Oktobra sākumā Valsts kontrole (VK) iepazīstināja ar tās veiktās revīzijas par 2016. gada valsts budžeta izpildi, kā arī pašvaldību budžetiem rezultātiem.
Revīzijā kritiku lielākoties izpelnījās Finanšu ministrija, kas apiet pašas pieņemtās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021. gadam, taču ziņojumā piesauktas arī 23 revidētās pašvaldības, tostarp Madonas novada. Revidējot prēmiju un naudas balvu piešķiršanas pamatotību, desmit pašvaldības nevarēja revidentiem uzrādīt dokumentus, kas apliecinātu, ka darbinieks vai amatpersona patiešām to ir nopelnījuši. To vidū bija arī Madonas novada pašvaldība, kuras gadījumā šī summa ir 235 706 eiro, kas ir vairāk nekā citām pašvaldībām, pat tādām kā Jelgava, Daugavpils, Rēzekne un Jēkabpils.
Skaidrojumu par šo revīzijas faktu lūdzām sniegt Madonas novada pašvaldības izpilddirektoru Āri Vilšķērstu.
„Naudas balvas izmaksājam atbilstoši likumam"
Pašvaldības izpilddirektors atzina, ka ziņojumā minētā summa atbilst patiesībai, taču tā ir izmaksāta, balstoties uz „Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu".
– VK prasa, lai būtu izvērtējums tam, pēc kādiem principiem tiek piešķirta prēmija vai naudas balva. Katra no tām ir piešķirama pēc saviem principiem. Ja runājam par naudas balvām, „Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma" 3. panta 4. daļas 5. punkts nosaka, ka „Valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt šādus ar papildu atlīdzību saistītus pasākumus: naudas balvu, kas kalendāra gada ietvaros nepārsniedz amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas apmēru, sakarā ar amatpersonai (darbiniekam) vai valsts vai pašvaldības institūcijai svarīgu sasniegumu (notikumu), ņemot vērā amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā". No likuma izriet divi formulējumi „notikums" un „sasniegums", par ko var piešķirt naudas balvu. Madonas novada pašvaldības rīcība ir šāda. Katrai novada pašvaldības iestādei, plānojot budžetu, tiek paredzēti līdzekļi atvaļinājuma pabalsta piešķiršanai, kas ir līdz 25% no mēnešalgas, kā arī 25% no mēnešalgas ir paredzēti balvu fondam (prēmiju piešķiršana pašvaldības nolikumā nav paredzēta, un to nepraktizējam). Vadoties pēc tā, katra iestāde gada gaitā seko līdzi līdzekļu, tai skaitā algu fonda, izlietojumam. Var būt situācijas, kad jāmaksā par darbinieku aizvietošanu slimības periodā vai jāizlieto citam ar darbinieku atalgojumu saistītam mērķim. Ja gada nogalē iestāde ir kaut ko spējusi ietaupīt no gada sākumā noteiktā algu fonda, šis ietaupījums tiek izmaksāts naudas balvās. Jā, mēs neveicam tik detalizētu izvērtējumu, kā, iespējams, VK vēlētos, nosakot, kuram darbiniekam balvu dot, bet kuram – nedot. Tādus darbiniekus, kuri iestādei nav nepieciešami un nesniedz labumu, pašvaldība nenodarbina, – skaidroja ?ris Vil???rstsĀris Vilšķērsts.
Izpilddirektors norādīja, ka katras iestādes vadītāja ziņā ir jautājums par to, cik diferencēti izmaksāt naudas balvas. Parasti tas notiek proporcionāli darbinieka algas likmei.
Vaicāts, vai pašvaldībai, lai izvairītos no tā, ka VK krata ar pirkstu, tomēr nevajadzētu izstrādāt skaidrāku sistēmu un kritēriju kopumu balvu izsniegšanā darbiniekiem, pašvaldības izpilddirektors norādīja, ka jau šobrīd likums nosaka skaidru formulējumu, ar kuru saistībā iespējams piešķirt naudas balvu darbiniekam. Tie var būt valsts svētki vai kāds cits nozīmīgs notikums, kas gadījumā, ja ir līdzekļi, ļauj tos izmantot šādam mērķim.
