Šis rudens Lubānas novadā iezīmēsies ar vairākām izmaiņām gan siltumražošanas nozarē Ozolu ielas katlumājā, kur siltuma ražošanu jaunajā apkures sezonā nodrošinās SIA „Granulu Mobilais Siltums", gan attiecībā uz ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu.
Lai uzklausītu Lubānas novada ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāju viedokli par pašvaldības SIA „Lubānas KP" iesniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektu, Lubānas novada pašvaldība ceturtdien, 21. septembrī, pulksten 12 Lubānas pilsētas kultūras nama lielajā zālē (Tilta ielā 14) rīko uzklausīšanas sanāksmi.
Jaunais ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projekts Lubānas novadā paredz ūdensapgādes tarifu saglabāt esošajā līmenī – EUR 0,57/m3, bet kanalizācijas pakalpojumu tarifu noteikt EUR 1,54/m3 jeb palielināt par EUR 0,32/m3. Tarifu projektā nav iekļauts pievienotās vērtības nodoklis.
Iesniegto tarifu projektu izskatīs arī Lubānas novada dome, kas arī pieņems lēmumu par tā apstiprināšanu.
Vaicāts par iecerēto kanalizācijas pakalpojuma tarifa palielināšanu, Lubānas novada domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks pastāstīja, ka tas saistīts ar ES investīciju piesaisti un pašvaldības līdzfinansējumu, īstenojot Kohēzijas fonda projektu „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Lubānā", kad tika uzbūvēta jauna dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija, nomainīti aizbīdņi/hidranti ūdensapgādes tīklos, paplašināti kanalizācijas tīkli Tilta, Krasta, Sporta, Peldu, Miera, Līgo, Upes, Barkavas, Oskara Kalpaka, Baznīcas, Aiviekstes, Mazajā, Rūpniecības ielā, kā arī uzbūvēta jauna notekūdeņu sūknētava Sporta, Rūpniecības un Upes ielā un daļēji atjaunoti dzeramā ūdens apgādes tīklu posmi.
– Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifs nav mainīts jau vairākus gadus, bet ieguldītā nauda ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstībā ir jāatgūst. Līdzšinējais pakalpojumu tarifs nesedz ieguldījumus un tos, nemainot tarifu, nevar atpelnīt. Tiekoties ar iedzīvotājiem 21. septembrī, runāsim, skaidrosim izstrādātā tarifa projekta būtību un ekonomisko pamatojumu, kāpēc tas jāpaaugstina, tāpat atbildēsim uz citiem iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem, – informēja Tālis Salenieks.
Jāņem vērā, ka, īstenojot ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības projektu, uzsvars tika likts uz kanalizācijas tīklu paplašināšanu, nodrošinot jaunu pieslēgumu iespējas, līdz ar to iecerētās tarifa izmaiņas, to paaugstinot, skars tikai maksu par kanalizāciju. Tagad lielākajai daļai iedzīvotāju ir piekļuve centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, bet to, ka šo pakalpojumu ir iespēja izmantot pilnīgi visiem Lubānas pilsētas iedzīvotājiem, kā atzīmēja Lubānas novada domes priekšsēdētājs, gan teikt nevarot. Taču ne visi tie, kam šī iespēja ir nodrošināta, to arī izmanto. Šai ziņā problēmas galvenokārt saistītas ar iedzīvotāju zemo maksātspēju.
– Par to daudz esam diskutējuši arī Latvijas Pašvaldību savienībā, jo tas, ka iedzīvotāji neizmanto iespēju pieslēgties kanalizācijas tīkliem tieši finansiālu apsvērumu dēļ, ir raksturīgs novados visā Latvijā. Daudziem vienkārši nav naudas, lai par saviem līdzekļiem no māju teritorijas ierīkotu pieslēgumu pie kanalizācijas tīkliem. Grūti jau ir izskaidrot pensionāram, kurš dzīvo viens, kāpēc viņam ir jāaizrokas līdz kopējiem kanalizācijas tīkliem un jāiegulda savi līdzekļi, kuru visbiežāk nemaz nav, lai māju varētu tiem pieslēgt. Ir arī mājas, kas nav tik modernizētas un kurās vēl ir sausās tualetes. Pirms pieslēdzas centralizētajai kanalizācijas sistēmai, arī tās ir jāpārbūvē. Domē esam sprieduši par to, ka, risinot šīs problēmas, varbūt ir jāinvestē pašvaldībai, varbūt jāļauj pieslēgties uz nomaksu, jo būtībā no tā, ka ir ieguldīti līdzekļi kanalizācijas tīklu paplašināšanā, bet nav gaidītā abonentu skaita pieauguma, cieš pašvaldības uzņēmums, – uzsvēra Tālis Salenieks.
Lubānas novada domes priekšsēdētājs pieļauj, ka, iespējams, jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 384 „Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" rosinās vismaz daļu iedzīvotāju savas mājas pieslēgt kanalizācijas tīkliem, jo, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, visas ciemu un pilsētu individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, krājtvertnes un septiķus, kas nav pievienoti centralizētajai kanalizācijas sistēmai, plānots sākt reģistrēt īpašā pašvaldību datubāzē un tiem noteiktas jaunas apsaimniekošanas prasības.
– Taču, ja cilvēkam nav līdzekļu, neviens ar varu jau nevarēs piespiest kādu investēt un izmantot šo pakalpojumu, – piebilda Tālis Salenieks.
19.09.2017