
Plānots arī izbūvēt nobrauktuves uz īpašumiem, kā arī atjaunot brauktuvju grants segumu.
– Visi ceļi tiek pārbūvēti grants izpildījumā, jo konkrētajā atbalsta programmā fonda finansējums nav paredzēts asfaltbetona seguma izbūvei. Jāņem arī vērā, ka pieejamā finansējuma apjoms nav tik liels, lai būtu iespējams uzklāt asfaltu vairāku kilometru garumā, – to, ka grants ceļi netaps par asfalta, akcentēja ceļu inženieris.
Uz visiem ceļiem, kur darbi sākušies, notiek arī ceļa planēšana un tiek veidots ceļa profils, lai varētu klāt grants segumu. Uz dažiem ceļa posmiem grants jau ir uzbērta, un nākamgad šis process turpināsies.
Edgars Gailums piebilda, ka darbi uz priekšu virzās veiksmīgi, taču dažbrīd tos būtiski apgrūtina laikapstākļi, tādēļ grūti prognozēt, vai abus Sarkaņu objektus šogad izdosies pabeigt.
– Ceram uz labvēlīgiem laikapstākļiem. Ja sāksies snigšana vai regulāri līs lietus, iespējams, šogad ceļu atjaunošana vēl nenoslēgsies, – sacīja ceļu inženieris.
Izvēlas prioritāros ceļus
Vaicāts, kādēļ atjaunošanai izraudzīti tieši minētie septiņi pašvaldības grants ceļi, Edgars Gailums norādīja, ka tika ieguldīts liels darbs, lai izveidotu sarakstu ar ceļiem, kuru atjaunošana jāveic prioritārā secībā.
– ES projektu konkursa mērķis ir uzlabot ceļu infrastruktūru lauku teritorijās, lai veicinātu uzņēmējdarbību un saglabātu apdzīvotību. Ņemot vērā šo mērķi, pašvaldība izstrādāja kritērijus, uz kuriem balstoties izvēlēties ceļus. Tie ir: liellopu vienību skaits, lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, saimniecību skaits, kuras izmanto konkrēto ceļu, ceļa stāvoklis un garums. Atskaitot ceļa stāvokli, kuru droši vien katrs var vērtēt pēc sava ieskata, visi pārējie kritēriji ir objektīvi un skaitļos nosakāmi, līdz ar to paliek mazāk vietas strīdiem un plašām diskusijām par to, kādēļ jāatjauno šis un nevis cits ceļš, – skaidroja Edgars Gailums.
Pašvaldības ceļu inženieris norādīja, ka kopumā tika izvērtēts viss aptuveni 1000 km garais pašvaldības ceļu tīkls un 346 km (137 ceļi) kvalificējās ES fondu programmai.
– Sākotnēji tika plānots atjaunot aptuveni 100 km grants ceļu, kas ir aptuveni 40 ceļu no kopējā saraksta, taču, ņemot vērā, ka ceļu būvē šobrīd vērojams liels pieprasījums, ir augusi cena, tostarp arī projektēšanas, atjaunojamo grants ceļu apjoms, domājams, būs mazāks par iepriekš plānoto. Neraugoties uz to, minētie septiņi ceļi nepaliks vienīgie. Jau ir gatavi projekti vēl astoņu ceļu atjaunošanai, un kopumā no iepriekš rēķinātajiem 100 km aptuveni 60 km mēs ar LAD finansējuma atbalstu varētu atjaunot, – pauda Edgars Gailums.
08.11.2017.