Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaine ziemā
Baltie loki Madonas parkā
Reklāma — × 150 px

“Pasilēs” šogad vislabāk izauga sīpoli

IVETA ŠMUGĀ

Autors • 09.10.2017.

“Pasilēs” šogad vislabāk izauga sīpoli
Burtu lielums

ZS "Pasiles" Ļaudonas pagastā ir ģimenes uzņēmums, kur strādā Anitas un Agra Veikšānu ģimene. Saimniecībā apsaimnieko vairāk nekā 380 ha zemes, pamatnozare ir augkopība, tīrumi atvēlēti labībai un griķiem. Lai arī graudaudzēšanas saimniecība, piemājas zemē te izaudzē arī kartupeļus, dārzeņus un ķirbjus, ir arī augļu un ogu dārziņš.

Veikšānu ģimenē dārzkopība ir Anitas hobijs, jo viņa ir beigusi Bulduru dārzkopības tehnikumu un liek lietā dārznieces agronomes zināšanas savās lauku mājās Sāvienas pusē. Šis nav ķirbju gads, jo tie ir siltummīļi, un reti kuram ķirbji izauga. Saimniece Anita kopā ar dēlu Reini uz Kartupeļu svētku gadatirgu Madonā bija atvedusi ne tikai kartupeļus, arī skaistus ķirbjus, sīpolus un burkānus.
– Mums ir iecienīta ķirbju šķirne – muskatķirbis, un izvēlētā zeme laikam ir auglīga, ja reiz ķirbjiem patīk augt. Taču nevaru teikt, ka šogad tie labi padevās. Toties "Pasilēs" šis ir sīpolu gads – mums izauga tādi sīpoli, ka prieks. Pavasarī iestādīju 7 kilogramus sīksīpoliņu, un ir izauguši 300 kg sīpolu. Priecājos, bet paši tik daudz nevarēsim izlietot – atvedām uz tirdziņu. Daži bija sēti no sīksīpoliņiem, ko stāda rudenī. Novākt jau nebija māksla, svarīgākais ir izžāvēt, lai ražu varētu saglabāt. To pašu var attiecināt uz kartupeļiem, un to mums bija iestādīts 1 hektārs. Tikai nesen pabeidzām norakt ar kombainu. No šķirnēm izvēlētas ‘Vineta', ‘Ariela', ‘Soraya', ‘Ranomi' u. c.
‘Ranomi' ir jauna šķirne, un izauga ļoti laba raža, arī prieks par pārējām šķirnēm – lieli kartupeļi, – stāstīja Anita Veikšāne.
Uz vaicājumu par to, kā lietainais laiks ietekmējis ražu kopumā, ZS "Pasiles" saimniece Anita Veikšāne atbildēja: – Mums ir smilts augsne, tāpēc lietavas tik ļoti neskādēja. Lielā problēma šogad ir graudu novākšana, jo kā augustā sāka līt, tā lietavas ar nelieliem pārtraukumiem nerimstas vēl tagad. 29. septembrī beidzām nokult pēdējos, mitrākos labības laukus, griķu laukus pa daļai turpināsim novākt. Mums vēl veicās, jo labības raža uz lauka nav atstāta.
Veikšānu ģimene ar ES fondu atbalstu īsteno arī projektus. Lauku saimniecības modernizācijai jau bijuši trīs projekti. Projektus Anita raksta pati. LAD apstiprinātais beidzamais projekts Lauku attīstības plāna pasākumu programmā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" paredzēja iegādāties jaunu labības novākšanas kombainu, miglotāju, arklu un grāvju pļaujmašīnu. – Augusta sākumā iegādājāmies "Fendt" – nevis vienkāršo, bet visurgājēju (ar 4 × 4). Pēc tā lietavās piemirkušajos tīrumos palika pusmetru dziļas rises, bet virsū uz slapja lauka ar tādu tikām, lai izbrauktu; reiz gan vajadzēja rakt ar lāpstām un izmantot arī dēļus. Šogad jau visiem lauksaimniekiem ir jācīnās ar ekstrēmiem laikapstākļiem, ar lietus radītajām sekām, kad raža ir izaugusi (sākumā šķita, ka būs 5-6 t/ha), bet netiek līdz kulšanai. Beigās novākt izdevās labi ja 3 t/ha. Saimniecībai nav iespēju arī labību kaltēt, kaltēšanas pakalpojums ir dārgs. Otrs, par ko sāp sirds, – labības audzētājiem šoruden neizdevās iesēt ziemājus, jo zemi nevar apart. Mēs savā saimniecībā paspējām iesēt 80 ha ziemas kviešu. Sēkla ir nopirkta, bet uz lauka nevar tikt. Bija atbraukusi ciemos demonstrēšanas sējmašīna, gribēja demonstrēt, kā ar to strādāt, bet nevar tikt uz lauka. Tas nozīmē, ka nākamgad vairāk būs jāsēj un jāaudzē vasaras labība. Graudaudzētājiem nācās zaudēt graudu kvalitāti, iespējams, ka nākamgad būs dārga arī sēkla. Kompensācijas jau maksās tikai par to lauku, kas ir zem ūdens, kas vispār nav novācams. Taču zemnieki, kas cerēja, ka būs labas kvalitātes pārtikas graudi, pēc lietavām novāca tikai labākajā gadījumā lopbarību, – situāciju raksturoja Anita.
Saimniece piekrīt, ka šis lauku ļaudīm ir grūts gads, bet nāks jauns gads, atkal būs jaunas problēmas: – Mēs esam atkarīgi no dabas pavēlnieka, nevaram laikapstākļus ietekmēt.
Veikšānu ģimene iecienījusi izrauties no darbiem un apmeklēt arī lauksaimniecības izstādes "Rāmavā". Arī 5. oktobrī jau pabija Rīgā. Paredzēts apmeklēt arī tirdziņus Latgales pusē, jo kartupeļu izaudzis daudz, bet citviet sūdzas, ka visa raža ir noslīkusi, cilvēki palikuši bez vietējiem kartupeļiem un dārzeņiem.

10.10.2017.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px