Latvijā arvien vairāk jūtama ziemas sezonas tuvošanās. Pazeminoties gaisa temperatūrai, pasliktinās arī spēkratu riepu saķere ar ceļa segumu, jo daudzviet manāms jau pirmais apledojums, esam pieredzējuši arī pirmo sniegu, kas ik rītu var pārsteigt nesagatavotu.
Kā uzskata Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks Jānis Lūks, šogad autovadītāji tomēr laicīgi gatavojušies ziemai: „Riepu maiņas jautājums aktuāls kļuvis aizvadītajā nedēļā, jo vadītājus un iedzīvotājus pārsteidza straujas gaisa temperatūras maiņas, taču jau šobrīd autoservisos veidojas garas rindas. Normatīvie akti paredz, ka obligāta ziemas riepu maiņa sākas ar 1. decembri un ziemas riepas jālieto līdz 1. martam. Līdz tam mēs varam šoferiem vien ieteikt izvērtēt laikapstākļus un ziemai gatavoties laicīgi, neapdraudot sevi un citus satiksmes dalībniekus."
Lai gan šogad vadītāji laicīgāk domā par savu drošību, ik gadu atrodas arī tādi, kuri to nedara: „Katru gadu atrodas vadītāji, kuri pārvietojas ar vasaras vai sliktām ziemas riepām. Aktīva policijas kontrole sāksies vien decembrī, taču ne visiem varam izsekot līdzi, un galu galā pieredze rāda, ka šāda bezatbildīga rīcība ir līdz zināmai reizei. Mūsu mērķis nav sodīt, bet gan pasargāt tos, kuri pret piedalīšanos ceļu satiksmē izturas atbildīgi", uzsver Jānis Lūks.
Savukārt gājējiem diennakts tumšajā laikā jābūt īpaši uzmanīgiem un atbildīgiem. Iespēju robežās Valsts policijas darbinieki gan šogad, gan iepriekšējos gados ir dalījuši gan gaismu atstarojošās vestes, gan piekariņus – atstarotājus. Diemžēl tāpat ļoti liela daļa gājēju, arī iestājoties tumšākajam laikam, pārvietojas bez gaismu atstarojošiem elementiem apģērbā, tādēļ viņi tiek saukti pie administratīvās atbildības. Kā laikraksts „Stars" novēroja aizvadītajās dienās, vien aptuveni katrs trešais kājāmgājējs ir parūpējies par to, lai tumsā viņš būtu laikus pamanāms autovadītājiem.
„Bez gaismu atstarojošajiem elementiem vadītāji gājējus pamana vien 20 līdz 30 metru attālumā, bet reizēm – tikai tad, kad gājējs jau ir notriekts. Jāsaprot, ka tas, ko redz gājēji, piedaloties ceļu satiksmē, nav gluži tas pats, ko redz autovadītāji. Gājējus ar atstarojošajām vestēm šoferi pamana jau 150 metru attālumā, līdz ar to rodas iespēja samazināt braukšanas ātrumu un attiecīgi reaģēt. Jāpiebilst, ka arī pilsētniekiem ir jānēsā atstarotāji. Lai gan ielas lielākoties ir izgaismotas, krēslas stundās strauji pasliktinās redzamība. Pērn valstī gāja bojā 55 gājēji, un 90% no tiem iekļuva ceļu satiksmes negadījumos tieši pilsētās," uzsver Jānis Lūks. Jāatgādina, ka arī autovadītājs, izkāpjot no automašīnas, kļūst par kājāmgājēju, tādēļ arī viņam jāpadomā par gaismu atstarojošo elementu lietošanu.
01.11.2017.