Gada sākumā radošā uzņēmēja SABĪNE KOKLAČOVA ar apņemšanos sākt vienkāršāku dzīvi, pārvērtējot mantu kulta nozīmi savā ikdienā, izveidoja blogu „A Year Without Shopping" Facebook lapā, kas ir stāsts par gadu bez iepirkšanās. Uzreiz gan jāteic –
mērķis nav ekstremālā izdzīvošana, neiepērkoties vispār un nemaz, bet gan sevis meklējumi mūsdienu materiālajā pasaulē, lai dzīvotu videi draudzīgāk, nekrājot lietas un saskaņā ar sevi.
„Šis stāsts aizsākās kā pārdomas ceļojuma laikā uz Palestīnu, turpinājās kā neliels joks ar draugu pirms Ziemassvētkiem, bet izvērtās kā dzīvi mainoša pieredze, un šobrīd es to sauktu vairāk par atteikšanās gadu. No sākuma ideja bija atsacīties no liekiem tēriņiem, iepērkoties videi draudzīgāk, tagad jau paliek arvien interesantāk, jo viena doma noved pie nākamās. Pārvērtējot pirkumus savā dzīvē, domu ritējums noveda pie tā, ka sāku analizēt pilnīgi visus aspektus savā dzīvē – darbu, attiecības, kā es pavadu savu laiku, no kā es varu un gribu atteikties, kā pēc iespējas vienkāršot savu dzīvi un sabalansēt ar savām vēlmēm. Es joprojām mācos, tas ir eksperiments. Un savā blogā es vienkārši dalos ar savu pieredzi, pārdomām un pārmaiņām savā dzīvē," pastāsta Sabīne.
Gada sākumā viņa atteikusies pilnīgi no visa – kafijas, smēķēšanas, gaļas, saldumiem, matu krāsošanas, solārijiem, noliekot malā arī lielu daļu darbu un hobijus. Laikam ejot, pamazām atlasīts un atpakaļ ikdienā ieviests tas, kas Sabīnei pierādījies kā svarīgs. „Esmu jau tā pieradusi nepirkt neko lieku, bet tik un tā reizi pa reizei ir jācīnās ar savu ego, jo dažkārt gribas nopirkt kaut ko – tāpat vien… kaut vai lai sevi iepriecinātu," atzīst Sabīne. Kādā veidā #ayearwithoutshopping izpaužas sadzīvē? Sabīne pēc iespējas cenšas samazināt lietu klātbūtni sev apkārt, kļūstot par minimālisti. Pamatīgi ir izrevidēts drēbju skapis, 150 drēbju vienības samazinot par vairāk nekā pusi. Viņa secina – tas krietni atvieglojis dzīvi, jo no rītiem tiek tērēts mazāk laika, lauzot galvu, ko uzvilkt. Skapī atstātie apģērbi ir klasiski, savā starpā vieglāk kombinējami, bet jauni apģērbi tiek iegādāti tikai pēc rūpīgas izvērtēšanas. Savukārt vannasistabā atstāti paši nepieciešamākie – ilgtspējīgi un videi draudzīgi – kosmētikas produkti. Sabīne Koklačova arī cenšas pēc iespējas samazināt saražoto atkritumu apjomu, plastmasas izmantošanu ikdienā, ēst Latvijā ražotu, saimniecībās vai pašu mājās audzētus dārzeņus, gaļu, olas un citus pārtikas produktus. Uz tirdziņu viņa dodas ar savu burciņu vai pašas šūtiem auduma maisiņiem pārtikas produktu iesvēršanai. Interesanta pieredze bijusi iztikšana ar 150 eiro mēnesī, dzīvojot Rīgā.
Šobrīd Sabīne Koklačova pārceļas atpakaļ uz savu dzimto pusi – uz vecvecmammas māju Ērgļos. „Vasaru daļēji pavadīju Ērgļos un man tur tik ļoti iepatikās, ka nu jau pēc pāris mēnešu braukāšanas pārvācos no Rīgas pavisam. Izdomāju, ka man nav nepieciešams dzīvoklis Rīgā, un varu izbraukāt galvaspilsētu divas, trīs reizes nedēļā. Izlēmu, ka es jau tagad vēlos dzīvot tādu dzīvi, par kādu citi rīdzinieki tikai sapņo: „Kad man būs 40, 50 gadi… tad gan man būs lauku māja." Nē, es vēlos to visu jau tagad – uz cik ilgu laiku? To dzīve rādīs. Tomēr šobrīd vairs nevēlējos būt ofisos, dzīvokļos, pilsētas ielās, vēlos būt tuvāk dabai, ģimenei, pavadīt laiku ar sevi, rakstīt disertāciju, strādāt no mājām," viņa teic.
Sabīne Koklačova ir arī dizainere, tādēļ viņai svarīgi, lai mājās viss būtu skaists un pabeigts. Viņa secina, ka nākas sevi nedaudz lauzt arī šajā jomā, jo māju pabeigt pavisam jau nav iespējams – vienmēr ir, ko darīt. Arī māja tiek iekārtota, nekoncentrējoties uz mantu vākšanu, drīzāk tiek atjaunotas vecās mēbeles, piemēram, no durvīm izgatavots galds, kā arī dažādi citi „dari pats" projektiņi.
Viennozīmīgi var teikt, ka lauku mazpilsētā dzīve ir rimtāka, piezemētāka, līdz ar to #ayearwithoutshopping šeit iekļaujas dabiskāk. „Esot Ērgļos, ir jāpērk vēl mazāk! Nav veikalu, skatlogu, kuri aicina iekšā, un tik lielas izvēles. Turklāt vairāk gribas radīt pašai, audzēt, šūt, atjaunot, veidot vidi – un te tam ir visas iespējas. Arī pucēties tā, kā biju pieradusi Rīgā, īsti vairs nav nepieciešams. Viss ir daudz vienkāršāk, tuvāk, lētāk, pieejamāk. Rīgā bija speciāli jāmeklē eko un īpaši gaļas veikali, tirgus, lai to visu dabūtu, koki jāvēro tikai pa logu un nedēļas nogalēs jādodas pie dabas, lai atpūstos. Šeit tas viss ir rokas stiepiena attālumā. Vēl neesmu sākusi salīdzināt izmaksas, bet šķiet, ka arī šajā ziņā varētu būt pozitīvas pārmaiņas," lēmumu pārcelties uz Ērgļiem atzinīgi novērtē Sabīne. Vismaz šobrīd, jo savu lielo aizraušanos – ceļošanu – viņa nav gatava pilnībā upurēt ne lauku idilles, ne #ayearwithoutshopping vārdā.
„Man vissvarīgākais ir atsijāt graudus no pelavām un koncentrēties uz visu to, kas dara mani laimīgu, atrast savu unikālo ceļu, ieguldot laiku un naudu tajā, kas patiesi ir vērtīgs. Ceļošana ir viens no tiem, jo ļoti daudz dod manā dzīvē un paplašina redzesloku. Mans mērķis ir nevis akli samazināt izmaksas, bet gan piepildīt savu dzīvi ar svarīgo, krājot emocijas un labās domas, nevis mantas."
15.09.2017.