Brīvības piemineklis latviešu tautas apziņā ir kas vairāk par skaistu tēlniecības objektu, kurš kaut kāda iemesla dēļ atrodas pašā Rīgas sirdī. To neuzlūkojam arī kā daļu no tradicionālās Rīgas panorāmas, kurā dominē Pētera un Doma baznīcas torņi, kā arī Rīgas pils, nemaz nerunājot par gadu ziņā jaunākajām augstceltnēm Daugavas kreisajā krastā.
Tēlnieka Kārļa Zāles veidotais Brīvības piemineklis vienmēr ir bijis visas Latvijas, nevis tikai Rīgas objekts, kas kā magnēts katru reizi, ejot tam garām, liek bijībā pacelt galvu, lai paraudzītos uz 42 metrus augsto monumentu.
Šonedēļ noslēdzās trīs mēnešus ilgusī Brīvības pieminekļa restaurācija, un vakar tas tika svinīgi atklāts – tīrs un spožs, gluži kā 1935. gada 18. novembrī, kad par tautas ziedotajiem līdzekļiem Brīvības pieminekli atklāja pirmo reizi. Tas bija rezultāts 1922. gadā dzimušajai idejai par to, ka nepieciešams iemūžināt Brīvības cīņās kritušo piemiņu.
Gadu gaitā, nezaudējot savu sākotnējo nozīmi, Brīvības piemineklis ir kļuvis par ko vairāk. Celts par piemiņu tiem, kas izkaroja Latvijas neatkarību, tas kļuva par simbolu cilvēkiem, kuri turpina cīnīties par zaudēto valstiskumu. Brīvības piemineklis ir simbols mūsu tautas sīkstumam. Gluži tāpat kā latviešu valodas, arī pieminekļa nozīmi un ideoloģisko saturu bija centieni mazināt un noniecināt. Par laimi – nesekmīgi. Cauri gadu desmitiem Brīvības piemineklis joprojām ir palicis valstiskās neatkarības simbols, uz kuru tiekušies visi tie, kam neatkarība ir bijis kas vairāk par sieru uz maizes vai siltu zeķu pāri. Tieši Brīvības pieminekļa pakājē uzvirmoja pirmās dzirksteles Latvijas ceļā uz neatkarības atgūšanu.
Nav sagadīšanās, ka pieminekļa atjaunošanas darbi sakrīt ar gaidāmo valsts simtgadi. Uz svētkiem katrs sapošam māju, un Latvija ir mūsu mājas. Valsts simtgade Brīvības pieminekļa kontekstā liek uzdot jaunus jautājumus. Par to, kas katra prātā un apziņā ir brīvība (sava vai valsts), un cik tā ir vērta? Kā dzīvot turpmāk, kad ārēju draudu ir maz, bet iekšēji, šķiet, turpinām sevi dedzināt kā sausu malku? Visbeidzot, cik liela atbildība gulst uz mūsu – to, kas dzīvo šajā laikā (nedalot jaunos un vecos) – pleciem, saglabājot Latviju tādu, par kādu galvas nedomājot būtu nolikuši tie, kuri tās nolika Brīvības cīņās. Būtu labi, ja Brīvības piemineklis cilvēkus, kuri to uzlūko, vedinātu uz šādām pārdomām, nevis kļūtu par umurkumura stabu lielajā Latvijas simtgades izklaižu festivālā.
20.10.2017.