Tā patlaban iegājies, ka īstas skaidrības nav – vai vēl turpinās ziema, vai jau pavasaris vējo gaisos. Cik pa vienu nakti uzsnieg, tik pa dienu – tu-tū. Ko paspēj pierullēt ar riteņiem un piemīcīt ar zābakiem, tas saledo, un slidotavas gatavas gan uz ceļiem, gan ietvēm. Nekas cits neatliek kā sālīt, kaisīt smilti, bet tur, kur to nepaspēj izdarīt, – slidot.
Lai dabisko kreņķu mērs būtu pavisam pilns, šodienai un nākamajai naktij tiek solīts pūtiens turpat pie trīsdesmit metriem sekundē. Prognozei līdzi nāk visai dramatiski brīdinājumi piesiet, piesliet, aizslēgt, aizvērt un visādi citādi nodrošināt gan kustamo, gan nekustamo īpašumu, ko varētu pievākt bargais pūtiens, kas, starp citu, nu jau gadiem tiek pierakstīts kā neizbēgama janvāra stihija Latvijā.
Taču šī nedēļa ir arī atmiņu nedēļa par vēl bargākiem laikiem, un nevis dabā, bet tanīs dienās, kad Baltijas tautu brīvības alkas, tātad arī mūsu, tikai ar dvēseles saucienu, gara spēku, rokās turot tikai apņēmības karogu, droši nostājās pretī baigajai, neaprēķināmajai, neprognozējamajai un līdz zobiem bruņotajai tumsai.
Atmiņas par tām dienām katram un vienam ir citādas. Arī barikāžu dalībniekiem tās dalās. Vieni uzskata, ka dzīve turpinājumā pievīlusi viņu ideālus un, ja, nedod Dievs, rastos vēlreiz tāda situācija, viņi gan vairs uz barikādēm neietu. Taču nemaz mazāk nav pretēja uzskata paudēju. Un arī starp tiem, kam tikai septiņpadsmit, kas vētru laikā tikai nākuši pasaulē.
Tas tikai apliecina mūsu tautas vitalitāti tad, kad uz spēles jāliek viss, lai pastāvētu brīva tēvzeme. Acumirkļa sarūgtinājumam mūsu tautā allaž pāri stāvējis mātes Latvijas aicinājums.
Bez atmiņām un vētras draudiem visai aizvadītajai nedēļai pieticis gan runu, gan pārrunu par iepriekšējā nedēļā killeru pastrādātajiem asinsdarbiem. Kā parasti šādās reizēs dala rājienus, kādam atņem amatu, dala arī solījumus atrast, noķert un… Diemžēl iespaids ir un ir, ka pistoļmeistari arvien vairumā paliek uz brīvām kājām. Nemaz jau nerunājot par nāves pasūtītājiem.
Otrs temats, kas nenodzisa un vēl arvien nenodziest no ekrāniem, mēlēm un ētera, tāpat no laikrakstu slejām, ir „Latvijas Pasta" laikrakstu un citu preses izdevumu nepiegādāšana abonentiem. Kopš pagājušā gada izskatās, ka Škodova kunga kantoris gatavojas ieviest jaunu tradīciju. Vainīgie tiekot meklēti, bet nav jau zināms, vai vainas daļa nav pašos meklētājos.
Un visbeidzot. Makšķernieki! Sinoptiķu brīdinājumu dzirdējāt, ka vētra ledu… nogremdēšot. Esiet uzmanīgi un – ne asakas!
Autors: OĻGERTS SKUJA