Pagājušajā piektdienā Madonas novada bibliotēkā ar lekciju – sarunu „Mēs esam tas, ko mēs ēdam" viesojās ārsts gastroenterologs Hosams Abu Meri. Pārpildītā zāle bija apliecinājums tam, ka šāda saruna Madonā bija gaidīta, turklāt rūpes par savu veselību ir aktuālas visos vecumos.
Hosams Abu Meri klātesošajiem pastāstīja, ka iepriekš Madonā sanācis būt vien caurbraucot. Tā kā nu jau vairākas vasaras viņš aizvada savā īpašumā Vecpiebalgas pusē, ārsts jūtoties piederīgs Vidzemei. Tādēļ izlēmis novadīt publisko lekciju madoniešiem. Kā sertificēts gastroenterologs, endoskopists, protams, galveno uzmanību viņš vērsa uz dažādām vēdera problēmām.
Bieži pamatā stress
Kā secināja Hosams Abu Meri lekcijas iesākumā, 50-60% slimību vai sindromu, par ko tālāk tika runāts, izraisīšanas pamatā ir stress. „Distress ietekmē visu mūsu organismā, sākot ar sirdi – sākas aritmija, sirdsklauves, paaugstināts asinsspiediens, kam ir risks uz cukura diabētu, palielinās cukura līmenis asinīs, kam jutīgs kuņģis, ir kairināts zarnu trakts, parādās gastrīts vai tā saasinājums, slikta dūša, caureja un tamlīdzīgi. Stress iedarbojas arī uz imunitāti, un cilvēks tā ietekmē var slimot biežāk. Līdz ar to ar zālēm nereti varam ārstēt tikai simptomus, bet ne iemeslu. Ja ir kādas ieilgušas problēmas, to izraisītā stresa dēļ beigās dabūsit iet pie ārsta. Tādēļ pie tā ir jāpiedomā, jācenšas šīs problēmas risināt, lai tās neatsauktos uz veselību. Protams, ir lietas, ko nevaram mainīt, piemēram, ja ģimenē kāds ir ar invaliditāti, par viņu jārūpējas, un cilvēks netiek ārā no mājas. Tad ir jācenšas mainīt domāšanu," pauda Hosams Abu Meri.
Vainīgs rudens
Arī laikapstākļu maiņas var ietekmēt to, ka ne tikai pazeminās cilvēka vispārējā imunitāte un viņš kļūst uzņēmīgāks pret vīrusu infekcijām, bet arī var saasināties gastrīts, kuņģa čūla, tā saucamais atvilnis. Speciālists skaidroja: „Tas tādēļ, ka ļoti strauji mainās laikapstākļi un organismam tam nemitīgi ir jāpielāgojas. Vienu dienu ir auksts un līst lietus, otru – jau spīd saule. Dienas kļūst īsākas, tumšākas, tas viss ietekmē mūsu kuņģa-zarnu trakta veselību. Tāpat arī rudenī parādās āboli. Labs produkts, bet, ja cilvēkam ir nosliece uz vēdera problēmām, tos nevajadzētu ēst kilogramiem vai dzert litriem ābolu sulas, jo tie palielina skābes līmeni."
Latvijā ir izplatīta helikobaktērija
Kā stāstīja Hosams Abu Meri, helikobaktērija dzīvo kuņģa gļotādā, un apmēram 70% Latvijas iedzīvotāju ir šī infekcija. „Jo vecāki esam, jo izplatītāka šī infekcija kļūst. Diemžēl cilvēki, kas piedzima Padomju Savienības laikā, gandrīz visi tai bija pakļauti. Domāju, visi atceras, kā tika mazgāti, piemēram, trauki ēdnīcā. Higiēnas prasības gluži neatbilda tām, kas ir mūsdienās. Tāpēc bērni jau no bērnudārza laikiem varēja dabūt helikobaktēriju, jo ēda no tiem pašiem šķīvjiem, ar tām pašām dakšiņām. Bijušajās Padomju Savienības valstīs helikobaktērija ir krietni izplatītāka, nekā, piemēram, Lielbritānijā vai Francijā," atzina gastroenterologs. Lai gan viedokļi atšķiras, vai to nepieciešams ārstēt vai ne, Hosams Abu Meri uzskata – drošāk esot izārstēt, jo neārstēta helikobaktērija ar laiku var izraisīt čūlas, hronisko gastrītu vai palielināt risku saslimt ar vēzi tiem, kam kādam no ģimenes locekļiem ir vēzis I vai II pakāpē.
Trauksmes signāli
Saprotams, ka dažādas sūdzības var liecināt par kādu saslimšanu vai sindromu. Tos noskaidrot un ārstēt var tikai pie speciālista. Hosams Abu Meri izcēla dažus no signāliem, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība un ko nevajadzētu ignorēt.
* Ja ir bieža dedzināšana – tās ir 2-3 reizes nedēļā. Iesākumā jāpārlūko tas, ko ēdam, – dedzināšana var parādīties, ja tiek ēsti skābi produkti. Bet dedzināšana var būt arī tad, ja ir gastrīts, atviļņa slimības vai čūlas. Tad jādodas pie ģimenes ārsta.
* Ja ir rīšanas traucējumi, kas jūtami barības vadā.
* Klepus vai vemšanas laikā parādījušās asinis.
