Katru gadu, sākoties aukstam laikam, pieaug to ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir saistīts ar apkures lietošanu – netīrītiem dūmvadiem, bojātu un nepareizu apkures ierīču lietošanu. Tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), sākoties apkures sezonai, aicina parūpēties par sava mājokļa drošību.
Kā liecina VUGD apkopotā informācija, 2016. gadā tika reģistrēts 921 ugunsgrēks, bet šogad reģistrēti jau 776 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. Kopumā var teikt – katrs desmitais ugunsgrēks izceļas apkures sistēmas bojājumu vai tās nepareizas ekspluatācijas dēļ.
Ar apkures lietošanu saistītos ugunsgrēkos pērn gāja bojā 20 cilvēki, bet cieta 40 cilvēki. Savukārt šogad ar apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos gājuši bojā jau astoņi cilvēki, bet cietuši – 52. Ugunsgrēkus, kuros cieš vai iet bojā cilvēki un tiek bojāts īpašums, var novērst, regulāri veicot dūmvadu tīrīšanu un apsekojot apkures ierīču tehnisko stāvokli.
Pirms katras apkures sezonas jāveic dūmvada tīrīšana
Ugunsdzēsēji glābēji šogad jau 520 reižu devušies uz ugunsgrēkiem, kuri izcēlušies no sodrēju aizdegšanās dūmvados. Ik gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 500 šādu ugunsgrēku. „Netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams! Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000°C. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos," uzsver VUGD pārstāve Inta Palkavniece.
Tādēļ pirms apkures sezonas sākuma ir jāiztīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs atbilstoši apmācīts vai sertificēts skursteņslauķis, taču, ja privātmāju saimnieki zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, viņi to var veikt arī paši. – Jāteic, ka netīrīti dūmvadi ir izplatītākā problēma Madonas reģionā, jo visbiežāk šādi ugunsgrēki izceļas no tiem. Cilvēki dūmvadus vienkārši netīra. Laika gaitā rodas spraugas, plaisas, pa tām liesmas tiek pie degtspējīgiem materiāliem. Pēdējās nedēļās šādu izsaukumu mums nav bijis, bet pēc iepriekšējo gadu pieredzes novērots – kā sākas vēsāks laiks, aktīvāk tiek apsildītas telpas, tā sākas arī šādi ugunsgrēki. Pa vasaru krāsnis ir mazāk kurinātas, sodrēji sakrājušies un nav iztīrīti, tā arī nelaimes izceļas, – teic VUGD Madonas daļas komandieris Māris Bulders. Jautāts, vai Madonas reģionā ir zināmi skursteņslauķi, kuri veic skursteņu tīrīšanu, Māris Bulders apstiprina, ka iedzīvotāji speciālistu kontaktus var iegūt, arī sazvanot VUGD Madonas daļu pa tālruni 64807320.
Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim). Savukārt ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadi jātīra vēl vismaz vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Līdzās tam reizi piecos gados jāveic arī visas apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var veikt sertificēts speciālists.
Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude.
Netīrītas ventilācijas sistēmas veicina liesmu ātrāku izplatīšanos
VUGD pārstāve skaidro: „Ekspluatējot mehāniskās ventilācijas sistēmas, uz gaisa vadu iekšējām sienām notiek putekļu un tauku daļiņu nosēšanās. Šo putekļu un tauku aplikumi gaisa vadu iekšpusē traucē sistēmas darbībai, neļaujot caurplūst nepieciešamajam gaisa daudzumam. Aizsērējušie gaisa vadi kondicionēšanas un ventilācijas sistēmās rada aizdegšanās iespēju. Putekļu un tauku slānim aizdegoties, kopā ar gaisa plūsmu uguns liesmas var ātri izplatīties. Lai to novērstu, ventilācijas sistēmas, kas nosūc degtspējīgās gāzes, tvaikus vai putekļus, aprīko ar aizsargierīcēm, un ekspluatācijas laikā tās ir jāpārbauda un jāattīra ne retāk kā reizi piecos gados, bet, ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi trijos gados."
Pēc remontdarbiem jāveic rūpīga apkures sistēmas pārbaude
Ja pirms apkures sezonas mājoklī veikti remonta darbi, VUGD ieteic pārliecināties, vai telpās un bēniņos attālums no dūmeņa ārējās virsmas līdz jebkuram degtspējīgam materiālam, kas izmantots sienas, griestu vai jumta konstrukcijās vai dekoratīvos nolūkos, nav mazāks par 10 cm, savukārt attālums no dūmvada nav mazāks par 30 cm, bet no dūmeņa tīrīšanas lūkas – nav mazāks par 20 cm.
Malkas plītij nepieciešama regulāra atjaunošana
Ja apsildīšanai tiek izmantota malkas plīts, jāatceras, ka arī tā laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.
Dūmu detektors – dzīvības glābējs
Kā VUGD daudzkārt uzsvēris, lai gan dzīvojamās ēkas un dzīvokļi ar ugunsgrēka autonomajiem detektoriem obligāti jāaprīko vien no 2020. gada, iedzīvotāju pašu drošības nolūkos to vērts izdarīt jau tagad. Tas samazinās iespēju ciest vai iet bojā ugunsgrēkā, jo, kā novērots, visbiežāk ugunsgrēki izceļas tieši nakts laikā, kad mājas iemītnieki guļ. Dūmu, kā arī tvana gāzes un dabasgāzes noplūdes detektori nelaimes gadījumā ar skaļu signālu cilvēkus brīdinās par draudošajām briesmām. VUGD arī akcentē, ka no šā gada 1. septembra objektā, kurā ir gāzes aparāts, kura jauda ir lielāka par 50 kW, vai tas atrodas pagrabā vai cokolstāvā, jāuzstāda par gāzes noplūdi signalizējošs detektors.
17.10.2017.