"Vidzemes veiksmes stāstu" laureātu godināšanas pasākumā šoruden nominācijā "Saimniecība" sveica SIA "Lakro Plus" valdes locekli Līgu Upenieci, kas lauku saimniecībā Varakļānu novadā specializējas smiltsērkšķu audzēšanā.
Līga Upeniece stāsta, ka viņai ir juridiskā izglītība, arī strādā savā profesijā, bet brīvajā laikā, lai atslēgtos no likumu pantiem, tiesām un lietām, labprāt dara ko praktisku savā zemē. Augkopībā zināšanas nāk no bērnības, kas pavadīta Daukstu pagastā. Reizē ar SIA "Lakro Plus" izveidi Varakļānu novadā tiek veidota pieredze uzņēmējdarbībā, apmeklēti izglītojoši semināri un pamatkursi bioloģiskajā lauksaimniecībā, jo smiltsērkšķi tiek audzēti sertificētā bioloģiskajā saimniecībā.
Uz vaicājumu par to, kā radās ideja par smiltsērkšķu audzēšanu, Līga Upeniece atbild: – Ideja radās jau pirms desmit gadiem, jo mums Varakļānu pagastā bija nedaudz zemes, kur visa platība netika izmantota. Zemes ir par maz, lai nodarbotos ar kādu no tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm, bet pietiekami daudz, lai audzētu kādu no netradicionālajām kultūrām. Lai arī pamatdarbs man un vīram Andrim jau bija (Andris ir uzņēmējs būvniecības jomā), tomēr mums, kā jau laukos dzimušajiem un uzaugušajiem, prasījās parušināties pa zemi. Dzīvoklī dzīvodami, izdomājām, ka mums vajag kādu lauku nostūri, kur vakaros un brīvdienās būt pie dabas, iekopt zemi, kā arī lauka brīvajā daļā ko audzēt. Tad arī pavīdēja ideja par smiltsērkšķiem kā mums simpātisku kultūru, kam arī ogas ir ļoti vērtīgas. Smiltsērkšķi satur virkni vitamīnu, aminoskābju, organisko skābju, dabiskos antioksidantus, kā arī arvien pieaug pieprasījums pēc šīm veselīgajām ogām gan Latvijā, gan ārzemēs. Gribējām, lai ieguldītais darbs audzēšanā arī atmaksājas. Pati doma par smiltsērkšķiem radās Andreja Brūveļa vadītajā seminārā konsultāciju birojā Madonā. Vēlāk selekcionārs bija atbraucis arī uz Varakļāniem. Viņš mums sniedza konsultāciju par izvēlētās zemes atbilstību smiltsērkšķiem. Pēc pozitīvā izvērtējuma enerģiski sākām darboties.
Līga Upeniece atceras, kā 2010. gadā uzrakstījusi pirmo projektu LAP pasākumā "Lauku saimniecību modernizācija". Kad Lauku atbalsta dienestā tika atbalstīts projekts, tika reģistrēts uzņēmums – SIA "Lakro Plus". Projekta ietvaros ar ES fondu atbalstu vairāk nekā 2 ha zemes tika iestādīti smiltsērkšķi, nopirktas dažas sīkas tehnikas vienības, piemēram, ūdenssūknis, trimmeris.
– Projektu uzsākām īstenot 2011. gadā. Smiltsērkšķu stādus toreiz pasūtījām pie selekcionāra – Latvijas smiltsērkšķu audzētāju apvienības vadītāja Andreja Brūveļa, jo gribējām būt droši, ka nopērkam kvalitatīvas šķirnes. Mūsu platībās aug ‘Lord', ‘Marija', kas ir A. Brūveļa selekcionētās šķirnes, kā arī divas Sibīrijas šķirnes – ‘Botaņičeskaja Ļubiteļskaja' un ‘Prozračnaja' – ražīgas, izturīgas pret salu un slimībām, bet diezgan ērkšķainas, kas novākšanā ir jūtams. Bijām pasūtījuši stādus 2 ha platībai, bet nedabūjām visus, jo toziem bija liela sērsna, un stādi pavasarī bija aplauzti, stādaudzētāji nevarēja nodrošināt pasūtījumus. Sekoja projekta pagarinājums, un darbus pabeidzām 2012. gadā. Tas bija pirmais projekts, pirmā pieredze. Pirmos gadus mocījāmies ar ravēšanu, cīnījāmies ar zāli, jo kā bioloģiskie audzētāji neko nedrīkstam lietot. Kad stādījums paaugās, katrs krūmiņš pats izcīnīja savu vietu, bet pļaušana un apkopes darbi bija jāveic regulāri. Tā kā pirmo hektāru iestādījām 2011. gadā, tur jau novācām ražu trešo gadu, pārējā platībā ogas sākām vākt gadu vēlāk.
