Iestājies novembris – patriotisma mēnesis, kad svinēsim valstij nozīmīgus datumus. Ne tikai šomēnes, bet jau ilgāku laiku esam valsts simtās gadadienas gaidās. Šā pacēluma noskaņās tiek pētīti, vētīti un diskutēti vairāki valstij būtiski un ar tās vēsturi saistīti jautājumi.
Tā, piemēram, šonedēļ Latvijas Zinātņu akadēmijas ekspertu konsilijs diskutēja, kā pareizi būtu jāskan Latvijas himnai un kā tā būtu jāizpilda. Mūziķiem – diriģentiem, mūzikas ekspertiem – neilgi pirms valsts simtgades ir iebildumi pret himnas saīsinājumiem, solistu izpildījumu un valodas un perfektas runas neievērošanu. Viņi akcentē arī nepieciešamību iemācīt bērniem himnu pēc iespējas agrāk, jo šobrīd nereti publiskos pasākumos maz ir to, kas dzied šo valstij tik svarīgo skaņdarbu. Mūzikas jomas speciālistu mērķis gan neesot kaut ko aizliegt vai kādu sodīt, kā to jau interpretējusi daļa sabiedrības, bet gan izvērtēt Latvijas valsts himnas „Dievs, svētī Latviju!" atskaņošanas praksi un tās radīto apdraudējumu.
Par mūsu valsts neatkarību un tās simbolu nosargāšanu latvieši cīnījās, diemžēl zaudēja Otrā pasaules kara laikā. Sīksti padomju varai pretojās Latvijas nacionālie partizāni jeb mežabrāļi. Šonedēļ tapis zināms, ka par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā Viestura ordeni valsts svētkos, 18. novembrī, Rīgas pilī saņems ne vien VUGD, NBS un Valsts robežsardzes virsnieki, bet arī astoņi bruņotās nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, nacionālo partizānu grupu locekļi. Tā 20. oktobra sēdē lēmis Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Ordeņu kapituls, un Valsts prezidents Raimonds Vējonis šo lēmumu ir apstiprinājis. Kamēr apbalvojumam pieteikti vairāki desmiti kādreizējo partizānu, kuri arī noteikti godam pelnījuši šo atzinību, vairums no viņiem palikuši aiz strīpas. Kā skaidroja Ordeņu kapitula kanclere Karina Pētersone, pārējo pretendentu biogrāfijas esot jāturpina pētīt pirms apstiprināšanas Viestura ordeņa saņemšanai, jo tas esot ļoti laikietilpīgs process. Tomēr arī pretošanās kustības aktīvistu mūža pulkstenis nestāv uz vietas. Tādēļ arī tik liels apbalvojamo partizānu skaits šogad, kāds iepriekš vienlaikus nekad neesot bijis.
Tikmēr 50 tūkstošus eiro no Rīgas domes budžeta plānots atvēlēt sabiedrībā duāli pretēji vērtētā tā sauktā Uzvaras pieminekļa izpētei un novērtēšanai. Rīgas Pieminekļu aģentūra, kas šo projektu plānojusi, gan uzsver, ka paredzētas arī citas aģentūras aktivitātes, tai skaitā 1991. gada Barikāžu piemiņas zīmju atjaunošana, Vispārējo Latviešu dziesmu svētku simtgadei veltītā pieminekļa restaurēšana, memoriāla „Rumbula. Nacisma upuru piemiņas vieta" teritorijas labiekārtošana un citi.
03.11.2017.