Anekdote: „Vai esi dzirdējis par sievieti, kura skūpsta vardi? Viņa cerēja, ka tas vardi pārvērtīs par princi. Tā nenotika. Viņa pārvērtās par vardi."
Latvijā apmēram 26% iedzīvotāju ir ar alkohola lietošanu saistītas problēmas, katram devītajam varētu būt alkohola atkarība (2015, SPKC). Katrs atkarīgais ietekmē milzum daudz cilvēku sev apkārt, šo ietekmi tad arī sauc par līdzatkarību.
Tas ir veids, kā mēs reaģējam uz atkarīgā cilvēka uzvedību un mēģinām viņu ietekmēt – visbiežāk ar kontrolēšanu (un vienlaikus pilnīgu kontroles zudumu), apsēstību ar otru cilvēku, pārmērīgām rūpēm, attaisnošanu un glābšanu no nepatikšanām, atteikšanos no savām vēlmēm un vajadzībām, ar vainas apziņu, dusmām un agresiju. Patiesībā tā ir pilnīgi normāla reakcija uz nenormāliem, nekontrolējamiem cilvēkiem, kas ar laiku kļūst par kaitīgu ieradumu.
Mūsdienās līdzatkarības jēdzienu attiecina ne tikai uz alkohola atkarīgo tuviniekiem, bet arī uz citām atkarībām, piemēram, uz narkotiku atkarību un azartspēļu atkarību. Par līdzatkarību runā arī gadījumos, kad tiek ilgstoši aprūpēts kāds fiziski vai garīgi slims cilvēks, tai skaitā bērns. Līdzatkarības pazīmes ir vērojamas daudziem palīdzošo profesiju pārstāvjiem, piemēram, ārstiem, medmāsām, auklītēm, sociālajiem darbiniekiem, skolotājiem, psihologiem. Līdzatkarība ir raksturīga arī ģimenēs, kur ir aizliegts runāt par problēmām, paust viedokli, izrādīt emocijas (vai arī tās tiek izrādītas neparasti spēcīgi vai nepieņemamā veidā) un savas cilvēciskās vājības, kur tiek izvirzītas nereālas prasības, bet pietrūkst rotaļu, kur bērns ir spiests uzņemties vecumam neatbilstošu atbildību, piemēram, rūpes pašam par saviem vecākiem.
Līdzatkarīgie ir cilvēki aprūpētāji, kuri ziedo savu dzīvi citu labā, cenšoties visiem izdabāt un izpatikt, pat darot sev pilnīgi nepieņemamas lietas, pieciešot arvien vairāk (bet neko nesaņemot pretī) un tai pašā laikā esot pārliecināti, ka neko labāku arī nav pelnījuši. Tie ir cilvēki perfekcionisti, kuri visiem spēkiem cenšas būt vislabākie (vislabākie vecāki, partneri, darbinieki) un pierādīt savu vērtību, bet nekad nejūtas gana apmierināti paši ar sevi, jo laime jau nav meklējama ārpusē… Tie ir cilvēki, kuru dzīvi raksturo haoss un neparedzamība, kam viņi ir iemācījušies pielāgoties, neļaujot lietām vienkārši notikt, jo tad varētu atgadīties kaut kas briesmīgs. Tie ir cilvēki, kuri no vienas krīzes metas nākamajā, un mūždien viņiem izdodas atrast visproblemātiskākos, visbezatbildīgākos partnerus, par kuriem jārūpējas, kuri jākontrolē, noteikti jāuzlabo, kuriem viņi būtu vajadzīgi. Mēs it kā uzņemamies atbildību par cita cilvēka dzīvi un pat emocionālo stāvokli, aizmirstot paši par savējo.
Ironiski, bet tieši otra cilvēka glābšana kavē viņa atveseļošanos un izaugsmi; piemēram, alkoholiķis nekad nepiedzīvos savas rīcības sekas, kas mudinātu viņu kaut ko mainīt, ja viņu vienmēr kāds savāks, aprūpēs, finansiāli uzturēs, piezvanīs atkarīgā priekšniekam, lai pateiktu, ka viņš neieradīsies darbā, jo ir saslimis, utt. Tādā gadījumā alkohola atkarīgajam vairs nav pašam jāpiedomā pat pie tā, cik daudz viņš drīkst izdzert, jo par to jau raizējas kāds cits viņa vietā. Darot lietas, kas ir otra cilvēka atbildība, mēs liekam noprast, ka viņš pats nav pietiekami spējīgs tikt ar tām galā. Viņa problēmas kļūst par mūsu problēmām, viņa sāpes – par mūsu ciešanām, viņa vēlmes mums ir likums un prasības ir pavēle.
