Pagājušajā piektdienā, 29. septembrī, LPKS "Barkavas arodi" rīkoja zemnieku diskusiju par ārkārtas situāciju lauksaimniecības zemēs pēc lielajām lietavām, par noteikumiem, kas ļauj regulēt slūžas, par meliorācijas sistēmu stāvokli, kā arī sekām, par ko maksā lauksaimnieki – nenovāktu ražu un neiesētajiem ziemājiem, ko solītās kompensācijas nespēs segt.
Pēc LPKS "Barkavas arodi" sniegtajām ziņām, kooperatīvās sabiedrības 14 zemniekiem provizoriski paliks nenovākti 1376 ha, kas atrodas zem ūdens, zaudējumu apmērs – ap 738 204 eiro. Zem ūdens palika ap 937 ha kviešu, 176 ha rapša, 111 ha miežu, 123 ha pupu, 4 ha auzu u. c. kultūru. Slapjie un pārmirkušie tīrumi vispār neļāva ne tikai novākt ražu, bet arī apstrādāt lauksaimniecības zemi. Nākamā gada ražai nav iesēts tikpat kā nekas – vien tikai 16 ha ziemas rapša un 7 ha miežu.
Par ieinteresētību un diskusijas svarīgumu pēc Latvijai neraksturīgās lietavu stihijas ietekmi uz vidi, uz lauksaimnieku zemēm liecināja fakts, ka pēc LPKS "Barkavas arodi" aicinājuma uz sarunu ar lauku saimniekiem bija ieradies kupls personu loks. Sanāksmē piedalījās SIA "Zemkopības ministrijas nekutamie īpašumi" Latgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Sutins, Madonas sektora vadītājs Aldis Spriņģis, neatkarīgais eksperts, Latvijas Melioratoru biedrības pārstāvis, meliorācijas sistēmu un hidrobūvju projektētājs Haralds Gailums, Madonas RVP direktora vietnieks Jānis Lūkins, Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs un deputāti Andris Dombrovskis, Aleksandrs Šrubs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs, SIA "LLKC" Madonas biroja vadītāja Aija Vīgnere, Lubānas novada domes lauku attīstības konsultante Astrīda Ikauniece u. c.
– Uzskatām, ka pēc lietavām Aiviekstes un Kalnagala slūžas atvēra, nepabrīdinot lauksaimniekus, kādi draudi varētu rasties viņu lauksaimniecības zemēm, jo domāts bija tikai par to, kā noturēt dambi. Man visu laiku nākas uzklausīt zemnieku pārmetumus, ka pie visa vainīga ir Aiviekstes HES, tāpēc uzaicināju uz diskusiju kungus, lai paskaidro, kas ir vai nav vainīgs, – sanāksmes sasaukšanu pamatoja LPKS "Barkavas arodi" izpilddirektors Alberts Gailums.
A. Gailums piebilda: – Lai arī mums sacīja, ka viss ir kārtībā, tomēr 20. septembrī ar Zemnieku saeimas palīdzību tika pieņemts lēmums Kalnagala slūžas aizvērt. Protams, notiek arī telefonsarunas ar "Latvenergo" tehnisko direktoru Andri Zēģeli arī par Aiviekstes HES aizvaru regulēšanu, jo zemnieki domā, ka ar aizvērtiem aizvariem notiek ūdens uzkrāšana Aiviekstē un ezerā, un tāpēc applūst lauki. Ir ierosinājums HES aizvarus vērt vaļā. Telefonsarunā tiek uzsvērts, ka AS "Latvenergo" ir gatavi līmeni pazemināt Aiviekstes HES dambī par 90 cm, vien nepieciešams Madonas reģionālās vides pārvaldes rakstisks rīkojums. Par Aiviekstes HES aizvara atvēršanu Madonas RVP skaidro, ka tas lietas būtību nemainītu un ūdens no nopludinātiem laukiem netiktu novadīts Aiviekstē ievērojami zemā Aiviekstes krituma dēļ. Esam aicinājuši SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" speciālistus, lai paskaidrotu, vai problēma rodas HES iedarbībā. Aiviekstes HES 22. septembrī notika sanāksme par šābrīža situāciju, tālāko risinājumu, un, ja par to būtu zinājuši, Barkavas puses lauksaimnieki noteikti būtu tur ieradušies. Tikai nezinu, vai tas būtu ko palīdzējis. Droši vien, ka speciālisti mums atgādinās arī fiziku, ar ko ūdeņiem ir saistība. Taču saimnieki saka, ka šobrīd ir pavisam bēdīgi – lietus piemirkuši lauki, bojāta raža un neiesēti ziemāju sējumi. Te nav runa par to, ka pagaidīsim, līdz ūdens noies vai uznāks sals.
