SIA "LLKC" Madonas nodaļas rīkoto izglītojošo semināru 21. septembrī, dodoties pieredzes apmaiņā uz putnkopības saimniecībām ZS "Gribēni" Kalsnavas pagastā un SIA "TD Sveķi" Bērzaunes pagastā, apmeklēja mājputnu, galvenokārt vistu, turēšanas interesenti no Madonas, Valkas, Tirzas, Gulbenes, Varakļānu un Lubānas novada.
Kalsnavas pagastā ZS "Gribēni" saimniece Līga Roga interesentus sagaidīja ar stāstījumu par putnkopības nozares attīstību. Saimniecība ar putnkopību nodarbojas jau septiņus gadus. Tagad "Gribēnos" var gan apskatīt dekoratīvos putnus, gan uzzināt par vistu šķirnēm, kuru saimniecībā ir vairāk nekā 20.
– Paskatījos apmeklējumu grāmatā un atcerējos, ka pirmo semināru, kas bija pie mums 2012. gadā, noorganizēja Madonas konsultāciju biroja darbinieki. Liels prieks, ka cilvēki laukos grib ko darīt, un putnkopības nozare ir tā, kas ir pa spēkam 80% Latvijas iedzīvotāju. Neteiktu, ka ir vajadzīgs ļoti liels ieguldījums. Vistas nav slaucamās govis, kas trīsreiz dienā jāslauc, var aiziet pie mājputniem stundu ātrāk vai vēlāk – nekas ar tām nenotiks, – sarunu ievadīja Līga Roga.
Viņa atcerējās saimniecības "Gribēni" dibināšanu 2009. gadā un arī pieļautās kļūdas: – Sākām ar tādu domu, ka vajadzētu turēt vistas, lai varētu ražot olas un gaļu. Ātri nopirkām jaunputnus, kas tiek apkārt vadāti, lielā daudzumā putnu fabrikas vistas, kuras jau bija gana plikas, jo mērķis bija liels – tūlīt mums būs daudzās olas. Likās, ka vistas barojam ļoti labi, putni šķita priecīgi, bet pagāja 3-4 mēneši, olu kā nav, tā nav. Zinājām, ka ir kāds periods, kad "nodētās" vistas nedēj, bet mērķis, ko vēlējāmies sasniegt – ātrās olas -, kaut kā nepiepildījās. Taču lielākais bubulis un nepatikšanas sākās, kad putni sāka slimot. Pirmais, kas mūs pārsteidza nesagatavotus – vistas sāka šķaudīt, dažas beidzās nost. Nebija zināšanu, kas tas ir un no kurienes veidojas. Sapratām, ka jaunputni, kas tiek tirgoti, nāk no lielajām fermām, kur ir siltumnīcas apstākļi. Atvedot mājās un izvietojot vēsajās akmens kūtīs, vistiņas apsaldējas. Lielfermas vistas būtībā savu jau bija atstrādājušas, un tām visu laiku bija jādod kombinētā lopbarība. Beigās visu vistu baru nokāvām, kūti izdezinficējām un sākām domāt, ka tagad vairs nav tā, kā kādreiz, kad vecāsmammas turēja mājputnus un bija gan olas, gan gaļa, vistas izperēja cāļus. Šķirņu ‘Dominant', ‘Lohman Brown' jaunputni, kas visapkārt vairāk turēti intensīvai olu ražošanai, 90% neperē. Protams, tas ir labi, ja olas ražo rūpnieciski, bet, ja vēlamies dzīvot kopā ar dabu, laukos, gribas, lai vista pati izperē cāļus. Ne jau katrs pirks inkubatoru, varbūt pietiks ar 10 vistām, kas izperē cāļus, un sezonā viņam pietiek. Tad sākām ar ‘Australorpu' šķirni un sapratām, ka tas prieks lēts nebūs, jo tolaik viena šķirnes vista maksāja 50 latu. Taču, ja gribi labu mantu, ir jāpērk šķirnes vistas. Tāda ir mana pārliecība – ja grib turēt vistas, labāk izvēlēties šķirnes putnus, kam ir stiprāka imunitāte, kuru darbības laiks ir 5-6 gadi, kas pašas izperē, jo nokaujot iegūst kvalitatīvu gaļu. Pamazām esam sagādājuši Eiropas šķirnes, Krievijas šķirnes, kas ir izturīgas, jo apstākļi Krievijā ir līdzīgi mūsējiem gan materiālajā, gan dabas apstākļu ziņā. Šķirņu mums ir vairāki desmiti, tādas, kas labi piemērojas, uzņem lauku barību un, galvenais, dod olas un kvalitatīvu gaļu, kas arī nav mazsvarīgi. Iesaku jaunputnus nelikt kopā ar vecajām vistām, jo jaunputniem ir jābūt sausai, siltai telpai un labai barībai, tikai pakāpeniski ir jāpieradina pie tā, ka laukā ir zaļa zāle un svaigs gaiss. Putni ārā salasa zāli, sameklē sliekas un citu, kas tām ir vajadzīgs. To sauc par "laimīgo vistu" labturību.
Saruna par nozares perspektīvām, mājputnu pavairošanu un putnu veselības uzturēšanas pasākumiem, barošanu, olu tirdzniecību raisījās diskusijas formā, kad saimnieki uzdeva jautājumus, saņemot atbildes. Vaicāta par vistu barošanu, "Gribēnu" saimniece stāstīja, ka putnus baro divreiz dienā, katrai vistai dienā paredzēts apēst 120 g barības. Pārsvarā – kvieši, mieži, auzas, dažreiz – malta kukurūza, linu spraukumi, kā arī zaļbarība, kas vasarā ir zāle, bet ziemā – kabači, ķirbji, burkāni, kāposti, bietes u. c. Labi noder arī sakaltētas nātres, kas ir dzelzs un karotīna avots. Barību vistām paši neaudzē, bet pērk no apkārtnes zemnieku saimniecībām. Reizi nedēļā vistām tiek dotas arī vārītas plaušas vai ādas, jo ne vienmēr pietiek slieku.
To, kādu šķirni izvēlēties, katrs saimnieks izlemj pats. Bioloģiskajai saimniecībai var ieteikt to šķirņu vistas, kas pašas labi meklē un uzlasa barību laukā un ir izturīgas sliktos laikapstākļos. No piedāvātajām šķirnēm tās varētu būt: ‘Australorps', Russkaja hohlataja', ‘Cream legbar', ‘Rodailend', ‘Pavlovas', ‘Jersey Giant' u. c.
Ar šķirnēm "Gribēnos" var iepazīties vietnē www.gribeni.lv.
Lauku saimnieki iepazina arī SIA "TD Sveķi" mājputnu dažādību, uzklausīja saimnieces Dzintras Karavaičukas pieredzi Bērzaunes pagastā.
26.09.2017.