Nākamgad pavasarī paliks desmit gadu, kopš Sarkaņu pagastā lauku mājās ar nosaukumu "Abora" dzīvo Gunārs Ančs. Lielajā klētī, kur kādreizējo saimnieku laikos glabājās lopbarība, mājās, kas līdzinās muzejam, saimnieks novācis "kultūrslāni" un iecerējis izveidot nelielu privātmuzeju, kur centrālā vieta tiks ierādīta šujmašīnu ekspozīcijai.
Saimnieks pastāsta, ka māju vēsturiskais nosaukums ir "Salenieki". – Abora ir maza upīte, Abaines pieteka, bet Abaine – Aiviekstes pieteka. Tā kā sevi uzskatu par lubānieti, savas mājas izvēlējos nosaukt par "Aboru". Smejos, ka esmu pilsētnieks ar lauksaimniecisku ievirzi. Zemes ir tikai 2,3 ha, bet ir pāris suņu, tātad suņkopība, un dīķis ar karūsām, tātad zivkopība. Viss pārējais – nepieciešamība – zāles pļaušana, malkas sagāde, lauku mājas atjaunošana. Ja stāstu, ka dzīvoju kādreizējā kūtī, neviens netic, bet senie latvieši centās lopiem dot vislabāko, atrast vislabāko enerģētisko strāvojumu. Kad apskatīju šo vietu, te bija vircas bedre un divas govis, tāpēc arī sāku atjaunošanu ar mēslu talkām. Desmit gadu laikā, iekārtojot mājas, cenšos saglabāt visu veco un vēsturisko, – atklāj Gunārs Ančs.
Viens no lauku māju saimnieka hobijiem ir retro šujmašīnu kolekcionēšana. Ekspozīcija jau ir pietiekami liela, tāpēc iecerei izveidot privātmuzeju ir labs pamats. Pēc "Aboras" saimnieka stāstītā, mūsu novadā vecās šujmašīnas ir Andra Trečaka muzejā "Klēts" Biksērē, līdzīgs muzejs ir Sāremā salā Igaunijā, neliela ekspozīcija ir Krāslavas mākslas un vēstures muzejā.
Iepazīstinot ar šujmašīnu ekspozīciju, Gunārs Ančs uzsver: – Mans hobijs vairāk ir šujmašīnu restaurācija un vēsture. Jaunās mašīnas mani neinteresē. Mūsdienās vecmāmiņu vecās šujmašīnas aizvietojušas modernas elektriskās šujmašīnas un pat datorizēti aparāti, kas daudzkārt pārspēj "vecenītes" tehnisko parametru ziņā, bet mani saista retro. Daudzi, kam nevajag vecās šujmašīnas, tās izmet atkritumos vai nodod lūžņos. Reiz pirms daudziem gadiem, kad vēl nekolekcionēju šujmašīnas, Gulbenes pusē "Tolmetā" palīdzēju dzelžus kapāt, bet tur – vesels kalns. Apstulbu, bet kas toreiz zināja, ka pašam būs interese. Tagad, ja kādam salaboju šujmašīnu, rosinu, lai atnes vietā kādu veco. Ja kādam mājās ir kāds nevajadzīgs un neejošs modelis, labprāt to apskatīšu.
Gunārs Ančs ir dzimis Sibīrijā, bērnību pavadījis un pirmo izglītību guvis Lubānā, vēlāk mācījies neklātienē, jaunībā bijis mehāniķis, pēc tam – visa dzīve armijā. Visintensīvākais darbs ar šujmašīnām bijis, strādājot Ogres trikotāžas kombinātā, kur jau bija Rietumu valstīs un Amerikā ražotās rūpnieciskās šujmašīnas. Tur vajadzējis ne tikai regulēt un labot tās, bet arī pašam šūt, kad maiņā parādījies kāds "robs". Iznācis pastrādāt arī kādreizējā 43. arodskolā, apmācot jauniešus, kas apkalpoja šūšanas iekārtas.
– Vecās šujmašīnas, kas ir manā krājumā, ir savāktas piecu gadu laikā. Skaitu, ka varētu būt ap pussimt šujmašīnu. Daudzums varētu palielināties, bet nozīme ir dažādībai, dažādu gadu izlaidumam, firmas zīmēm. Ir vecie "Singer" modeļi, "Gosšveimašina", vēlāk "PMR" (Podoļskas mehanizētā rūpnīca), "Podoļskas", ir Ķīnā ražotās, PFAFF u. c. Par vērtīgākajiem eksponātiem uzskatu senākās šujmašīnas. "Singer" šujmašīnām ir skaisti korpusi, izliektas formas, zīmējumi, perlamutra inkrustācijas, apgleznoti šujmašīnu futrāļi un kokgriezumi. Pēc mašīnu salabošanas ar daudzām var pat šūt.
Ikviens, kuru ieinteresē šujmašīnas, var uzzināt arī faktus no vēstures, jo Gunārs Ančs "ir zinošs stāstītājs. Viņš izpētījis, ka šujmašīnu pirmsākums visdrīzāk bijis koka vai akmens īlens. Nedaudz vēlāk tika izdomāta tamboradata un tikai tad adata. Pirmie ko līdzīgu šujmašīnai izmantojuši holandieši jau 14. gadsimtā, šujot buras. Rokas šujmašīnas parādījušās apmēram pirms 250 gadiem. Pirmo apģērbu šūšanas mašīnas projektu XV gadsimta beigās piedāvājis Leonardo da Vinči, bet pēc 100 gadiem anglis Viljams Li izgudrojis adāmmašīnu. Anglis Čārlzs Veizentāls 1755. gadā saņēma patentu viņa izgudrotajai šujmašīnai, kas darbojās ar adatu.."
Paretam savam un citu priekam saimnieks arī uzspēlē ģitāru, nodarbojas ar fotogrāfijām, aizraujas ar datordizainu.
08.09.2017.