* Ja vēdera izeja ir tumšā vai melnā krāsā (izņēmums, ja iepriekšējā dienā ēsts daudz melleņu, spinātu vai biešu). Nevajag kautrēties, bet pēc vēdera izejas tā ir jāpārbauda, jo var liecināt par kādām veselības problēmām. Par problēmām ar aizkuņģa dziedzeri var liecināt nesagremots ēdiens; par zarnu iekaisumu – parādījušās gļotas; zarnu čūlām – svaigas asinis vai fēces tumšā krāsā; vēdera parazīti fēcēs – tā būs atbilde uz to, kāpēc vēders pūšas un ir mīksta vēdera izeja.
* Ja ir caureja ar temperatūru, 1-2 dienas jānogaida. Ja nav vemšanas, jādzer daudz šķidruma, var lietot bezrecepšu medikamentus. Ja caurejā redzat asinis un ir temperatūra, jāsteidzas pie ģimenes ārsta.
* Cik bieži ir normāli nokārtoties? Katram cilvēkam šis biežums atšķiras. Ja cilvēks daudz kustas, dzer daudz ūdens, uzturā lieto daudz sakņu, ir laba vielmaiņa, viņam vēdera izeja būs 2-3 reizes dienā. Citiem cilvēkiem vēdera izeja var būt tikai 3 reizes nedēļā. Tas ir individuāli. Jāuztraucas tad, ja visu mūžu ir bijis tā, bet pēkšņi ir citādāk. Ja nekas nav mainījies ikdienas paradumos, ar ko to varētu izskaidrot, jāgriežas pie daktera.
Mūžīgais diētu jautājums
Hosams Abu Meri rosināja ēst mazākām porcijām, bet biežāk – ik pa kādām 3 stundām. Ārsts piebilda: „Ja organisms saprot, ka tiek pie ēdiena regulāros laikos, tas arī strādā regulāri, uzņem visu nepieciešamo, neuzkrāj liekas rezerves, kā var notikt tad, ja organisms tiek badināts. Tad iestājas trauksmes sajūta, tāpēc tiek uzkrāti tauki nebaltai dienai. Labāk ēst regulāri, mazākām porcijām, un, protams, svarīgas ir kustības. Ja negribas iet uz sporta zāli, kāpelējiet kaut vai pa 10 reizēm augšā lejā pa kāpnēm."
Viņš arī atzina – gribam to vai ne, bet, jo vecāki kļūstam, jo biežāk ķermeņa aprisēs parādās šis tas lieks. „Izņemot labu ģenētiku radurakstos, pārsvarā cilvēkiem ir jāpiedomā pie tā, ko viņi ēd, jo sevišķi, kļūstot vecākiem. Mums Latvijā ir mīnuss, ka ziemā diemžēl netiekam pie pašu izaudzētiem svaigiem dārzeņiem. Ja ir pagrabs, lieliski, ja tur ir kartupeļi, bietes, burkāni, kāposti. Katru dienu viena porcija sakņu noteikti būtu jāiekļauj uzturā. Protams, jāvadās pēc uztura piramīdas – pamatā ir dārzeņi, tad ir graudaugi, augļi, zivis, gaļa, piena produkti un tikai tad – tauki."
Jautāts par izslavēto Stokholmas diētu, Hosams Abu Meri atbildēja, ka tā noteikti nebūs piemērota visiem. Turklāt, ievērojot jebkādu diētu, pirmajā mēnesī itin vienkārši var zaudēt aptuveni 5 kilogramus, jo, mazāk ēdot, mazāk tiek aizturēts šķidrums. „Lielāka nozīme ir tam, cik daudz cilvēks ēd, cik daudz kustas. Pēc iespējas nepieciešams samazināt cukuru un uzņemtos ogļhidrātus," viņš uzsvēra.
Kafija, ūdens un alkohols
Gluži tāpat kā alkoholu, arī kafiju aizliegt pavisam nevajadzētu, jo minimālos daudzumos abiem šiem dzērieniem ir arī pozitīvās īpašības. Kafija uzmundrina, tikmēr viena glāze alkohola uzlabo asinsriti. Tomēr cilvēka lielākā problēma ir tā, ka mēdz aiziet jau galējībās. Jo sevišķi bīstami tas ir tad, ja ir problēmas ar kuņģi, jo abi šie dzērieni satur daudz skābes.
Par speciālajiem minerālūdeņiem, ūdeņiem ar īpašu pH līmeni Hosams Abu Meri dalījās viedoklī: „Pasaulē ir milzīgs farmācijas un produktu bizness. Tas attiecas arī uz probiotiķiem, uztura bagātinātājiem, sāļajiem vai īpaši sārmainajiem ūdeņiem. Ne visiem tas ir nepieciešams ikdienā. Manuprāt, normāls, tīrs ūdens no krāna, normāls, sabalansēts uzturs ir pietiekams, lai dzīvotu veselīgi. Ja paskatāmies uz mūsu vecmāmiņām, ne viņas dzer Boržomi, ne lieto Actimel, bet dzīvo daudzus gadus, nesūdzēdamās par veselības problēmām. Bet senioriem arī jāatceras – lai, aizejot pensijā, nesāktu vairāk slimot, jo ir vairāk laika domāt par katru sāpīti vai problēmu, ir jākustas, jādarbojas un jāturpina sabalansēti ēst.
29.09.2017.