– Sausais laiks septembra beigās vismaz Barkavas pusē tomēr ļāva novākt lielu daļu ražas. Sākumā ražu prognozēja 4-5 t/ha, tagad jau 2-2,5 t/ha, un ļoti daudz graudu palika uz lauka, – zemnieku situāciju izprata Aleksandrs Šrubs, kas norādīja, ka sanāksmē Aiviekstes HES slūžām nemaz tā īsti nepieskārās, lai gan sanāksmes mērķis bija par to diskutēt.
Barkavas pagasta saimnieks Pēteris Zeps atzina: – Es savos gados esmu redzējis, kā applūst Lubāna ezers vēl pirms kanāla izrakšanas. Kad radās Meirānu kanāls, prioritāte bija piegulošo lauksaimniecības zemju droša izmantošana. Nākamais projekts bija, lai atgrieztu Lubāna ezeru vecajā līmenī. Uzskatu, ka te ir runa par prioritātēm, tikai – kura ir pirmā, kura – beidzamā: vai zivsaimniecība, vai lauksaimniecība, vai tūrisms. Manuprāt, ūdens līmeni Lubāna ezerā vajadzēja samazināt vismaz 1. augustā. Kas par to atbild? Droši vien tas atrodas noteiktās rokās. Tagad neprasmīgas saimniekošanas dēļ notika ūdens avārija.
LPKS "Barkavas arodi" valdes priekšsēdētājs, ZS "Ceļmalas" saimnieks Andris Ģērmans arī atcerējās laikus, kad Lubāna ezers atnāca klāt, vajadzēja pa pļavām braukt ar laivām: – Komunisti uzcēla, bet vai kapitālisti spēs uzturēt Lubāna ezeru – ezers ir stiprāks. Ja runā par drenām – mums ir problēmas un neizdarības, jo nevar visu vienā dienā iztīrīt. Taču ir tā, ka ūdens tek pretējā virzienā, un te vairs nav drenu jautājums, notiek apūdeņošana. Vai kāds prasīja manu viedokli, kad slūžas atvēra?
Haralds Gailums skaidroja: – Lubāna ezers ir domāts, lai savāktu Rēzeknes, Maltas sateces baseinu. Tieši tāpēc tika veidots Meirānu kanāls, lai lauksaimniecības zemes sateces baseins no Malmutas, Ičas, Kaževas, Teicijas strādātu caur šo kanālu uz Aivieksti, lai Lubāna ezers neietekmētu sateces baseinu. Mēs pēc vides draugu prasībām uzturam ezerā līmeni, bet ezers nespēj kompensēt palu rezultātā uzņemto līmeni. Pavasara palu laikā novērots 8-10 reižu lielāks ūdens baseins, bet šogad lietavu laikā nogāzās lielāks ūdens daudzums nekā pavasara palos. Nevar runāt par to, ka HES ietekmē sateces baseinu. Bija problēmas ar caurplūdi, ar elementāro hidroloģijas pamatu – nevar novadīt vairāk ūdens kā pavasara palos. Manuprāt, mūsu pamatproblēma ir arī netīrītos, aizaugušajos grāvjos. 30 gadu neesam ieguldījuši naudu sistēmās, lai novadītu lieko ūdens daudzumu, un, ja kardināli netiks nekas uzlabots, nekas nemainīsies. Mums kopā jānodrošina rezultāts, nevaram uzstādīt vides prasības augstāk par visu. Ir Lubāna ezera apsaimniekošanas noteikumi, kur ir tik daudz atsauču uz visu.