Taujāta par ogu novākšanu, Līga atklāj: – Tas ir roku darbs. Līdz šim neviens neko jēdzīgu pasaulē nav izdomājis, lai smiltsērkšķus varētu novākt ar kombainu. A. Brūvelis gan stāstīja, ka Vācijā esot kombaini, ko lieto savvaļas smiltsērkšķiem, bet pēc tam stādiņš jūtas pliks, noplūkts un noplēsts. Vietā, kur paši smiltsērkšķus kultivējam, ir vienkārši žēl ko tādu darīt ar kociņu, kas, iespējams, pēc ražas novākšanas tā arī neatgūstas. Ne tikai smiltsērkšķu vērtīgais sastāvs, arī roku darbs šīs ogas padara dārgas. Tieši cilvēka roku darbs ir lielākā izmaksa.
2015. gada rudenī LAD tika apstiprināts SIA "Lakro Plus" otrais projekts mazo lauku saimniecību attīstībai. Tā ietvaros Upenieku ģimene uzbūvēja saimniecības ēku. 2016. gadā Madonas novada fondā tika iesniegts LEADER projekts, kas paredz pārstrādes ceha iekārtošanu. Tajā ir ogu saldētava, jo sula vislabāk atdalās no saldētiem smiltsērkšķiem, būs sulas spiešanas agregāti, aprīkojums u. c. Sulas fasēšanai izvēlētas stikla pudeles.
– Ir divi veidi sulas, ko gatavosim, bet šobrīd pārstrāde vēl nav iesākusies, kaut apzināmies, ka tā ir smiltsērkšķu audzētāju pievienotā vērtība. Pamazām eksperimentējam, sulu gatavojot sev. Projekts ir procesā. Saldētava jau ir uzbūvēta, bet vēl nav pieņemta ekspluatācijā, sulas spiešanas agregāti vēl tiek iepirkti, – vēsta Līga.
Viņa piebilst, ka pēc smiltsērkšķiem ir pieprasījums, jo to audzēšana kļuvusi populāra, un Latvijā ir iestādītas lielas platības: – Nevar zināt, kas būs pēc gadiem pieciem, jo var būt pretēja situācija, ka nebūs, kur smiltsērkšķus likt. Taču A. Brūvelis saka, ka ir jābūt lieliem smiltsērkšķu daudzumiem, lai tas interesētu eksportētājus. Arī mēs gatavojamies paplašināt smiltsērkšķu platības, jo ir pieprasījums pēc sulas, eļļas, tējas u. c. produktiem. Taču katrs produkts prasa lielu iedziļināšanos, un mans pamatdarbs ir pavisam cits. Smiltsērkšķiem pagaidām veltu tikai brīvdienas un atvaļinājumu. Ja tā būtu pamatnodarbošanās, tad būtu pavisam citi apmēri.
Kamēr nav veikta ogu pārstrāde, SIA "Lakro Plus" ir izveidojusies laba sadarbība ar citiem pārstrādātājiem, kam interesē bioloģiski audzēti smiltsērkšķi, – SIA "Very Bery", ZS "Jāņkalni", SIA "Cietais rieksts", LPKS "Viļāni", kas ražo bioloģisko jogurtu, un citiem.
Izvaicāta par šāgada ražu, Līga Upeniece vērtē: – Citām kultūrām lietus nepatika, bet smiltsērkšķiem, kas ir mitrumprasīgi, laiks bija pa prātam – ogas ir lielas, treknas. Arī es priecājos, jo, kamēr mans ikdienas darbs paiet kabinetā, strādājot ar dokumentiem, manus kociņus aplaista no debesīm, tie nav jālaista.
Uzņēmuma attīstībā palīdz ģimenes atbalsts – vīrs Andris, kas dalās ar būvniecības padomiem, dēls Roberts (12 gadu), kas vasarā palīdz pļaušanas darbos, arī Karīna (8 gadi) izrāda interesi par oranžajām ogām. Līga atzīst, ka gribas bērniem nodot pieredzi un savu izpratni par uzņēmējdarbību, un, iespējams, kādreiz viņi turpinās iesākto vai uzsāks paši savu biznesu. Izvērtējot savu izvēli uzsākt smiltsērkšķu audzēšanu, Līga uzsver: – Cilvēki, baidoties no grūtībām, daudz ko vienkārši palaiž garām. Sākt vai nesākt – šis lēmums jāpieņem katram pašam, bet ir vērts mēģināt.
13.10.2017.