Vakar Strasbūrā sākās Eiropas Parlamenta plenārsesija, kas ilgs līdz 26. oktobrim.
Viena no nozīmīgākajām sesijas tēmām ir debates par mediju brīvību pēc Maltas žurnālistes slepkavības. Kā informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota, politiskās grupas apspriedīs mediju brīvību un žurnālistu aizsardzību, tā reaģējot uz Maltas žurnālistes Dafnes Karuanas Galicias brutālo slepkavību. Viņa savā darbā bija pievērsusies tādām tēmām kā „Panamas dokumenti", korupcija, kā arī narkotiku kontrabanda.
Trešdien EP deputāti balsos par vienotas elektroniskas sistēmas izveidi, kas ļautu paātrināt pārbaudes uz Šengenas zonas ārējām robežām un reģistrētu visus trešo valstu ieceļotājus. Jaunajā ieceļošanas/izceļošanas sistēmā tiks reģistrēta informācija (vārds, pirkstu nospiedumi, sejas foto, datums un vieta) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu, izceļošanu vai lēmumu liegt ieceļošanu. Informācija tiks apkopota gan par ceļotājiem, kam nepieciešama vīza, gan tiem, kam ieceļošanai Šengenas zonā vai Bulgārijā un Rumānijā nav nepieciešama vīza. Dati tiks uzglabāti 90 dienas.
EP deputātiem apstiprinot sarunu pilnvaras, parlaments varēs uzsākt sarunas ar dalībvalstīm par grozītajiem noteikumiem darbinieku norīkošanai darbā uz ārzemēm. Noteikumu reforma nodrošinās labāku norīkoto darbinieku aizsardzību un godīgu konkurenci uzņēmumiem. Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas izstrādāto sarunu pilnvaru pamatprincips ir līdzvērtīga samaksa par vienādu darbu vienā un tajā pašā vietā. Būtiskākās izmaiņas skars norīkoto darbinieku atalgojumu, norīkojuma ilgumu, kolektīvās vienošanās un pagaidu darba aģentūru darba ņēmējus.
Norīkots darbinieks ir darba ņēmējs, kuru darba devējs pagaidu kārtā nosūtījis veikt darba pienākumus citā ES dalībvalstī. 2015. gadā visā ES bija 2,05 miljoni norīkotu darbinieku. Visvairāk darbinieku norīkoti no Polijas, Vācijas un Francijas, bet visvairāk darbinieku uzņem Vācija, Francija un Beļģija. Saskaņā ar EK datiem no Latvijas bija norīkoti 7738 darbinieki, bet Latvijā uzņemts 1431 darbinieks.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni plenārsesijā paziņos Saharova balvas ieguvēju. Šogad uz balvu kandidē trīs finālisti: cilvēktiesību aizstāve no Gvatemalas Aura Lolita Čavesa Iksakvika; demokrātiskā opozīcija Venecuēlā; zviedru-eritrejiešu dramaturgs, žurnālists un rakstnieks Davits Isāks.
24.10.2017.