Pagājušajā nedēļā saņēmām Madonas pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrības valdes priekšsēdētājas JEUŽENIJAS ADAMOVIČAS vēstuli, kurā viņa biedrības vārdā sniedz komentāru saistībā ar 24. oktobra laikrakstā „Stars" publicēto rakstu „Koģenerācijas nebeidzamais stāsts".
„Tā kā 2009. gadā pie koģenerācijas stacijas būvniecības „norakšanas" savu roku bija pielikusi arī Madonas pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrība un pilsētas aktīvākie iedzīvotāji, vēlētos Madonas novada pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas vadītājam Romānam Hačatrjanam mazliet apgaismot toreizējo un arī pašreizējo gaisotni ap šo jautājumu.
Uzņēmums, kurš bija saistīts ar pašreizējiem Sauleskalna koģenerācijas stacijas īpašniekiem, tolaik bija pirms dažām dienām reģistrēts daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī ar pamatkapitālu Ls 5000. Visa tā darbība ir komercnoslēpums (katlu skaits, katlu jauda, iespējamais saražotā siltuma daudzums, dīkstāves remontu dēļ, esošo katlumāju pastāvēšana u. c.). Vai tas varēja viest uzticību iedzīvotājos un deputātos, ņemot vērā to, ka stacijas būvniecībai nepieciešami miljoni? Visa šī uzņēmuma darbība sastāvēja no būvniecībai paredzētajā vietā atvestas grants kaudzītes un viena ūdens akas kubula, kas tur atrodas vēl joprojām. Tādi, lūk, bija koģenerācijas būvnieki toreiz.
Gāja gadi, bet vēlme gūt peļņu ar lēti saražotas elektroenerģijas pārdošanu par paaugstinātām cenām uz iedzīvotāju rēķina bija tik liela, ka pa šiem gadiem vismaz piecas firmas un personas ir vērsušās pašvaldībā ar nolūku būvēt koģenerācijas stacijas un vienmēr (lēmumu veidā par sadarbību, ko sniegt Ekonomikas ministrijai licenču saņemšanai vai pagarināšanai) guvušas atbalstu no domes vadības. Lēmumi par kārtējā pagarinājuma piešķiršanu bija kļuvuši jau par anekdoti, bet koģenerācijas kā nav, tā nav. Uz maniem jautājumiem toreizējam domes priekšsēdētājam Andrejam Ceļapīteram – ja koģenerācija ir tik izdevīga pilsētas un novada iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kāpēc pašvaldības uzņēmums SIA „Madonas siltums" nevarētu to būvēt, tādējādi uzlabojot uzņēmuma finansiālo stāvokli, pārdodot elektroenerģiju un saglabājot zemus siltuma tarifus, vienmēr saņēmu striktu atbildi – nē! Aptaujājot SIA „Madonas siltums" speciālistus un vadību – vai tas iespējams un „paceļams", vairākkārt saņēmu atbildi – jā. Var tikai minēt, kādi ir iemesli šādai domes toreizējās vadības rīcībai.
Otrkārt – pašvaldības uzņēmums nevarētu tik nekaunīgi rīkoties, kā firma SIA „Madonas eko", kas vietā, kur būtu bijis jābūt tās uzbūvētai koģenerācijas stacijai, uzstāda pārvietojamo vagoniņu. Kur ir tas slavenais būvnieku godaprāts un uzticamība?
Sakarā ar R. Hačatrjana slavas dziesmām zemajam Bērzaunes pagasta siltuma tarifam ar tur uzbūvēto koģenerācijas staciju varu tikai minēt, ka Madonas siltuma tarifos iekļauti visi uzņēmuma uzturēšanas, pārvades un visu triju katlumāju uzturēšanas (tai skaitā apsildīšanas) izdevumi, bet, kā izrādās, Bērzaunes pagasta Sauleskalnā vienīgās katlumājas (kaut arī tā ir „iesaldēta") uzturēšanas izdevumi nav bijuši iekļauti tarifā, lai tas būtu zemāks. Koģenerācijas bosi, savstarpēji vienojoties, apņēmušies katlumāju apsildīt par velti, jo siltuma pārpalikums tik un tā „jālaiž gaisā". Taču pēc neilga laika – 2015. gada novembrī – SIA „Bērzaunes KSU" iesniedza domē iesniegumu ar lūgumu palīdzēt segt katlumājas uzturēšanas izdevumus siltuma devējiem 4163 eiro apmērā (kas arī tika akceptēts), jo godātie uzņēmēji nevēloties par velti apsildīt „iesaldēto" katlumāju (kaut gan tā tika „iesaldēta" viņu biznesa dēļ), kā arī noruna esot bijusi tikai mutiska. Rezultātā biznesmeņi nolemj – kāpēc nepaņemt naudu, ja to var paņemt uz visu novada iedzīvotāju rēķina. Balsojumā par Sauleskalna katlumājas saglabāšanai nepieciešamo finansējuma palielinājumu balsoju „pret". Uz jautājumu domes toreizējai vadībai, kāpēc jādod līdzekļi no kopējā novada budžeta un kāpēc mutiskā vienošanās vairs nav spēkā, saņēmu atbildi, ka uzņēmēji tā nolēmuši, bet, ja finansējums nāks no SIA „Bērzaunes KSU", tad būs jāpalielina siltuma tarifs, ko nevarot pieļaut, jo kāda tad jēga koģenerācijai. Ja jau tāda nostāja, tāpat būtu jārīkojas Madonā un citur novadā: katlumājas jāuztur no novada kopējā budžeta – un siltuma tarifi būs zemāki.
