Aizvadītajā piektdienā Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas audzēkņi un pedagogi devās uz Tallinu, kur pilsētas Mākslas zālē izlikti Starptautiskās laikmetīgās mākslas triennāles "Eksperimenta!" izstādes darbi.
Žūrijas atzinību no 70 eksponētajiem ieguva trīs autordarbi, par spilgtu un māksliniecisku sniegumu atzinību saņēma arī Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas audzēkne Elīna Pūce.
– Pie darba "Laika strukturēšana" veidošanas liela nozīme ir skolotājas Lāsmas Lasmanes ierosmēm, un varētu teikt, ka abas esam šī darba autores, – laikrakstam atzina Elīna. – Uzskatu, ka darbu palīdzēja veidot ļoti daudzi cilvēki, jo strādāju ar anketām, un katru anketu pildīja kāds novadnieks, kas palīdzēja realizēt darba ideju. Līdz gala rezultātam jutu lielu atbalstu, tāpēc paldies visiem iesaistītajiem!
Tallina atklājas savā skaistumā
Ceļā uz izstāžu zāli īpaši uzrunāja Tallinas vecpilsēta, kas ir Ziemeļeiropā vislabāk saglabājusies viduslaiku pilsēta ar gotiskām smailēm, bruģakmeņu klātām ielām un savdabīgu arhitektūru. Tallinas vecpilsēta reiz bija mājas pārtikušiem tirgotājiem, kas ieradās no Vācijas, Dānijas un citām zemēm. Šodien to mīl gan vietējie iedzīvotāji, gan ārzemju ceļotāji. Baznīcas, muzeji un galerijas šo vēsturisko pilsētu atdzīvina, liekot tai elpot un atmirdzēt neviltotā priekā. Tallinas vēsturiskais centrs iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Šeit ir lieliski saglabājušās senās ēkas ar viduslaiku aizsardzības mūri autentiskā izskatā, kas vijas apkārt visai senajai pilsētai. Daudzi apmeklētāji Tallinas vecpilsētu ir aprakstījuši kā mistisku, hipnotizējošu un labu atkarību raisošu. Tajā gribas atrasties vēl un vēl.
Izstādes autoru un darbu apraksts
Tallinas Mākslas zālē starptautisko izstādi "Eksperimenta!" atklāja 20. oktobrī, to apskatīt esam aicināti līdz 3. decembrim. Latviju triennālē ar deviņiem darbiem pārstāv 11 Latvijas jaunie mākslinieki, kopumā triennāles ekspozīcijā skatāmi 70 jauniešu veidoti laikmetīgās mākslas objekti no desmit pasaules valstīm. Tajos risināti jaunatnei būtiski un vienlaikus pretrunīgi jautājumi par līdzsvaru starp mākslu un ekonomiku, brīvību un ierobežojumiem. Autoru vecuma amplitūda ir plaša – no 14 līdz 21 gadam, darbu kvalitāti tas gan nav ietekmējis.
Madonas mākslas skolas pienesums
– Uzrunāju audzēknes, aicināju doties uz pirmo tikšanos Rīgā, rakstījām darba idejas, – procesa iesākumu atcerējās skolotāja Lāsma Lasmane. – Atsaucās trīs audzēknes, bet darba gaitā divas tam nenoticēja. Kopīgās tikšanās laikā, kurā piedalījās arī Rīgas mākslas skolu pārstāvji, vide un mērķtiecīgie rīdzinieki meitenes nedaudz nobiedēja, nosita dūšu papēžos, mazināja pārliecību saviem spēkiem. Palika Elīna Pūce, kas turpināja pētījumu par laiku. Šis darbs balstās uz anketēšanu, un grūtākais bija pārliecināt cilvēkus fiksēt un dokumentēt viņu diennakts ritmus. Mēģenes, kolbas, burkas, diagrammu krāsošana un video uzņemšana nāca pēc tam kā vizuāls un mākslu reprezentējošs pienesums. Eksperti atzina – mākslinieciskie līdzekļi izmantoti ļoti jēgpilni, tāpēc tik augsts darba novērtējums.
– Gāja labi, kaut darbs prasīja teju gadu, – atklāja Elīna Pūce.
– Grūtākais bija visu salikt kopā. Līdz pēdējam brīdim nezināju, kāds būs kopskats. Rezultātā viss izskatās normāli, kaut pašai nepatīk plaukta koka kājas.
Vaicāta par balvu, Elīna atbildēja, ka bija iespēja nedēļu dzīvot Tallinā, apskatīt pilsētu, muzejus, piedalīties foto meistardarbnīcā un izstādē.
Kumu ļauj iepazīt igauņu mākslu
Tallinas brauciena ietvaros pabijām arī 2006. gadā atvērtajā Kumu, kas ir Igaunijas Mākslas muzeja galvenā ēka. Šeit atrodas lielākā daļa no Igaunijas Mākslas muzeja kolekcijām, konservēšanas-restaurācijas nodaļa, bibliotēka un Kumu mākslas muzeja pastāvīgā ekspozīcija, mainīgo izstāžu, modernās mākslas galerija un izglītības centrs. Šis ir viens no lielākajiem muzejiem Igaunijā un viens no lielākajiem mākslas muzejiem Ziemeļeiropā.
Kumu pastāvīgā ekspozīcija iepazīstina ar Igaunijas mākslu no 18. gadsimta sākuma līdz 1991. gadam, mainīgās izstādes ietver arī starptautisko un laikmetīgo mākslu. Jāpiebilst, ka laikmetīga māksla ir bijusi visos laikos, tomēr kā terminu igauņi to lieto attiecībā uz periodu kopš valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Iepriekšējais ir māksla padomju periodā.
Mani īpaši uzrunāja Igaunijas Mākslas muzeja ģenerāldirektores Sirji Helmi teiktais: "Tūristiem ir svarīgi, ka viņi bijuši muzejā, ka tas ir skaistā mājā, ka tur var iedzert kafiju. Nu, ja mēs izstādītu Monē… Tomēr principā tūristiem ir vienalga, kāda būs izstāde. Tāpēc es saviem mārketinga nodaļas speciālistiem saku, ka vajag visu darīt otrādi. Ne tā kā līdz šim."
Caururbjoši, bet viedi vārdi!
07.11.2017.