Pagājušajā nedēļā, naktī uz piektdienu, Lubānas Mednieku Kolektīva (MK) „Aiviekste" medību platībā manīts lācis. Dzīvnieks piefiksēts ar medību kameru pie meža barotavas, kas atrodas Lielpurvos, aptuveni 5-6 kilometru attālumā no Lubānas.
Kā laikraksts „Stars" noskaidroja MK „Aiviekste", kamera reaģē uz kustību, tā arī izdevies piefiksēt naksnīgo viesi. Ikdienā šai vietā barojas stirnas, mežacūkas. Lācis pie mucas nodzīvojies aptuveni divas stundas, našķojoties ar graudiem.
Jau aptuveni divas nedēļas iepriekš vietējie konstatējuši, ka lācis ieklīdis šai apkaimē – 20. septembra rītā netālu no Lubāna ezera saimnieki atklājuši izpostītu bišu saimi. Tagad lācis devies tuvāk Lubānai.
MK „Aiviekste" mednieki savā starpā spriež, ka tik tuvu cilvēkiem dzīvnieks varētu būt atnācis sakarā ar applūdušajām teritorijām – arī lācis meklē, kur vieglāk tikt pie ēdiena, kur ir sausāks. Parasti lāči turas dziļāk meža biezoknī. Turklāt šis arī neesot nekāds lācēns, kāda izmēra dzīvniekus parasti cilvēkiem gadījies sastapt, bet gan iespaidīgs, aptuveni 1,5 metru augsts lācis.
Jautāts, vai Latvijā lāču nav kļuvis vairāk, jo šis nav pirmais gadījums šogad, kad ziņots par pamanītu lāci, MK „Aiviekste" pārstāvis šim novērojumam
piekrita – tā kā lāči Latvijā nav medījamo dzīvnieku vidū, viņiem šeit ir gana komfortabli apstākļi. – Īsti laimīgi par lāča viesošanos mūsu medību teritorijā neesam, jo visbiežāk lāči sastrādā kādas ziepes, kā arī šajā gadījumā, izpostot bišu saimi. Tāpat meža karalis aizbiedē citus meža dzīvniekus un tie cenšas no viņa apkārtnes pazust. Arī cilvēkiem ir jāvēro, jāuzmanās no sastapšanās ar lāci, – pauda medību kolektīvā.
Gadījumā, ja tomēr gadījies sastapties ar brūno pekaini, „Latvijas valsts mežu" speciālisti komentē, kā rīkoties: „Lielo dzīvnieku uzbrukumi cilvēkiem Latvijā notiek ļoti reti. Tāpēc no tiem nevajag baidīties, tikai piesargāties un atcerēties svarīgākos uzvedības noteikumus. Draudus var radīt ievainoti vai ar trakumsērgu slimi dzīvnieki. Tomēr arī šādi gadījumi nav bieži, jo ievainoti dzīvnieki biežāk savaino neuzmanīgus medniekus nekā parastus dabā gājējus. Slimus dzīvniekus parasti var pazīt pēc neparastas
uzvedības – tie nemūk no cilvēka. Galvenais ieteikums ir netuvoties un neaiztikt šādus dzīvniekus. Latvijā sastopamie lāči (arī mežacūkas un aļņi) cilvēkam mēdz uzbrukt arī neievainoti – aizstāvot savus mazuļus. Ja ieraugām šo dzīvnieku mazuļus, nekādā gadījumā tiem netuvojamies, bet bīstamo vietu ātri (tikai ne skriešus!) pametam. Jāuzmanās, lai nenonāktu starp māti un mazuli, jo šāda situācija var provocēt mātes uzbrukumu. Parasti tomēr dzīvnieki cenšas izvairīties no cilvēka, kas tiem arī veiksmīgi izdodas, jo lielāka daļa cilvēku pa mežu pārvietojas pietiekami skaļi, lai tiktu izdzirdēti."
* Izvairies no acu kontakta – neskaties acīs. Stāvi nekustīgi, esi kluss, un tad lēni jo lēni virzies atpakaļ. Visticamāk, ka lācis dosies prom;
* Nekad nekliedz un neskrien prom. Lāči skrien daudz ātrāk par cilvēku;
* Šādā brīdī necenties lāci nofotografēt;
* Ja atrodies automobilī, paliec, kur esi. Nekāp laukā un never vaļā arī logus;
* Nekad netuvojies lāča mazuļiem. Viņu māte noteikti ir atrodas turpat blakus un metīsies aizstāvēt savus mazuļus;
* Nerāpies kokā. Lāči ir ļoti prasmīgi kokos kāpēji un var doties tev pakaļ.
Foto no MK „Aiviekste" arhīva
10.10.2017.