Saeima vakar nolēma uzticēt Juridiskajai komisijai līdz 15. janvārim izvērtēt iniciatīvu par atteikšanos no iespējas deputātiem balsojumos „atturēties". Izvērtēšanu paredzēts uzticēt Juridiskajai komisijai, jo tās darba grupa vērtējot gaidāmās izmaiņas Kārtības rullī. Patlaban Saeimas Kārtības rullis ļauj deputātiem balsot „par", „pret" vai „atturēties". Savukārt vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju parakstītā un Saeimā iesniegtā iniciatīva aicina no Kārtības ruļļa svītrot iespēju „atturēties". Vakar viedokli šajā jautājumā lūdzu izteikt arī Varakļānu novada domes priekšsēdētāju Māri Justu un Cesvaines novada domes priekšsēdētāju Vilni Špatu.
Jābūt skaidram viedoklim
– Es uzskatu, ka deputātam ir jāiepazīstas ar jautājumu tik detalizēti, lai būtu savs viedoklis. Ar to „atturēšanos" īsti pareizi nav, jo kādam jau tas lēmums tomēr ir jāpieņem – vai tas būtu smagāks vai vieglāks. Galugalā tas ir deputāta darbs, – uzskata Māris Justs. – Tā „atturēšanās" acīmredzot ir tāpēc, ka cilvēks nav pietiekami iedziļinājies un nezina, kāds būtu pareizākais lēmums. Protams, šādai rīcībai var būt arī cits iemesls – piemēram, kad deputāts negrib atklāti nobalsot „pret" un viņš izmanto šo iespēju „atturēties".
Vaicāts, vai šādai nostājai vajadzētu būt arī attiecībā uz balsojumiem pašvaldībās, Māris Justs atbild piekrītoši. – Domāju, ka jā. Ir, protams, jautājumi, kuros varbūt deputātam ir kaut kāda personīga ieinteresētība, bet tad viņš vienkārši nepiedalās balsojumā. Bet kas attiecas uz „atturēšanos" balsojumā, es uzskatu, ka arī pašvaldību deputātam ir konkrētam viedoklim jābūt un ir jāiedziļinās tiktāl, kamēr ir skaidrs – vai nu tu esi „par", vai „pret" šo lietu.
Tas bieži saistās ar politiku
– Runājot no pašvaldību analoģijas, arī Saeimā ir šis balsojums „par" vai „pret", kā arī interešu konflikta gadījumā iespēja nepiedalīties balsojumā, bet „atturēšanās" Saeimā bieži vien ir saistīta ar politiku – reizēm deputāti mēdz atturēties, lai viņus pēc tam nenosodītu, ka, lūk, viņš tur ir teicis „nē" vai „jā". Nu viņš ir tāds slīpais, tautā runājot, – spriež Vilnis Špats. – Tas pats attiecas uz pašvaldību – it īpaši, kad kāds svarīgs jautājums jāizlemj, nu ko tad par šādu cilvēku domāt – viņam nav sava viedokļa vai kā? Vēl varētu pieļaut, ja patiešām cilvēks nav iedziļinājies vai līdz galam izpratis jautājumu. Bet, no otras puses, ja reiz esi piekritis būt par deputātu, tas ir tavs darbs un viedoklim ir jābūt. Manuprāt, Saeima rīkotos pareizi, ja šādu iespēju „atturēties" izslēgtu no Kārtības ruļļa.
20.10.2017.