Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji Madonas pilsētā jau daudzus gadus, zobus sakozdami, maksā ūdens starpību starp kopējo patēriņu pēc mājas ievada mērītāja un summāro ūdens patēriņu pēc dzīvokļu mērītāju rādījumiem.
Pauž neapmierinātību
Neapmierinātību ar noteikto kārtību – kāpēc jāmaksā citu vietā – pauž gan tie, kam sakarā ar nelielo ūdens patēriņu papildu maksājums nav tik būtisks, gan tie, kuri no tā cieš visvairāk. Tiek uzskatīts, ka viens no iemesliem, kāpēc rodas ūdens starpība, ir tas, ka individuālie skaitītāji ūdens patēriņu uzskaita neprecīzi, bet uzstādītais kopīgais skaitītājs ir ļoti precīzs, līdz ar to starpība tiek procentuāli izdalīta uz patērētajiem kubikmetriem. Ja ģimenei ir liels patēriņš, pa virsu sanāk maksāt pat par diviem un vēl vairāk kubikmetru. Jāņem vērā, ka kopējais skaitītājs tiek pārbaudīts (verificēts) un mainīts ik pēc četriem gadiem, bet lielā daļā dzīvokļu Madonā izmanto vecus skaitītājus. Mainīt tos vai ne, izlemj paši mājas iedzīvotāji.
Bet tas nav vienīgais skaidrojums ūdens patēriņa lielajai starpībai. Ir svarīgi pārliecināties, vai pagrabtelpā nav ūdens noplūdes, tāpat no svara ir savest kārtībā krānus dzīvokļos, lai tie nepilētu, un lai minimālas ūdens noplūdes nebūtu arī tualetes podos, kuru individuālais skaitītājs var nefiksēt, toties mājas kopējais skaitītājs uzskaita, it īpaši, ja tādas minimālas ūdens noplūdes ir vairākos dzīvokļos.
Liela nozīme ir arī tam, cik precīzi ūdens patēriņu deklarē iedzīvotāji. Gadījumos, kad to nedara, tiek piemērots vidējais patēriņš iepriekšējos mēnešos, bet, ja tas izrādās lielāks nekā reālais patēriņš konkrētajā mēnesī, rodas nesakritība – vienā mēnesī starpība samazinās, bet pēc tam attiecīgi palielinās. Tā kā starpība tiek sadalīta uz patērētajiem kubikmetriem, ieguvēji neapšaubāmi ir nevis apzinīgie ūdensapgādes pakalpojuma izmantotāji, bet tie, kuri ūdens patēriņu deklarē neregulāri. Prakse parāda, ka viņiem ūdens starpības slogs ir daudz mazāks nekā pārējiem mājas iedzīvotājiem.
Un, protams, ir arī nelegālie pieslēgumi dzīvokļos, apsildot grīdas, kas ietekmē arī siltumpatēriņu mājā – tātad vairāk vasarā ir jāmaksā par tā saucamo čūsku, bet
ziemā – par apkuri. Un tas vēl nav viss. Daži iemanās, kā, piemēram, mājā Madonā, Saules ielā 55, ierīkot ne tikai nelegālu pieslēgumu iekšējiem tīkliem, apsildot grīdu, bet pirms individuālā skaitītāja – arī krānu, lai uz citu rēķina ūdeni varētu lietot dažādām vajadzībām, kā, piemēram, dārzeņu, grīdu utt. mazgāšanai.
Šajā mājā (Saules ielā 55) vecākā pienākumus jau piecus gadus pilda Augusts Tārauds. Tiekoties „Stara" redakcijā, viņš atzina, ka šis amats nekāda medusmaize neesot. Mājā ir 55 dzīvokļi, liela daļa no tiem tiek izīrēti, bet šo dzīvokļu īpašnieki neizrādot interesi par to, kas notiek mājā un kā risināt sasāpējušās problēmas. Viņus arī neinteresē, cik liels ūdens patēriņa pārrēķina koeficients tiek piemērots, vai viņu dzīvokļu īrnieki uzkopj koplietošanas kāpņu telpas, šķiro atkritumus un mājai piesaistītajos konteineros izmet tikai dzīvoklī saražotos atkritumus, cik daudz jāmaksā par atkritumiem (dažkārt maksa vienam cilvēkam sasniedzot pat 4 eiro mēnesī) utt.
Kad sāka tecēt ūdens
Vaicāts, kā izdevās atklāt apsildāmo grīdu dzīvoklī, Augusts Tārauds pastāstīja, ka tas noticis pēc tam, kad sāka tecēt ūdens. Tika izsaukti SIA „Madonas namsaimnieks" un SIA „Madonas siltums" speciālisti. Atsedzot iekšējos tīklus, kļuva skaidrs, ka vannasistabā tiek apsildīta grīda un ierīkots arī krāns ūdens ņemšanai.
– Kas to tagad pateiks, cik gadu šāda sistēma ir darbojusies un cik vēl darbotos, ja nebūtu sākušies ūdens plūdi. Mūsu mājā ir ļoti liela ūdens patēriņa starpība – trīsdesmit līdz četrdesmit kubikmetru mēnesī, un ir bijis pat piecdesmit kubikmetru. Vasarā daudz maksājam arī par tā saucamo čūsku vannasistabā – ap 11 eiro mēnesī, bet pēc tam, kad atklājām, ka visu šo laiku tika apsildīta grīda, maksa uzreiz samazinājās par trim eiro, – uzsvēra Augusts Tārauds.
