Aizvadītajās piecās dienās vairākās Latvijas pilsētās iedzīvotājiem bija iespēja klātienē apskatīt Nacionālo bruņoto spēku militārās tehnikas, ekipējuma un ieroču izstādi, kā arī tikties ar NATO karavīriem un zemessargiem. 15. septembrī to varēja izdarīt arī madonieši.
Spītējot lietum, šo iespēju izmantoja vairāki simti novada iedzīvotāju, lielākoties bērni, kuri kopā ar saviem vecākiem skatījās, kā NATO karavīri dažās minūtēs saskanīgi uzslien lielu armijas telti, iemēģināja NATO bruņoto spēku un zemessargu ieročus un ekipējumu, kā arī tika pie sejas krāsojuma, kas maskēties pilsētā diezin vai palīdzētu.
Zemessardzes 25. kājnieku bataljona kapteinis Edgars Līcītis „Staram" atzina, ka šī pasākuma mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par aizsardzības nozari, kā arī veidot un uzturēt karavīru saikni ar sabiedrību. Viņš norādīja, ka Madonu apmeklē NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, kuras sastāvā ir karavīri no Kanādas, Albānijas un Itālijas bruņotajiem spēkiem.
– Šis pasākums vērsts uz to, lai valsts iedzīvotājus iepazīstinātu ar bruņotajiem spēkiem, kaujas ieročiem, tehniku, ekipējumu, tādējādi raisot interesi gan par zemessardzi, gan Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un profesionālo dienestu, gan NATO kaujas grupu. Redzot iedzīvotāju plašo interesi un to, ka par spīti lietum apmeklētāju ir daudz, ir skaidrs, ka šāds pasākums cilvēkus ir uzrunājis, un tas redzams arī citās reizēs, kad notiek līdzīgas aktivitātes. Iespējams, plašo apmeklējumu var skaidrot arī ar to, ka šāda ekipējuma un tehnikas izstāde Madonā tiek rīkota pirmo reizi. Līdzīgs reids notika arī pērn, kad Latviju šķērsoja ASV 2. kavalērijas pulka mācību maršs „Dragoon Ride II", lai piedalītos starptautiskajās mācībās „Saber Strike 2016". Tolaik ASV militāristi apmeklēja Gulbeni un Varakļānus. Šogad militārā tehnika un ieroči apskatāmi Madonā, – pastāstīja Edgars Līcītis.
Zemessardzes kapteinis minēja, ka tradicionāli šādos pasākumos uguntiņa redzama bērnu un jauniešu acīs, kurus lielākoties interesē tieši ieroči.
Vaicāts, kā uz NATO spēku fona izskatās zemessargu nodrošinājums un bruņojums, Edgars Līcītis neslēpa, ka – aizvien labāk.
– Ir izstrādātas vienotas formas zemessargiem, iegādātas bruņuvestes un modernāks bruņojums. Jūtam, ka atbalsts no valsts puses zemessargiem noteikti ir uzlabojies, un tas attiecas ne tikai uz apgādi ar ekipējumu, bet arī iespējām mācīties un iegūt militāro izglītību tiem, kuri vēlas pāriet uz profesionālo dienestu, – pastāstīja Edgars Līcītis.
Arī līdzšinējo zemessardzes sadarbību ar NATO viņš vērtēja atzinīgi.
– Rīkojam kopīgas mācības, līdzīgi kā nesen Mārcienā notikušās, kurās bija iesaistīti NATO helikopteri. Alianses karavīri regulāri kopā ar mūsu karavīriem piedalās kopīgās mācībās. Piemēram, šodien grupa zemessargu devās uz mācībām Lietuvā, pagājušajā nedēļā notika trīs dienu mācības Igaunijā. Norisinās arī vadības štāba mācības, kurās piedalās komandējošais sastāvs. Tās nepieciešamas gan karavīru, gan vadības līmenī, lai gadījumā, ja tiešām notiek tas, kas, ļoti ceram, nekad nenotiks, mēs spētu darboties koordinēti, saskaņoti – lai gan mēs zinātu, ko gaidīt no NATO, gan viņi zinātu, ko –
no mums. Šīs sadarbības saites ir ikdienā jāveido un jāstiprina. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, tai skaitā Baltkrievijā notiekošās militārās mācības „Zapad", kopīga sadarbība ir būtiskāka nekā iepriekš, jo mums ir jābūt gataviem sevi aizsargāt, – uzsvēra Edgars Līcītis.
