Reģionālā autoceļa Rīga-Ērgļi (P4) posmam no 14. kilometra līdz 30. kilometram, posmā no Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) līdz pagriezienam uz Ropažiem, 2019. gadā plānots uzsākt būvniecības projekta izstrādi, informē VAS „Latvijas Valsts ceļi" pārstāve Ieva Niedra.
Minētais posms ir ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī, turklāt vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz tā ir 3000 automašīnas, no kurām ap 25% ir kravas transports.
Saistībā ar Ērgļu dzelzceļa līnijas likvidāciju autoceļa Rīga-Ērgļi iepriekšminēto ceļa posmu bija paredzēts sakārtot jau 2004. gadā, un tā rekonstrukcijai jau bija sagatavots būvprojekts. Taču finanšu trūkuma dēļ tas netika īstenots, un iepriekš izstrādātais pārbūves projekts jau ir novecojis, jo tehniskā projekta derīguma termiņš ir divi gadi.
Izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus, kas ir pieejami reģionālo autoceļu remontdarbiem, maršrutu no Rīgas līdz Ērgļiem sāka sakārtot iepriekšējā plānošanas periodā, izmantojot ERAF finansējumu reģionālo autoceļu grants segumu pārbūvei, kopumā noasfaltējot 42 kilometrus. Vienlaikus grants seguma rekonstrukcija minētajā maršrutā nav veikta tā saucamajā Kangaru kalnu posmā, kur pret autoceļa sakārtošanu iebilda vides aizsardzības aktīvisti. Šo iebildumu dēļ ERAF finansējums šī posma pārbūvei tika zaudēts, un pašlaik maršrutā Rīga-Ērgļi palikuši divi nerekonstruēti posmi – Kangarkalni un posms no Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) līdz krustojumam ar autoceļu Inčukalns-Ropaži-Ikšķile (P10).
Maršruta sakārtošanas turpināšanai 2019. gadā tiks izstrādāts pārbūves projekts autoceļa Rīga-Ērgļi (P4) posmam 16 kilometru garumā. Autoceļa posma pārbūves darbu uzsākšana pēc būvprojekta izstrādes būs atkarīga no valsts autoceļu pārbūvei pieejamo līdzekļu apmēra.
Savukārt autoceļa Rīga-Ērgļi Kangarkalnu posmā tiek nodrošināta ceļa ikdienas uzturēšana, jo ietekmes uz vidi procedūra būvprojekta izstrādei tika apturēta vides aizsardzības aktīvistu iebildumu dēļ.
Ieva Niedra atgādina, ka vairāk nekā pēdējo 20 gadu laikā valsts autoceļu tīkls tiek uzturēts nepietiekama finansējuma apstākļos, tāpēc daudzi autoceļi ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Gandrīz puse no visiem valsts pārziņā esošajiem reģionālās nozīmes autoceļiem ir sliktā stāvoklī, un ierobežoto finanšu resursu dēļ remontdarbi tiek plānoti un veikti prioritārā secībā, izvērtējot posmu tehnisko stāvokli un satiksmes intensitāti, kā arī secīgi sakārtojot reģionālos maršrutus.
01.11.2017.