Viņš atzina, ka ir neiespējami izsekot, cik precīzi iedzīvotāji deklarē ūdens patēriņu un vai to dara visi. Dati no „Madonas ūdens" tiek saņemti ap 7. datumu, kad no deklarēšanas brīža ir pagājušas gandrīz divas nedēļas. Viņš pastāstīja arī gadījumu, kad, izpētot saņemto atskaiti, devies pārbaudīt dzīvokļus, kur bija deklarēts aizdomīgi mazs ūdens patēriņš, un vienā dzīvoklī atklājis, ka nebija deklarēti 40 kubikmetru ūdens. Uz jautājumu, kāpēc tāda nesakritība, saņēmis atbildi, ka tāds ūdens daudzums iztērēts pēc 25. datuma.
– Manā skatījumā, ūdens patēriņš būtu jādeklarē, iemetot paziņojumus tam domātajā kastītē. Taču tagad to var darīt arī internetā, tāpat piezvanot pa telefonu. Turklāt vieni patēriņu deklarē „Madonas ūdenī", vēl citi – „Madonas siltumā", līdz ar to mājas vecākajam ir ļoti grūti izsekot šim procesam. Lai pieņemtu lēmumu, ka turpmāk ūdens patēriņu vismaz mūsu mājā varēs deklarēt, izmantojot tikai lapiņas, mēģināju sasaukt sapulci, bet uz to ieradās tikai deviņi iedzīvotāji, – uzsvēra Augusts Tārauds.
Viņš minēja arī citas dīvainības, piemēram, kādā dzīvoklī ūdens sildīšanai ir uzstādīts boilers, bet tai pašā laikā centralizētā karstā ūdens padeve nav atvienota, tātad to var lietot un nemaksāt. Nav skaidrības, kam tas ir jākontrolē un kā to vispār var izdarīt, jo ir dzīvokļi, kur vienkārši nelaiž iekšā.
Uz jautājumu, vai netiek apsvērta iespēja visos dzīvokļos nomainīt skaitītājus un uzstādīt raidītājus, lai vienlaicīgi varētu nolasīt ūdens patēriņa rādījumus visos dzīvokļos, tādējādi būtiski samazinot ūdens starpības koeficientu, mājas vecākais atzīmēja, ka iedzīvotājiem tādas naudas nav.
– Mājā ieviest kārtību ir ļoti grūti. Pat tagad, kad esam atklājuši nelegālu pieslēgšanos iekšējiem tīkliem, jūtamies visai bezspēcīgi, jo ir lielas šaubas, vai izdosies piedzīt zaudējumus, kas radīti pārējiem iedzīvotājiem. Kā mums skaidroja, šādos gadījumos vispirms esot jābrīdina, lai turpmāk vairs tā nedarītu, un tikai tad, ja šādā aicinājumā neieklausās, var rīkoties tālāk, – neizpratni pauda Augusts Tārauds.
Jāsniedz prasība tiesā
Komentēt, kā šajā situācijā rīkosies mājas apsaimniekotājs, lūdzu SIA „Madonas namsaimnieks" valdes locekli Osvaldu Lucānu.
– Tā gluži gan nevar teikt, ka neko šajā situācijā nevar darīt. Bet, protams, ir jābūt pareizi noformētiem dokumentiem, nofiksētam nelegālās pieslēgšanās gadījumam. Manā skatījumā, vienīgais ceļš, kas ir darāms, – iedzīvotājiem ir jāpilnvaro mūs kā mājas apsaimniekotāju sniegt prasību tiesā par kompensācijas vai morālā kaitējuma piedziņu, vai zaudējumu atlīdzināšanu pārējiem mājas līdzīpašniekiem. Tāda precedenta Latvijā vēl nav, bet mēs varētu būt pirmie. Vismaz es esmu nonācis pie secinājuma, ka tā ir vienīgā iespēja, kā cīnīties ar šādiem negodīgiem cilvēkiem. Patlaban mēs strādājam pie tā, lai varētu iesniegt prasību tiesā. Līdzīgi kā to darījām attiecībā uz vairākiem bezmantinieka dzīvokļiem, kad tie nepiederēja nevienam – ne valstij, ne pašvaldībai. Nebija izstrādāta mehānisma, kā šādos gadījumos atrisināt īpašumtiesību jautājumu un segt zaudējumus apsaimniekotājam un siltumapgādes uzņēmumam, jo šādi dzīvokļi, pat ja tajos neviens nedzīvo, tiek apsildīti. Mums izdevās rast pozitīvu risinājumu šai problēmai. Divi dzīvokļi ir jau pārdoti. Līdzīgi rīkosimies arī attiecībā uz negodprātīgajiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri nelikumīgi pieslēdzas mājas iekšējiem tīkliem. Tad jau redzēsim, kā tas beigsies, bet mēs katrā ziņā plinti krūmos mest netaisāmies, – akcentēja Osvalds Lucāns.
22.09.2017.