Ironiski, bet cilvēki aprūpētāji, kuri dara daudzas lietas citu vietā, bieži vien ir pārliecināti, ka paši par sevi nespēj parūpēties un ka pilnai laimei viņiem ir vajadzīgs otrs cilvēks blakus, lai arī cik necienīgi viņš izturētos. Tiek pat atzinīgi novērtētas lietas, kas citiem liktos pašsaprotamas, piemēram: „vismaz viņš mani nesit", jo labāk ir būt kopā ar kādu, nekā palikt vienam ar savām domām un jūtām. Reizēm problēma ir tā samilzusi, ka cilvēks vairs nezina, ko pats domā, jūt un vēlas. Cilvēki pazaudē sevi attiecībās, koncentrējoties tikai uz otru cilvēku un raizējoties par to, ka tik neizdarītu ko tādu, kas otru sadusmotu. Mēs nepārtraukti vērojam viņa sejas izteiksmi un iespējamo neapmierinātību attiecinām uz sevi – es kaut ko esmu izdarījis nepareizi, es neesmu gana labs, mani pametīs, es palikšu viens un nevajadzīgs, netikšu galā… Mēs esam glābēji, vajātāji un upuri.
Tiecoties pēc mīlestības, mēs atrodam sāpes un velkam vienlīdzības zīmi starp abiem, jo tas ir veids, kā esam pieraduši dzīvot. Ja kāds mīl un nedara pāri, tad ātri vien paliek garlaicīgi un liekas, ka kaut kas nav kārtībā, pietrūkst asumiņa, kaisles, rodas šaubas par to, vai tā vispār ir mīlestība. Savukārt apsēstību ar otru mēs tulkojam kā spēcīgu mīlestību, kaut gan tā ir tikai pierādījums mūsu nesenajai vientulībai (Ēriks Fromms „Mīlestības māksla"). Mums tik ļoti vajag citus cilvēkus un viņu mīlestību, ka mēs piesaistām nepareizos cilvēkus un ar savu nekontrolējamo pieķeršanos aizbaidām pareizos. Tas ir kā nepabeigts darījums ar vecākiem, kuri nespēja apmierināt mūsu vajadzības, tādēļ noteiktas situācijas atkārtojas atkal un atkal, kamēr mēs no tām kaut ko iemācāmies. Iemācāmies pieņemt sevi un savas jūtas, iemācāmies palaist vaļā un tik ļoti nepieķerties lietām un cilvēkiem, ļaut dzīvei vienkārši notikt, iemācāmies dzīvot paši savu dzīvi un risināt savas problēmas, novilkt robežas, pateikt „nē", rūpēties par sevi, būt laimīgiem vienatnē. Mēs varam iepazīt sevi no jauna, atrast aizraušanos, iegūt finansiālu un psiholoģisku neatkarību, atbrīvoties no upura-glābēja-vajātāja lomām, atrast sev tīkamas lomas, iegūt iekšēju mieru, atbrīvoties no bailēm no tuvības un galu galā arī atrast patiesu tuvību. Palīdzību varat meklēt pie psihologa, psihoterapeita vai līdzatkarīgo atbalsta grupā, un tas arī varētu būt pirmais solis, lai sāktu rūpēties par sevi.
Izmantotie resursi: Grāmatas „Sievietes, kas mīl par daudz" (Robina Norvuda) un „Pārtraukt līdzatkarību. Kā, samazinot rūpes par citiem, atgūt pašcieņu un prieku par attiecībām" (Melodija Bītija).
Al-Anon mājaslapa, kur var atrast informāciju par atbalsta grupām katrā reģionā: http://www.alanon.org.lv.
SIA „NeuroPhys" piedāvā psihologa konsultācijas un psihodiagnostiku bērniem un pieaugušajiem Madonā, Raiņa ielā 34b.
Pieteikšanās pie psiholoģes Mag. psych. Ingas Nikolajevas. Tālr. 28876563.
15.09.2017.