Pēc Latvijas Nacionālā kultūras centra ierosinājuma Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ordeņu kapituls par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā nolēmis piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni māksliniekam Ivaram Mailītim.
Piešķirot Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru un ieceļot Ivaru Mailīti par ordeņa virsnieku, tiks apliecināts viņa ieguldījums radošajā un ilgstošajā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un popularizēšanā.
Līdzās tam, ka Ivars Mailītis ir ilggadējs Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku galvenais mākslinieks un scenogrāfs, uzskatāmi strādā Latvijas galvaspilsētā, viņa rokrakstu vizuāli spilgti esam iepazinuši arī mēs Madonas reģionā.
Pateicoties sadarbībai ar māsu Inesi Mailīti, Ērgļu novadā brāļu Jurjānu muzeja „Meņģeļi" teritorijā joprojām iedvesmojošs ir mākslinieka radītais „Gaismas ritenis" un objekts „Dziesmu kalns". Savukārt Praulienas pusē kopš 2015. gada vasaras ikvienu uzrunā vides objekts „Latvija skan".
Kopš 1998. gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem Ivars Mailītis veidojis unikālus, izteiksmīgus un pārliecinošus vizuāli mākslinieciskos tēlus, radot īpašu svētku emocionālo noskaņu tūkstošiem cilvēku Latvijā, arī ārvalstu viesiem, kuri braukuši iepazīt šo dzīvotspējīgo Latvijas kultūras fenomenu.
Sausnējas skolas absolvents, Madonas novadnieks Ivars Mailītis iedaudzinājis un turpina daudzināt skolotāja un novadpētnieka Jāņa Bērziņa vēsturisko atklājumu par to, ka 1866. gadā Madonas novada Praulienas pagastā notika pirmās Bērnu dziesmu dienas, kas ir skolēnu dziesmu svētku tradīcijas aizsākums Latvijā. Mākslinieks to valsts līmenī dara neatslābstoši.
Pateicoties vides objekta „Latvija skan" uzstādīšanai ceļa Madona-Varakļāni malā, kopš 2015. gada mūsu novadā izveidota jauna tradīcija – 1. jūnijā pulcēties Vidzemes skolu bērnu koriem latviešu tautas dziesmu dziedāšanas svētkos, pieminot pirmos bērnu dziedāšanas svētkus Praulienā. Jāuzsver, ka Ivars Mailītis ar saviem laika un domu biedriem turpina pētīt un stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas garu Rīgā un ārpus tās. Kopā ar savu ģimeni iegulda darbu, godā ceļot izcilā latviešu diriģenta, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģenta Haralda Medņa (1906-2000) piemiņu. Leģendārā diriģenta dzīve cieši saistīta ar Lazdonu Madonas novadā. Aktuāla ir doma par skolotāja Haralda Medņa muzejmāju netālu no vides objekta, ko plānots atvērt 2018. gadā. Nākotnes plāni tur saistīti ar Dziesmu svētku skolas atvēršanu, tādējādi sekmējot sabiedrības, jo īpaši bērnu un jauniešu, interesi par savas zemes vēsturi, izciliem tās cilvēkiem un kultūrvēsturiskām tradīcijām.
1998. gadā I. Mailītis bija XXII Vispārējo latviešu Dziesmu un XII Deju svētku galvenais mākslinieks un vizuālā tēla autors, šajos svētkos Mežaparka Lielajā estrādē tika iedegti četri Gaismas riteņi, simbolizējot četrus Latvijas kultūrvēsturiskos novadus.
2000. gadā – galvenais mākslinieks VIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, izveidots vides objekts „Dzirnaviņas".
2001. gadā – veidojis pasākuma scenogrāfiju Dziesmu un deju svētkos „Rīgai – 800", kas bija viens no galvenajiem Rīgas astoņsimt gadu jubilejas svinību pasākumiem.
2003. gadā – scenogrāfs XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XIII Deju svētku deju lieluzvedumam „Mana Pasaule" Daugavas stadionā.
2004. gadā – galvenais mākslinieks un emblēmas autors 14. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos „Gaudeamus" Valmierā, Jelgavā un Rīgā.
2005. gadā – scenogrāfs tautas deju lielkoncertam „Ritums" IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos „Skonto" stadionā.
2010. gadā – galvenais mākslinieks X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, sadarbībā ar dzīvesbiedri mākslinieci I. Mailīti veidojis koru koncerta „Mana zeme – zemīte skaistā" Mežaparka Lielajā estrādē un „Svētki Vērmanes dārzā" māksliniecisko koncepciju, attīstīts svētku logo.
2013. gadā – galvenais mākslinieks XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos, radīts centrālais vides objekts „Sidraba birzs vainags".
2014. gadā – izstrādāta vizuālā identitāte vērienīgam pasākumam „Dziedāšanas svētkiem – 150", kas notika Kocēnu novada Dikļos.
2014. gadā – scenogrāfs 17. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos „Gaudeamus" Daugavpilī.
2015. gadā – galvenais mākslinieks un vizuālā tēla veidotājs XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētkos. Izveidots vides objekts „Skaņu stabules Latvija skan" – liela izmēra metāla stabuļu komplekss, kas veidoja Latvijas kontūru.
03.11.2017.