Jau pērn 18. jūlijā NATO samitā Varšavā tika paziņots par daudznacionālu bataljona lieluma kaujas grupu izveidi un izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā un ka šīs kaujas grupas vadību Latvijā uzņemsies Kanāda, kas vadīs daudznacionālo kaujas grupu, kuru veidos karavīri no Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas.
Kanādas bruņotie spēki NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros nosūtījuši uz Latviju 450 Sauszemes spēku karavīru no mehanizētā kājnieku bataljona un bruņumašīnas, izlūkvadu un atbalsta elementus. Albānija uz Latviju nosūtījusi 18 kaujas jeb nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas inženieru, savukārt Itālija uz Latviju nosūtījusi mehanizēto kājnieku rotu ar bruņumašīnām 160 karavīru sastāvā. Daļu no šīs kaujas grupas un tās aprīkojuma pagājušajā piektdienā klātienē varēja skatīt arī madonieši.
NATO kaujas grupas Kanādas bruņoto spēku komandieris Tomass Hume, vaicāts par apmeklējuma mērķi, norādīja, ka kaujas grupa Madonu un daudzas citas Latvijas pilsētas apmeklē, atsaucoties Zemessardzes aicinājumam.
– Vēlamies demonstrēt, ka mūs saista ciešas saites, un esam priecīgi, ka varam Latvijā pārstāvēt NATO bruņotos spēkus, – sacīja Tomass Hume.
NATO kaujas grupa Madonā iedzīvotājiem demonstrēja gan bruņumašīnas, gan ieročus, taču lielu interesi raisīja arī Kanādas militārā kontingenta karavīru demonstrētie droni, kā arī albāņu nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas inženieri.
Arī Tomass Hume atzīmēja, ka iespēja aplūkot militāro tehniku un ieročus parasti raisa lielu iedzīvotāju interesi.
– Bērni ar lielu aizrautību vēro dronus darbībā, iekāpj bruņutransportieros. Arī mums šī saskarsme ar vietējiem iedzīvotājiem, kā arī sadarbība ar zemessardzi ir ļoti nozīmīga, – pauda bruņoto spēku komandieris.
Pirms ierašanās Latvijā publiskajā telpā parādījās informācija, ka daļai no Kanādas vadītās daudznacionālās bataljona kaujas grupas karavīriem līdz rudenim būs jādzīvo teltīs, jo Ādažu bāzē vēl nebūs pabeigts rekonstruēt kazarmas. Tomass Hume atzina, ka šīs mazās sadzīviskās problēmas nav radījušas grūtības, jo karavīram dzīve dažādos apstākļos ir ierasta lieta un ērta armijas telts nav tā sliktākā vieta, kur uzturēties. Arī kultūršoka kanādiešiem, atbraucot uz Latviju, nav bijis.
– Valsts gan pēc klimata, gan reljefa ir līdzīga Kanādai, un arī ēdiena ziņā neesam prasīgi – ēdienkarti lielākoties veido kartupeļi, gaļa. Protams, ir šis tas, pie kā sākotnēji grūtāk pierast, taču kopumā uzturēšanās Latvijā mums grūtības nerada, – piebilda Tomass Hume.
Uz jautājumu, vai NATO spēkiem dienests Latvijā nesaistās ar uzturēšanos nosacīti karstajā punktā, ja ņem vērā kaimiņvalstī rīkotās militārās mācības „Zapad", komandieris atzina, ka šobrīd spriedzi Latvijā neizjūt un situācija kopumā nav mainījusies.
Līdz ar jau minētajiem Kanādas, Albānijas un Itālijas bruņoto spēku pārstāvjiem NATO daudznacionālajā bataljonā ir pārstāvēta arī Polija, kas uz Latviju nosūtījusi vienu tanku rotu ar atbalsta elementiem 160 karavīru sastāvā, Slovēnija ar uz Latviju nosūtītiem 50 karavīriem no Aizsardzības pret masveida iznīcināšanas ieročiem vada ar atbalsta elementiem un Spānija, kas uz Latviju nosūtījusi 300 karavīru no mehanizētās kājnieku rotas, bruņumašīnas, tankus, kaujas inženierus un atbalsta elementus.
20.09.2017.