Kopš pašvaldību vēlēšanām 3. jūnijā ir jau apritējušas pirmās simt dienas. Madonas novadā tās pagājušas visai saspringtā gaisotnē, bet spriedze nebūt nav saistīta tikai ar pašvaldības vadības maiņu.
Vispirms iecere atvērt āra kafejnīcu pie Šķeltā akmens līdz sirds dziļumiem aizvainoja politiski represētos. Ne pa jokam kaislības tagad uzvirmojušas arī pēc pieteikšanās izsludināšanas uz vakantajiem Bērzaunes un Vestienas pagasta pārvalžu vadītāju amatiem. Uz tiem pieteicās tik daudz pretendentu, ka pat vienu no pagastiem, proti, Bērzauni, jaunā pagasta pārvaldes vadītāja izraudzīšanas process ir sašķēlis divās daļās.
Noraidošu attieksmi vismaz daļā iedzīvotāju, kuri negatīvas sekas izjūt vistiešāk, izpelnījās arī jaunievēlētās domes lēmums izsniegt atļauju organizēt totalizatoru un derības divās spēļu zālēs Madonā. Neizpratni raisa vairāku deputātu pozīcija, kuri it kā ir „pret" spēļu zālēm, bet tai pašā laikā balso par spēļu zāļu darbības paplašināšanu.
Savulaik Valmieras pilsētas domes deputāti, ignorējot Latvijas likumdošanu, noteica aizliegumu Valmieras pilsētā nakts stundās pārdot alkoholiskos dzērienus. Arī tad pašvaldību biedēja, cik lielas summas, zaudējot tiesvedības, būs jāmaksā uzņēmējiem par negūtajiem ieņēmumiem. Bet kur tas laiks, kopš alkoholiskos dzērienus nakts stundās, sākot jau no pulksten desmitiem vakarā, nepārdod veikalos visā Latvijā. Tātad gana liels spēks ir arī pašvaldībām, rosinot likumdevēju mainīt likumdošanu visas sabiedrības interesēs.
Madonas novada domes deputāti, esiet drosmīgāki! Pārceliet Madonas „Lasvegasu" tālāk no pilsētas centra un dzīvojamajām mājām!
Turklāt pieredzi iespējams smelties arī Rīgas domē. Varam jau apsmaidīt Nila Ušakova centienus atbrīvot Vecrīgu no spēļu zālēm un saistīt to ar priekšvēlēšanu solījumiem, bet Rīgas dome beidzamajos astoņos gados neesot izsniegusi nevienu atļauju jaunas spēļu zāles atvēršanai ne tikai Vecrīgā, bet visā Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Domāju, ka, ja kāda partija pirms vēlēšanām arī Madonā nāktu ar līdzīgu apņemšanos, tā gūtu lielu vēlētāju atbalstu un par to nobalsotu vai puse Madonas.
Kā rāda Rīgas pieredze un var secināt no Augstākās tiesas (AT) blakuslēmuma, pašvaldībai ir tiesības noteikt teritorijas, kurās spēļu zāles nedrīkst atrasties. AT lēmumā teikts, ka nepieļaujama situācija, ka Rīgas dome neizmanto tai likumā iedotās un pašas saistošajos noteikumos noteiktās tiesības. Un tas atraisa rokas arī citām pašvaldībām.
15.09.2017.