Par Lubāna ezera ekspluatācijas noteikumiem un apsaimniekošanu plašāk runāja Aldis Spriņģis, uzsverot, ka visu nosaka noteikumi, un te neder pašdarbība. Tika salīdzināti vecie un jaunie noteikumi. Diskusijā iesaistījās arī deputāts Andris Dombrovskis: – Manuprāt, vislielākā kļūda bija, ka jūs nobijāties no tā, ka pārraus dambi. Mans jautājums: "Ja tiktu normāli atjaunots dambis, vai varētu noturēt līmeni un nevērt vaļā nevienas slūžas?" Ezeru jāspēj iegrožot, lai varētu izglābt visus zemniekus. Man ir skaidrs, ka HES nespēj ietekmēt situāciju, nezin kāpēc daži domā, ka ir kāda ietekme.
– Visu nosaka vides noteikumi. Varam turēt dambjus, cik augstu vien var, bet ezers nevar noturēt visus ūdeņus. Ezeru nevar uztaisīt kā jūru, kur sakrāj ūdeni un nelaiž ārā, – piebilda eksperts, minot, ka lielajās upēs satek maksimālais ūdens līmenis kādu laiku pēc lietavām.
Sanāksmē tika diskutēts arī par meliorācijas sistēmu stāvokli, kāpēc valstij pietrūkst līdzekļu, lai sakārtotu šīs sistēmas, kāpēc vairs nav nekādas uzraudzības. – Mums tādu finansējumu valsts nepiešķir, lai varētu apsekot un izsekot katru objektu, – konstatēja Jānis Sutins. – Latgales reģionā ir vairāk nekā 4000 km valsts nozīmes ūdensnoteču. Varbūt agrāk bija brigādes, kas brauca, apsekoja, sataisīja, šobrīd nav. Pozitīvi, ka vismaz ir projekti ar ES naudas atbalstu.
Ošupes pagasta ZS "Dārznieki" saimnieks Imants Koks jautāja par Zvidzienas grāvja stāvokli: – Viena caurteka uz ceļa, grāvis pieder "ZM nekustamajiem īpašumiem", bet to nevar sakārtot. Kādreiz bija meliorācijas brigāde. Pagastā viens varētu būt, kas skatītos kopainu.
Zemnieku ierosinājumos cita starpā bija – patīrīt ne tikai kanālus, bet arī Aivieksti. Aculiecinieki dalījās arī novērojumos, ka "mēs te applūstam, bet Daugavā pie Ogres ir novērots zems ūdens līmenis".
Eksperts Haralds Gailums dažas dienas pēc sanāksmes cita starpā uzsvēra: – Emocijas ir emocijas, un nevienam neoponēju. Te nav runa par Aiviekstes HES, bet par fizikas likumu zināšanu vai nezināšanu. Ja šo lietu neizprot, tad viss var traucēt. Piekrītu tiem lauksaimniekiem, kas zaudē naudu, un tas ir sāpīgi. Visi zemnieki, kas piedalījās sapulcē, ir pietiekami lieli biznesā, kas saprot, ka, pelnot naudu lauksaimniecībā, ar kaut ko riskē. Protams, ir ārkārtēji apstākļi, un nevaram pieļaut, ka zemnieki, kas arī ir uzņēmēji, iznīkst. Par to, ka vāc parakstus, lai palielina kompensācijas, ir OK, naudas lietās nejaucos, un ir tāda situācija notikusi, kad veidojas ārkārtas stāvoklis. Būsim godīgi – mums nav samērotas arī vides prasības ar to, kas ir intensīvā lauksaimniecība. Vietām laukos cilvēkiem reāli neļauj ražot, jo putniņš ir augstāks nekā cilvēks.
Varakļānu novada ZS "Laduži" saimnieks Aldis Strods pēc diskusijām sacīja, ka paliek pie sava viedokļa, ka katram ir savas intereses: – Ja man ir applūduši 240 ha lauksaimniecības zemes, meklēju vainu. Viss saistīts ar atzīmēm, kādā līmeni ūdens jānotur, un tas, manuprāt, ir noteikts kļūdaini, jo upē nav vietas, kur lieko ūdeni paņemt. Lubāna ezerā līmenis ir paaugstināts par 0,5 m, tāpēc to laiž nost. Kas attiecas uz Aiviekstes HES darbu – lai turbīnas grieztos, ražotu elektrību, vajag ūdens kritumu. Ja abās pusēs būs vienādi, tad turbīnas negriezīsies. Runā jau skaisti, ka Aiviekstes HES neko neietekmē. Upei lejasgalā līmenis ir ātrāk nokrities nekā augšgalā. Lai jau HES eksistē, viņiem ir jāpelna!
04.10.2017.