Šā gada 31. oktobrī baznīca svinēs reformācijas piecsimtgades jubileju. Ikvienam kristietim šī ir īpaša diena, jo tajā tiek svinēti ticības atjaunošanas svētki. Kāpēc es uzdrīkstos teikt – ikvienam kristietim? Tādēļ, ka ikviens kristietis zina, ka tieši caur ticību uz Dieva paveikto pie krusta cilvēka dvēsele tiek glābta. Kā ir rakstīts Bībelē: „(..) no ticības taisnais dzīvos". (Rom. 1:17)
Vai tad pirms reformācijas cilvēki neticēja, ka dvēseles glābšana ir vienīgi ticībā Dieva darbam par pasauli? Protams, ka ticēja, bet tie bija atsevišķi indivīdi, kuri prata lasīt, galvenokārt sengrieķu un latīņu valodā, kuriem bija vispārīga pieeja Svētajiem rakstiem jeb Bībelei un kuri bija pietiekami drosmīgi, lai uzdrīkstētos uzticēties nevis pastāvošās reliģiskās varas autoritātei, bet kontekstuāli pierakstītajam Dieva vārdam. Tā laika „baznīca", kas tobrīd pildīja arī impērijas varas funkcijas, bija aizstājusies priekšā šim ticības dārgumam – evaņģēlijam, un Baznīcas forma sāka zaudēt savu sākotnējo jēgu un veidolu.
Protams, reformācija nenotika viena cilvēka Mārtiņa Lutera iespaidā. Tēlaini izsakoties, gaisā mākoņi bija pietiekami savilkušies, lai no tiem vienā mirklī arī atskanētu bazūņu skaņas. Reformācijas sākums bija daudzu notikumu un sakritības rezultāts, kas noveda līdz tam, ka 1517. gadā kādā nelielā Vācijas pilsētā – Vitenbergā – pie centrālās baznīcas durvīm augstskolas doktors Luters piesita 95 tēzes. Tas izmainīja ne tikai kristīgo baznīcu, bet arī pasauli kā tādu. Lutera nodoms nebija radīt plaisu baznīcas būtībā. Ar tēzēm viņš vēlējās aicināt uz dialogu – sarunu tā laika pastāvošo reliģiski politisko varu un atgriezties pie saknēm jeb reformēt deformēto.
Mēs zinām, cik pats vārds „reformācija" mūsdienās ir politiski novazāts. Katra varas partija savā kampaņā, lai aģitētu, izmanto šo vārdu. „Reformācija" cilvēkam liek cerēt un ticēt uz kaut ko labāku. Šis vārds raisa ticību, ka kādu dienu cilvēks tiešām varētu būt un justies kā patiess cilvēks. Bet Mārtiņš Luters piesaka to, ka reformācija nav tikai ārēji veicams darbs, bet reformējama ir katra indivīda sirds un būtība. Un to mēs nevaram izdarīt paši saviem spēkiem. Mēs nevaram sevi un savu zirgu kā Minhauzens pasakā izcelt aiz matiem no purva. Varbūt tieši tāpēc par reformām tik daudz runā, bet maz kas notiek reālajā dzīvē. Ir jānāk kaut kam lielākam par mums pašiem; ir jānāk Dievišķajam mūsu sirdīs un dzīvēs; ir jānāk ticībai no debesīm, kas augšāmceļ mūs no mūsu vecā un deformētā „Es". Tā ir atziņa, kas dod iemeslu ikvienam svinēt Reformācijas piecsimtgadi un palūkoties uz savu dzīvi no malas – vai tajā arī nav nepieciešama reformācija? Tā mācītājs Rolands Pētersons.
Bet, kas attiecas uz Madonas (senāk dēvēta Lazdonas) evaņģēliski luteriskās baznīcas ikdienu, pēc draudzes priekšnieces Ērikas Pomeres teiktā, 2017. gads ir reformācijas gads arī šajā draudzē – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. No marta līdz augustam vajadzēja iztikt bez sava mācītāja, tas mainīja draudzes kalpošanas ritmu, darbību un dievkalpojumu kārtību. Šajā laikā īpaši izjutām Daugavpils diecēzes bīskapa Eināra Alpes gādību un rūpes par mūsu draudzi – viņš uzklausīja, lūdza un kalpoja mūsu draudzē. Mīļš paldies! Iespēju robežās svētdienās dievkalpojumus vadīja citu draudžu mācītāji, bet tad, kad nebija – pašu pērminderi – paldies arī Edgaram, Viesturam un Jānim.
Draudzes dzīve nedrīkstēja apstāties, tādēļ turpinājām lūgties, plānot un darboties. Gavēņa laikā piedalījāmies akcijā „40 dienas dzīvībai," kuru organizēja kustība „Par dzīvību" sadarbībā ar „Luterāņi dzīvībai". Akcijas laikā ik dienu aizlūdzām par Madonas slimnīcu un demogrāfiskās situācijas uzlabošanos Latvijā un mūsu novadā.
Ar maiju iesaistījāmies Bībeles studijās „Mācekļu skola," kuru joprojām vada Helēna Dekante, bet svētību dāvāja Rīgas Jēzus draudzes mācītājs Erberts Bikše. Lai tas turpinās un tiekam stiprināti Dieva Vārdā! Jūnija sākumā jau trešo reizi organizējām Baznīcu nakts pasākumus – šoreiz tieši Reformācijas zīmē, jo bez lūgšanām, koncertiem un citām aktivitātēm klausījāmies arī mācītāja, Hist. dr. Gundara Ceipes lekciju par reformāciju Latvijā.
Gatavojoties Reformācijas lielajai jubilejai, iesaistījāmies vairākos projektos. Jau realizēts projekts „Soliņš, kas vieno", un turpinām darbu pie projekta „Sakrālā tūrisma objektu popularizēšana", kurus atbalstīja CEMEX Iespēju fonds. Svētku laikā noslēgsies projekts „Sakrālo tekstiliju komplekta izšūšana", kas tapa sadarbībā ar Madonas novada pašvaldības atbalstu. Paldies! Ar 31. oktobri darbs nebeigsies, jo turpināsies projekts par reliģiskiem kultūras pasākumiem, lai izgatavotu kora podestus. Jau Adventa laikā Madonas evaņģēliski luteriskajā draudzē viesosies koris „Juventus" ar stīgu orķestri. Ziemassvētku dievkalpojumā gaidām kora „Madona" līdzdarbošanos un Dieva slavēšanu ar dziesmām.
Mūsu draudzes tiešā reforma beidzās augustā, kad pie kalpošanas un draudzes vadības stājās Dievam izlūgtais, kalpošanā alkstošais un garīgi stiprais mācītājs Rolands Pētersons. Pateicība visai ģimenei, ka piekrita no Rīgas pārcelties uz Madonu – pilsētu, kur esi gaidīts!
Turpināsim lūgties par nākamajiem darbiem – baznīcas stāvlaukuma sakārtošanu un projekta „Latvija dzied" realizāciju mūsu Mācītājmuižā, kas notiek sadarbībā ar Madonas novada pašvaldību.
29. oktobrī pulksten 12 Madonas evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks svinīgais dievkalpojums, kas būs veltīts Reformācijas 500 un baznīcas altāra 150 gadu jubilejai. Svinēsim ticības atjaunošanas jeb Reformācijas piecsimtgadi! Pēc svinīgā dievkalpojuma pulksten 14 baudīsim Kārļa Kazāka koncertu. Uz svētkiem un koncertu laipni aicināts ikviens!
24.10.2017.