– Mēs pie šī principa esam pieturējušies, jo alternatīva ir sistēma ar anketēšanu, dziļāku darbinieku izvērtēšanu, kas prasa gan daudz laika, gan darba resursa un ļoti būtiski šajā procesā ir nekļūdīties, lai nesabojātu mikroklimatu kolektīvā un izvairītos no negatīvām sekām. Tad jau labāk vispār naudas balvas neizmaksāt. To pašu, ko es stāstu šobrīd, par to, kādā ceļā mēs nonākam līdz naudas balvu piešķiršanai, es stāstīju arī VK. Galvenokārt tas ir iestādes vadītāja darba rezultāts, cik ekonomiski viņš ir spējis darboties, lai ietaupītu līdzekļus algu fondā. Jāņem vērā, ka piefinansēt trūkstošos līdzekļus algām no citām budžeta pozīcijām nevar. Revīzijas ziņojumā minētā summa – 235 706 eiro – arī ir viss atalgojuma balvu fonds, kas uz kopējā algu fonda – 10,8 miljoni eiro – fona nav nekas tāds, kam vajadzētu izraisīt ažiotāžu. Arī šogad raudzīsimies, kādi būs darba rezultāti, un acīmredzot tiks piešķirti līdzekļi naudas balvām, ja iestādes tos būs ieekonomējušas. VK diemžēl dažkārt mēdz izcelt revīzijas negatīvās puses, līdz galam nepaskaidrojot sīkāk, kā viena vai otra izdevumu pozīcija veidojusies, –
pauda Āris Vilšķērsts, piebilstot, ka pašvaldības domas ar VK viedokli ne vienmēr sakrīt.
Daži VK ieteikumi jau tiek ieviesti
Tiesa, ne visa pieredze saskarsmē ar VK revidentiem pašvaldībai, pēc izpilddirektora teiktā, ir bijusi pretrunīgi vērtējama. Kā zināms, 2015. gadā Madonas novada un vairākās citās, tostarp Varakļānu novada, pašvaldībās VK veica lietderības revīziju, ar kuras rezultātiem VK plašāk sabiedrību iepazīstināja šā gada februārī. Par tās rezultātiem arī „Stars" vairākkārt ir informējis savus lasītājus. Āris Vilšķērsts atzinīgi vērtēja gan darba metodiku, gan procesu izvērtējumu pašvaldībā, tostarp saistībā ar dzimtsarakstiem, iedzīvotāju reģistrēšanu, nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu, parādu piedziņu un citām jomām.
– Revīzijas rezultāti parādīja, ka dažu funkciju izpildē pašvaldība tik tiešām veic kādu lieku darbību, kas pagarina pakalpojuma sniegšanas laiku vai liek izdrukāt par vienu dokumentu vairāk, nekā tas būtu nepieciešams. Valsts kontrole arī prasa, lai pašvaldības izvērtē katra sniegtā pakalpojuma nepieciešamību un izmaksas, kas ne vienmēr ir precīzi izdarāms. Ir lietas, kam mēs varam piekrist. Piemēram, Madonas pilsētā darbojas komisija trīs cilvēku sastāvā, kura izdod atļaujas koku ciršanai ārpus meža zemes. Pagastos šo funkciju pilda pārvaldes vadītājs. Ir pagasti, kuros gada laikā netiek izdota neviena atļauja, bet dažos – vien pāris. Loģiskāk būtu šo pakalpojumu centralizēt un visus iesniegumus virzīt Madonas komisijai, taču mēs līdz šim pastāvošo kārtību iedibinājām aiz apsvēruma, ka pārvaldes vadītājs pagasta iedzīvotājiem fiziski atrodas tuvāk, nekā komisija. Tas parāda, ka uz katru pašvaldībai specifisku jautājumu var paraudzīties dažādi un ne visu iespējams precīzi izvērtēt. Ir gan lielāki jautājumi, ar kuriem jau šobrīd strādājam. Līdz gada beigām tiks pieņemts lēmums par vienotas grāmatvedības programmatūras izmantošanu iestādēs, kas padarīs iespējamu grāmatvedības centralizāciju. Ar 2018. gadu plānota arī NĪN aprēķināšanas centralizācija, – par to, kā VK ieteikumi tiek ieviesti pašvaldības darbā, pastāstīja izpilddirektors.
20.10.2017.