Kas attiecas uz 40 darbavietām Madonā, ko varētu veicināt koģenerācijas stacijas uzcelšana – vai nodaļas vadītājs ir painteresējies, cik megavatu siltuma var saražot pašvaldības uzņēmums SIA „Madonas siltums" un varbūt tomēr tas spēj nodrošināt ar siltumu tās ražotnes, par kuru būvniecību runā jau ilgāku laiku. Un nevajadzētu izcelt tikai vienu uzņēmumu, bet apzināt arī pārējos, kas darbojas gan pilsētā, gan novadā."
Rezerves variants
Iepazīstoties ar 2015. gada 17. novembra domes ārkārtas sēdes lēmumiem, var pārliecināties, ka sēdē tika lemts par SIA „Bērzaunes komunālais uzņēmums" pamatkapitāla palielināšanu, uzņēmuma valdes loceklim Mārim Beloragam papildu finansējuma vajadzību pamatojot ar nepieciešamību saglabāt Sauleskalna katlumāju kā rezerves variantu siltumapgādes nodrošināšanai Sauleskalna ciema iedzīvotājiem. Domes piešķirtā summa, palielinot uzņēmuma pamatkapitālu – 4163 eiro.
Māris Belorags „Staram", raksturojot situāciju, par kuru vēstulē runā Jeuženija Adamoviča, apstiprināja, ka mutiska vienošanās pastāv, taču tā attiecas uz koģenerācijas stacijas darbības sākumposmu – pirmo gadu vai diviem, un šajā periodā vienošanās arī pildīta, tāpat kā tiek pildītas citas vienošanās.
– Katlumājas saglabāšana nepieciešama drošības apsvērumu dēļ. Paldies dievam, līdz šim to darbināt nav bijis vajadzības, vien iekurinājām to septembra beigās-oktobra sākumā, laikā, kad koģenerācijas stacijā tika veikta apkope. Sauleskalna katlumāja ir kā drošības polise gadījumā, ja koģenerācijas staciju skar būtiska avārija vai tās darbību ietekmē dabas stihija. Šādā gadījumā, lai ciemats nepaliktu bez siltuma, mēs varētu iedarbināt „iesaldēto" katlumāju, – nepieciešamību uzturēt savu katlumāju pamatoja Māris Belorags.
SIA „Bērzaunes komunālais uzņēmums" vēršanos domē pēc papildu finansējuma uzņēmuma vadītājs vērtēja kā vienreizēju gadījumu, ne sistēmu. 2015. gadā uzņēmumam neesot bijis brīvo līdzekļu, no kuriem finansēt katlumājas apsildi, taču pagājušajā apkures sezonā, kad – jāatzīst – āra temperatūra bijusi samērā silta, izdevumus, kas saistīti ar katlumājas uzturēšanu, sedzis pats uzņēmums. Vaicāts, kā būs šajā apkures sezonā, Māris Belorags minēja, ka šo jautājumu vēlas pārrunāt ar domes vadību un arī ar koģenerācijas uzņēmuma vadību, lai meklētu kopīgu trīspusēju risinājumu, kas ļautu arī turpmāk Sauleskalna katlumāju saglabāt kā rezerves variantu.
Bērzaunes pagastā siltumapgādes tarifs – 35,94 EUR/MWs – nav mainījies jau vairākus gadus. Māris Belorags iespēju izmantot koģenerācijā ražoto siltumu min kā vienu no iemesliem, kādēļ salīdzinoši zemo tarifu izdevies saglabāt.
07.11.2017.